BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pārdomas rosinoša publikācija

AINA UŠČA

2010. gada 10. decembris 00:00

50
Pārdomas rosinoša publikācija

Žurnāla «Rīgas Laiks» decembra numurā publicēta intervija ar Romas katoļu baznīcas arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču. To ieteicams izlasīt, jo nevienā līdzšinējā sarunā ar žurnālistiem katoļu baznīcas galvenā amatpersona nav atklājusi tik plašu pasaules likumsakarību redzējumu.Zbigņevs Stankevičs ir viens no spožākajiem prātiem Latvijas teoloģijā – vismaz tāds iespaids rodas pēc intervijas. Viena no sarunas pamattēmām, pie kuras dialoga dalībnieki sarunā vairākkārt atgriežas, ir cilvēks – komplicēta būtne, kurai nebūtu jāaprobežojas tikai ar fizisko pamatvajadzību apmierināšanu. Cilvēks vienlaikus eksistē materiālajā, psiholoģiskajā (dvēseliskajā) un garīgajā līmenī. Tie saskaras un daļēji arī pārklājas, bet vissvarīgākais ir apzināties, kurš no tiem ir neviļus vai apzināti ignorēts, jo tad katra indivīda un tādējādi arī visas sabiedrības attīstībā iestājas disharmonija.Intervijā žurnālam arhibīskaps atzīst: «Diemžēl mūsdienu lielā problēma ir kontrolējoša un kalkulējoša prāta līnija, jo transcendenci (ārpus izziņas robežām esošo) cilvēks nespēj kontrolēt. Dievu viņš nevar kontrolēt, to jomu viņš nevar. Un, ja viņš to nespēj kontrolēt, tad cenšas izstumt.»Turpinot šo tematu, Zbigņevs Stankevičs teic, ka mūsdienu civilizācijā prāta valdošā ievirze ir pakļaut redzamo pasauli un sasniegt savus praktiskos mērķus. Tas nozīmē ražot un pelnīt arvien vairāk un vairāk. Cilvēki gluži vienkārši tiek pārvērsti par līdzekļiem šo mērķu sasniegšanai, izmantoti, ekspluatēti. Tādējādi viņos rodas neapmierinātība un protests, kas sabiedrībā padziļina sociālos konfliktus. Bet prātam būtu jāatgriežas atpakaļ pie atziņas par Radītāju, lai sakārtotu vērtību hierarhiju un cilvēks apzinātos savu patieso identitāti – savas būtības labāko, dievišķo un nereti apslēpto daļu. Tas ir vienīgais ceļš uz sabiedrības humanizāciju, ir pārliecināts garīdznieks.Interviju ar katoļu arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču var izlasīt arī portālā www.rigaslaiks.lv.