Padomijas laika «aste»

2010. gada 3. decembris 00:00

Cenšoties sastutēt valsts budžetu nākamajam gadam, no jauna pavīdējusi ideja par bezbērnu nodokļa ieviešanu.Bērns ir gan laime, gan ilglaicīgi izdevumi. To zina ģimenes, kuras plāno gan savus ienākumus, gan ģimenes pieaugumu. Apelēšana pie tautas sirdsapziņas, atgādinot, ka latvieši izmirst, maz ko līdz, ja pat dažu tuvāko mēnešu laikā varam piedzīvot pamatīgus robus savā maciņā. Tas liek kļūt piesardzīgākiem. Latvijā jau bijisVairākus priekšlikumus, lai cilvēkiem «uz rokas» paliktu vairāk naudas, diskusijās par budžetu gatavs piedāvāt Saeimas deputāts Andris Šķēle. Tā varētu būt neapliekamā minimuma paaugstināšana par apgādājamajiem vismaz līdz Ls 100 (pagaidām tie ir Ls 63 jeb Ls 765 gadā par vienu apgādājamo) un arī tā dēvētā «vecpuišu» jeb bezbērnu nodokļa ieviešana, informējusi aģentūra LETA. Jāatgādina, ka bezbērnu nodoklis nemaz nav tik sena pagātne. Latvijā neprecēto, vientuļo un mazģimeņu (bezbērnu) nodokli iekasēja vēl līdz 1991. gada 1. janvārim. Padomju režīma gados ar sešu procentu nodokli aplika bezbērnu vīriešus vecumā no 20 līdz 50 gadiem un precētas bezbērnu sievietes vecumā no 20 līdz 45 gadiem. Tā vietā nākuši nodokļu atvieglojumi par katru apgādājamo. Ja minēto nodokli ieviestu tagad, nāktos domāt, kā iegūtos līdzekļus novirzīt tieši ģimenēm ar bērniem. Pretrunā ar cilvēktiesībām«Bezbērnu nodoklis, kāds tas bija padomju laikā, iemieso totalitārā režīma pieeju – cilvēkam sevi ir jāatražo. Mūsdienās demokrātiska valsts ir konstruēta indivīda prioritātei. Šajā kontekstā bezbērnu nodoklis var būt uzlūkojams kā indivīda izvēles brīvības ierobežojums, kas ir pretrunā ar cilvēktiesībām. Savukārt nodokļu atvieglojumi ģimenēm ar bērniem jau atbilst sociāli atbildīgas valsts idejai. Izšķiroties par to personu loku, kas ar šo nodokli apliekamas, nāktos noteikt attiecīgu reproduktīvo vecumu, veselības stāvokli un citus morāli neviennozīmīgi vērtējamus kritērijus,» tā spriež sociālantropoloģe Aivita Putniņa. Apsvērt iespēju arī pensijas apmēru saistīt ar bērnu skaitu ģimenē 30. novembrī ieteikuši vairāki Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti. Ģimenēm, kurās aug vairāk bērnu, no daudz kā jāatsakās, savukārt tie, kam to nav, «dzīvo zaļi». Bet nākotnes pensionārus, arī tos, kas patlaban dzīvo labāk nekā lielās saimes, vajadzēs uzturēt tieši daudzbērnu ģimeņu bērniem. Tas nav taisnīgi, spriež «Vienotības» deputāte Liene Liepiņa, kura nāk no astoņu bērnu ģimenes. Diskriminējoša iecereNoraidoša pret bezbērnu nodokļa ieviešanu ir Finanšu ministrija. Eiropas Savienības kontekstā šāds likums pēc būtības ir diskriminējošs. Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, nodokļu atvieglojumi tiek piemēroti atbilstīgi bērnu skaitam ģimenē. Nominālā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme visiem maksātājiem ir vienāda – 26% (2010. gadā), tomēr efektīvā nodokļa likme, ko nosaka kā aprēķināto nodokli pret personas bruto ienākumu, atšķiras. Ministrija skaidro, ka gadā persona bez apgādājamiem samaksā par Ls 196,56 lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokli nekā cilvēks ar vienu apgādājamo. Turklāt jāņem vērā, ka bērni izaug un par personu, kurai nav apgādājamo, konkrētā brīdī kļūst arī tas, kurš izaudzinājis trīs bērnus. Savukārt to, kuriem vispār nav bijuši bērni, ir pavisam nedaudz.Par bezbērnu nodokli paaudžu solidaritātes vārdā Latvijā spriests vairākkārt. Arī 7. Saeimas laikā, taču līdz likumprojekta izstrādei tā nav nonākusi. Nodokļa saturu lielākoties piedāvāts iekļaut iedzīvotāju ienākuma nodoklī vai neapliekamā minimuma palielināšanā par apgādājamām personām. Arī Igaunijā šis jautājums tiek cilāts, lai saglabātu pabalstus ģimenēm ar bērniem un bezmaksas ēdināšanu sākumskolas audzēkņiem. VIEDOKĻIINGA, 42 gadi, precējusies, ģimenē aug divi bērni:«Ja būs bezbērnu nodoklis, neticu, ka iekasēto tiešām saņems ģimenes. Jau tagad nesaprotu, par ko maksāju nodokļus, – par bērnu izglītību, ārstēšanos tāpat jāmaksā. Labāk lai ir jūtami ienākuma nodokļa atvieglojumi strādājošajiem par katru viņa apgādībā esošu bērnu. Tas būtu tikai taisnīgi. Taču tagad ir tik daudz cilvēku bez darba, kuri nekādas nodokļu atlaides nevar saņemt.» OSKARS, 48 gadi, šķīries, divu pieaugušu bērnu tēvs: «Bezbērnu nodoklis nav jāuzskata par sodu. Padomju laikā par to nestrīdējās. Šis nodoklis bija tāda kā kopīga atbildība par nākamo paaudzi. Jaunībā pats to maksāju un nebiju dusmīgs.» ARTŪRS, 23 gadi, students:«Man tas nepatiktu, jo tad no manis šo nodokli iekasētu. Vai tāpēc es steigtos gādāt bērnus? Nedomāju gan. Vajag ieviest bezbērnu nodokli un atcelt jebkādus pabalstus ģimenēm. Tad bez bērniem dzīvot būs grūti, jo jāmaksā nodoklis, ar bērniem – neiespējami, jo nebūs pabalstu.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Padomijas laika «aste»

Kategorijas