Uztur možumu un negaužas

2010. gada 15. decembris 00:00

Valles pagasta piemājas saimniecības «Saules» nosaukumā neviļus izteikta arī tās īpašnieces Ineses Zvejnieces būtība. Viņai raksturīgs smaids un spēja nezaudēt dūšu smagos brīžos.Saimniece puspajokam un pusnopietni sacīja: «Visu ko esmu izmēģinājusi – govis, cūkas, tagad ir aitas, arī vistas. Vēl taču var vīngliemežus audzēt.» Šajos divos teikumos izsacīta darāmā grūtības pakāpe.Viena teikuma dēļ«Saulēs» ir bijis 14 govju liels ganāmpulks, bet tas prasījis pārāk daudz pūļu, un Inese izšķīrusies par labu aitām. Vasaras mēnešos ganībās ir vairāk par simtu dzīvnieku, ziemas periodā – novietnē satilpst aptuveni septiņi desmiti. Pārsvarā audzē ‘Latvijas tumšgalves’ šķirnes aitas. Ganāmpulka kvalitātes uzturēšanai gādā sugas teķus.Valliete savulaik mācījusies Bulduru dārzkopības tehnikumā un ieguvusi agronomes dārzkopes zināšanas, taču, viņasprāt, «dzīve izmāca, kaut arī šķiet, ka zini daudz». Ja vien pietiek vaļas, Inese apmeklē dažādus seminārus un uzskata, ka «ir vērts braukt pat viena teikuma dēļ». Arī neformālajās sarunās atklājoties kas noderīgs un ielāgojams.I. Zvejniece negaužas par dzīvi un darbu laukos, jo, tāpat kā daudzas sievietes, ir radusi pašas spēkiem paveikt, cik vien jaudā. Viņa gan piebilst, ka «reizēm pašai par sevi nāk smiekli». Taču tie palīdz uzturēt možumu.Valliete lepojas ar labiem kaimiņiem, piemēram, Ritu Ezernieci un citiem. Valdot līdzāspastāvēšanai, sapratnei un draudzīgai attieksmei, aitu ganāmpulka saimniecei nav jāraizējas par barības sagādi. Par to ir stabila vienošanās, un barības ruļļu sanāk pietiekami. Pati iemanījusies sagādāt vajadzīgos mikroelementus un sagatavot blējējām spēkbarību.Smagajām dienām seko vieglākas«Saulēm» pieder 30 hektāru zemes, un tie ir sadalīti, lai aitām būtu gana zāles un pietiktu ēdamā arī ziemai. Platības no mājām ir vai ar skatienu pārlūkojamas, iekārtoti aploki, lai nav jāuztraucas par ganāmpulka saturēšanu. Inesei ir sava sistēma aitu aprūpē, un viņa pārliecinājusies, ka tērēt naudu pakalpojumiem var ar jēgu. Vilnu cirpt ierodas speciālisti no Rūjienas. Cirpuma pārstrāde ir viens no sarežģītākajiem posmiem aitkopībā. Latvijā ir tikai viena vieta, kur pieņem nemazgātu vilnu. Tad nu valliete ir sadūšojusies to «bagātību» aizvest uz Dundagu. Pats grūtākais periods «Saulēs» ir tad, kad dzimst jēriņi. Taču Inese prot sev pasacīt, ka smagajām dienām sekos vieglākas.Pavisam citāds pusslodzes darbiņš viņai ir Valles pagasta bērnudārzā «Cielaviņa», kur Inese jau ilgus gadus gādā par veļu. Pirmsskolas iestādes vadītāja Rita Zvirbule bilst, ka I. Zvejniece ir patīkama kolēģe, kuras humora gariņš allaž dzīvīgs. Kamēr nav sniega, Inese uz darbu braucot ar velosipēdu, bet tagad viņai esot «kā kumeliņam jādipina ceļš kājām». Kolēģes uzteic Ineses izturību un enerģiju. Interesanti, ka dārziņā savulaik gājuši I. Zvejnieces abi dēli, tagad to apmeklē mazbērni. Tā laiks aizskrien.Sāk visu no jaunaVecsaules pagasta «Rijkuros» nedienas nav mazinājušas vēlēšanos nodarboties ar aitkopību. Pagājušajā gadā nodegusī kūts ir atjaunota, un pamazām arī ganāmpulks paplašinās. Marija Statilko neslēpj, ka nācies aizņemties naudu, lai veiktu būvdarbus. Tūdaļ viņa piebilst, ka «nevarētu dzīvot, ja acu priekšā visu laiku atrastos krāsmatas».Ģimene ir pateicīga daudziem, kuri sapratuši viņus un snieguši atbalstu. Latvijas Aitu audzētāju asociācija palīdzējusi. Kāds vecāks kungs vairs nav spējis aprūpēt ganāmpulku, un tas tagad atrodas Vecsaules pagastā. Marija priecājas, ka «mums ir labas aitas». Par norēķiniem ir vienošanās, ka tos atmaksās palēnām. Vēl viņa teic, ka nedienās nedrīkst nolaist rokas un iedomāties, ka pienācis pasaules gals. «Rijkuru» saimnieki par palīdzību siltus vārdus veltī Latvijas Aitu audzētāju asociācijai, Vecsaules pagasta pārvaldei un it visiem, kuri palīdzējuši.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Uztur možumu un negaužas

Kategorijas