Izauklē skolotāju dzimtu

2010. gada 19. novembris 00:00

85 gadu jubileju svin Marta Cīrule.Esmu dzimusi, augusi un mūžu nostrādājusi Kurmenē, – tā par sevi stāsta kādreizējā Kurmenes pamatskolas skolotāja Marta Cīrule. Pašlaik gan viņa dzīvo Misā pie meitas Dainas ģimenes.Profesiju izvēlas piektajā klasē Marta stāsta, ka par pedagoģes profesiju aizdomājusies jau mazajās klasēs. Par to varētu pateikties arī skolotājiem, jo viņi labākos audzēkņus mudinājuši nākotnē pievērsties šādam amatam. «Tā īsti sapratu, ko tas nozīmē piektajā klasē, kad vajadzēja aizvietot saslimušo skolotāju,» atceras kurmeniete. Iespējams, tas arī toreiz palīdzējis pieņemt pareizo lēmumu par labu nākotnes profesijai. Pēc sestās klases beigšanas jubilāre iestājusies skolotāju institūtā Jelgavā. «Par to gan māsas un brālis mani apskauda, jo viņiem savulaik šādu iespēju – iegūt labāko izglītī-bu – vecāki nebija piedāvājuši.»«Kažociņu» vājprātsDarba sākšana Kurmenes pamatskolā viņai iekritusi ļoti smagā laikā, jo apkārt plosījies karš. Skolas ēka bija nodegusi, un atjaunot to izdevās tikai pēc septiņiem gadiem. Šajā laikā mācības notika pagastmājas telpās un klasēm, kas toreiz bija apvienotas, Marta pasniedza ģeogrāfiju un vēsturi.Kamēr vēl aiz loga spīdējusi saule, ikdiena bijusi pat diezgan mierīga, taču par īstu elli pārtapušas naktis, kad no Bauskas atbraukuši «kažociņi» (čekisti ģērētas ādas mēteļos). Tā vairākas reizes pēc kārtas ģimene no plkst. 2 līdz 4 naktī izsaukta uz pratināšanu. «Nostādīja mūs pie mājas sienas un raidīja lodes mūsu virzienā. Pirmais šāviens gāja gar ausi, nākamie zem kājām. Toreiz domāju par to, lai mani ātrāk nošauj, lai ātrāk beigtos ciešanas. Tur bija arī brāļa četrgadīgā meitiņa. Viņa to visu skaidri atceras,» stāsta kurmeniete.Vai skola vispār būs?Pēc 43 gadiem, kas nostrādāti Kurmenes pamatskolā, un četrām izskolotām paaudzēm Marta Cīrule pensijā aizgājusi 1988. gadā. Viņai kļūst skumji, aizdomājoties par to, kāds liktenis sagaida mācību iestādi, jo skolā, kuru reiz apmeklējuši vairāk nekā simt skolēnu, nu izglītojas nedaudz virs 30. Tik daudz reiz veidoja vienu klasi, sliktākajā gadījumā – divas.«Skola ir gluži vienkārši nolaista. Vai tas ir normāli, ka direktore savus bērnus laiž skoloties uz Vecumniekiem? Neuzskatu, ka mācību kvalitāte lauku skoliņās būtu sliktāka nekā lielajos centros,» uzskata pensionētā skolotāja. Taču pēc laiciņa Marta aizdomājas un nonāk pie atziņas, ka vainīga ir arī pašreizējā situācija valstī, jo tik daudzi ir jau aizbraukuši un vairs nav tik daudz jaunās paaudzes, ar ko piepildīt visas skolas Latvijas laukos.Tā gadāsJubilāri droši var saukt par skolotāju dzimtas aizsācēju, jo pedagogu profesiju izvēlējušās ne tikai meitas Daina Dīce, Aija Vītoliņa un dēls Tālivaldis Cīrulis, bet arī mazbērni. Visi sekojuši sava tēva un vectēva Martas vīra Jāņa pē-dās – izvēlējušies apgūt ķīmiju.Pieminot nelaiķi dzīvesbiedru un parādot viņu bildē, gaviļniece ar humoru sāk stāstīt par to, cik viņa jaunībā nejauka bijusi: «Uz ballēm ar puišiem, kas valkāja brilles, negāju. Beigās sanāca, ka ar tādu briļļainu apprecējos. Turklāt Jānis bija 16 gadu vecāks, un viņam jau bija plika piere.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Izauklē skolotāju dzimtu

Kategorijas