Konfrontē dabas un lauksaimnieku intereses

2010. gada 3. decembris 00:00

Starptautiskas sistēmas «Natura 2000» īpaši aizsargājamās teritorijas – Vecumnieku novada Bārbeles pagasta Zāļezera purva – dabas aizsardzības plāna sabiedriskā apspriešana nesen notika Bārbelē. To rīkoja plāna izstrādātājs – Latvijas Dabas fonds.Diskusijās piedalījās zemes īpašnieki, Vides ministrijas, valsts akciju sabiedrības «Latvijas Valsts meži» speciālisti, projekta uzraudzības grupas pārstāvji un citi interesenti. Bārbelieši izteica vairākus pamatotus ierosinājumus, kas tiek apkopoti un analizēti.Zāļezera purva dabas aizsardzības plāna izstrādes termiņš ir 2011. gada februāris, informē Latvijas Dabas fonds. Projektu finansē Zemgales plānošanas reģions. Vispirms plāns tiks iesniegts apstiprināšanai Vecumnieku novada domē. Pēc tam dokumentu izskatīs un akceptēs Ministru kabinets. Problēmas rada Miļupīte Projekta uzraudzības darba grupas dalībnieki ir arī Vecumnieku novada domes deputāts Mārtiņš Mediņš un meža īpašnieku biedrības «Bārbele» vadītājs Jānis Folkmanis.Problēmas, kas aktualizējās lieguma «Zāļezera purvs» dabas aizsardzības plāna izstrādes procesā, atklāj Mārtiņš Mediņš: «Par to, kā jaunie noteikumi iespaidos saimniekošanu, satraukumu pauda dabas liegumam piegulošas zemes un mežu īpašnieki. Liegumu no visām pusēm ieskauj ap 15 saimniecību, kas apstrādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Arī mana zemnieku saimniecība robežojas ar dabas liegumu. Vislielākā pretruna ir saistīta ar dabisko ūdenstilpi – Miļ-upīti. Ja upi netīra, tas purva ekosistēmai nāk tikai par labu, bet mums, zemes īpašniekiem, ļoti kaitē, jo lauksaimniecībā izmantotās platības, ganības un meži pārpurvojas.»Zāļezera dabas aizsardzības plāna sabiedriskajā apspriešanā bija ieradušies vairāki zemes īpašnieki. Par viņiem aktuāliem jautājumiem izraisījās visspraigākā domu apmaiņa. Tā ir diezgan tipiska situācija, kad konfrontējas dabas aizsardzības un saimnieciskās darbības intereses, tādēļ ir svarīgi atrast kompromisu. Īstenībā šis jautājums ir bijis aktuāls jau daudzus gadus.Izmisīgi gaida atļaujuJau 2004. gadā «Bauskas Dzīve» rakstīja par Bārbeles zemes īpašnieku izmisīgajiem pūliņiem saņemt atļauju Miļupītes posma bagarēšanai, jo bebru dambji aizturēja ūdeni, izraisot strauju lauksaimniecības zemes pārpurvošanos. Likuma «Par īpaši aizsargājamām teritorijām» 43. pantā noteikts, ka jebkādu darbību veikšanai ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums. Latvijā pēc uzņemšanas Eiropas Savienībā tika izveidota jauna struktūra – Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs.Pēc ļoti ilgas gaidīšanas Bārbeles zemniekiem 2004. gadā tomēr izdevās saņemt gan atļauju, gan Jelgavas reģionālās vides pārvaldes akceptu Miļupītes bebru aizsprostu likvidēšanai. Speciālisti atzina, ka upes posma bagarēšana Zāļezera biotopiem nekādu apdraudējumu neradīs.Hidrologi meklēs risinājumuPirms sešiem gadiem piedzīvoto situāciju Bārbeles lauksaimnieki minēja Zāļezera dabas aizsardzības plāna sabiedriskajā apspriešanā, jo nekas nav mainījies arī tagad. Privātie meži un zeme joprojām pārpurvojas. Zemnieki un mežu īpašnieki visvairāk raizējās par to, ka saimnieciskās darbības ierobežojumi līdz ar jaunā dokumenta – dabas aizsardzības plāna – stāšanos spēkā varētu kļūt vēl stingrāki.Zemnieku saimniecības «Grantskalni» īpašnieks Aivars Auziņš jūtas bezspēcīgs, vērojot, kā daudzi viņam piederošā meža hektāri pārvēršas par slīkšņu. Bārbeles iedzīvotāju pamatotie argumenti sanāksmē tika ņemti vērā. Vides speciālisti piedāvāja risinājumu. Tuvākajā laikā eksperts – hidrologs – kopā ar īpašniekiem vēlreiz novērtēs situāciju privātajos mežos un meklēs iespēju ūdens novadīšanai.Lietos vēsturisko nosaukumuPēc bārbeliešu ierosinājuma no Zāļezera purva aizsargājamās teritorijas tika nolemts svītrot Salmiņu kapsētu, kas atrodas pa ceļam uz mājām «Sutras». Diskusijas izraisījās arī par atpūtas vietu izveidi ceļa Bārbele–Brukna malā. Vairāki sanāksmes dalībnieki uzskatīja, ka tas varētu kaitēt lieguma saglabāšanai atpūtnieku nekontrolētas rīcības dēļ. Aizsargājamā zonā atrodas arī Bārbeles ezers, kura apsaimniekotāja ir valsts akciju sabiedrība «Latvijas Valsts meži» (tās īpašums ir arī dabas lieguma visa teritorija). Akciju sabiedrības pārstāvji informēja par ieceri ap ezeru izveidot dabas taku un krastā ierīkot atpūtas vietu.Beidzot tika pieņemts lēmums dokumentos izmantot lieguma vēsturisko nosaukumu Zāļezera, nevis Zaļezera purvs. Šis labojums jau ir ieviests dabas aizsardzības plāna projektā un citos dokumentos.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Konfrontē dabas un lauksaimnieku intereses

Kategorijas