Kurmenē piemin Latviju

2010. gada 22. novembris 00:00

Valsts svētku svinību sarīkojums Kurmenē 18. novembrī vienoja visas paaudzes. Tautas namā bija sanākuši gan jaunieši, gan bērni kopā ar vecākiem un vecvecākiem.Sarīkojuma ievadā Kurmenes dramatiskās kopas jaunieši izteiksmīgi lasīja novadnieku Knuta Skujenieka un Ginas Viegliņas-Vallietes dzeju, kā arī fragmentus no Jāņa Jaunsudrabiņa prozas darba «Piemini Latviju!». Vārdos ieliktais spēks un filozofija katram ļāva padomāt par sevi un tēvzemi.Pasniedz Atzinības rakstusJau vairākus gadus, sagaidot Latvijas proklamēšanas gadskārtu, kurmenieši apsveic savus ļaudis, kuru devums ir bijis īpašs. Pagasta pārvaldes vadītājs Agris Kondrāts Atzinības rakstu pasniedza Visvaldim Drezovam, kura dzīve saistīta ar Kurmeni, viņš savulaik bijis kopsaimniecības vadītājs. Kristīnei Jansonei Kurmene piecus gadus ir mājas, un viņa, gadu vadot Sorosa fonda – Latvija atbalstīto projektu «Pārmaiņu iespējas skolām», ir spējusi aktivizēt sabiedrību. Kristīne sacīja, ka bijusi patīkami pārsteigta par sava darba novērtējumu. Pedagogu Juri Sniķeri darba gaitas aizvedušas uz galvaspilsētu, bet viņš neslēpj, ka «prāts ir Rīgā, bet sirds – Kurmenē». Viņam Atzinības raksts piešķirts par patriotisku stāju jau pirms Atmodas laika, par 1991. gada barikāžu dalībnieku kopā pulcināšanu. Ar latviešu komponistu dziesmām kurmeniešus priecēja «O! Kartes akadēmijas» dalībnieki Evija Sloka un Nikolajs Puzikovs. Jauno solistu skanīgās balsis, dabiskums un atvērtība gaiši piepildīja svētku vakaru, dodot kurmeniešiem pozitīvas enerģijas lādiņu.Apzinās vietējās vērtības18. novembrī bija atvērtas arī Kurmenes novadpētniecības muzeja un mākslas telpas durvis Baltajā skolā. Muzeja vadītāja Anita Nagle priecājās, ka apmeklētāju vidū bija arī tādi kurmenieši, kas vecās ēkas pārvērtības lūkoja pirmo reizi. Guntars Balodis bija ieradies ciemos pie tuviniekiem no Rīgas. Viņš atzina, ka savulaik postažai līdzīgā ēka piedzīvojusi īstu atjaunotni. Pensionāre Elza Vītiņa sacīja: «Šī gan ir tā vieta, kur Eiropas nauda lietderīgi izmantota.»Muzeja apmeklētājus ieinteresēja kurmenieša Uģa Dravas veidotās latviešu etnogrāfiskās rotas. Radošās izpausmes, kuras palīdzējusi atraisīt Vecumnieku floriste Līga Lauriņa un citi pedagogi, bija aplūkojamas mākslas telpā. Vīru solījumsTautas namā svētku noskaņā kavējās kurmenieši, 1991. gada janvāra barikāžu dalībnieki. Viņiem pie krūtīm bija īpašais barikāžu apbalvojums – ordenis vai arī nozīme. Šādu tikšanos rosinātājs ir Juris Sniķeris. Viņš arī rakstījis pieteikumu par barikāžu piemiņas zīmju piešķiršanu. Iesniegums tapis 2007. gadā, bet apbalvojumus kurmenieši saņēmuši 2010. gada sākumā, tos viņiem pasniegusi Marina Kosteņecka.Braucot uz Rīgu un stāvot sardzē par Latviju, neviens barikāžu dalībnieku sarakstus nebija izveidojis. Atmiņā tika atsvaidzināti šo notikumu līdzgaitnieki. Šīgada 18. novembrī viņiem pievienojās vēl viens – Valdis Drezovs. Viņš 1991. gadā bija pavisam jauns.Kurmenieši, barikāžu dalībnieki, trīs gadus ir sanākuši kopā augusta sākumā. Šajās reizēs viņi cits citam solījuši, ka ievēros tradīciju un, atmiņas saglabājot, pulcēsies katru gadu augustā, kamēr šajā saulē būs vismaz divi, kam satikties Kurmenē pie piemiņas akmens.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kurmenē piemin Latviju

Kategorijas