Viesojas Roberto Meloni dzimtenē

2010. gada 17. decembris 00:00

Ceļosim! Sardīnijas salā baušķenieki bauda sauli.Delfīnu rotaļas Tirēnu jūrā, eikaliptu meži, kalni un daudz, daudz saules Bauskas 2. vidusskolas skolotājai Rutai Dābolai tagad asociējas ar Sardīniju. Rudens brīvlaikā šī gada oktobrī kopā ar Bauskas un apkārtnes skolotāju un muzejnieku grupu Ruta devās braucienā uz Sardīnijas salu Vidusjūrā.Delfīni un eikaliptu mežsAutobusa ekskursijas maršrutu izstrādāja pieredzējis tūrists Raitis Ābelnieks. Pa ceļam tūristi paguva labāk iepazīt Prāgu, Lihtenšteinas galvaspilsētu Vaducu, Kastaņolu, Grācu, Livorno, Areco, Rimini, Vīni.Sardīnijā grupa pavadīja četras dienas, apmetoties viduslaiku pilsētiņas Kastelsardo viesnīcā. «Sala ir tieši tāda, kā to raksturoja itālietis Roberto Meloni – Latvijas televīzijas šovu dalībnieks un dziedātājs: kaktusi, kalni, akmeņi un aitas. Vēl nekad nebiju redzējusi brīvā dabā augam kaktusus un pagaršojusi to auglīšus. Arī delfīnu rotaļas jūrā ieraudzīju pirmo reizi, tāpat kā rozā flamingu kolonijas ūdens malā. Pastaiga pa eikaliptu mežu man bija īpašs piedzīvojums. Tīrs, smaržīgs gaiss, tik viegli bija elpot! Tagad kavēdamās atmiņās, vakaros dzeru eikaliptu tēju. Zinu, ka ceļojumos daudzi vēlas gūt jaunu informāciju un apmeklēt pēc iespējas vairāk kultūrvēstures objektu, bet man galvenais ir baudīt dabas skaistumu. Oktobra nogalē Sardīnijā es atkal atgriezos vasarā, priecādamās par sauli un peldēm jūrā ar kristāldzirdu ūdeni,» stāsta Ruta.Vētrā pie jūrasUz Itālijai piederošo Sardīnijas salu no Livorno ostas latvieši devās ar prāmi. Brauciens ilga visu nakti. Izkāpjot krastā, baušķenieki Ruta Dābola, Aldona un Modris Sormuļi uzreiz skrēja peldēties. Vietējie uz viņiem esot lūkojušies ar aizdomām. Gaisa temperatūra gan pārsniedza plus 20 grādu, taču ūdens bija pavēss, līdzīgi kā ik vasaru Baltijas jūrā. Nākamajā dienā negaidot sacēlās vētra.Ruta nepalika viesnīcā, bet gan vienatnē ļāvās stihijas vērošanai pie jūras un pilsētiņas augstākajā kalnā: «Stāvēju piekrastē un ķēru vēju. Milzīgas, baltu viļņu vērpetes līdz bākas virsotnei uzmeta gaisā un krastā izskaloja medūzas. Skats bija neaizmirstams. Nolēmu ainavu uzlūkot no augstāka skatpunkta un lēnām sāku kāpt Kastelsardo kalnā, kur atrodas sens klosteris. Līdz virsotnei neriskēju nokļūt, jo vēja brāzmas bija pārāk spēcīgas. Tik spilgti kā nekad izjutu dabas vareno skaistumu.»Autobusa braucienos pa salu ceļotāji iepazina senvēsturi un pirmo reizi ieraudzīja bronzas laikmeta īpatnējas būves – nu jau daļēji sagruvušus konusa formas mūra torņus – nuragus. Raitis Ābelnieks teic, ka vēsturniekiem vēl nav vienota uzskata par torņu pielietojumu senatnē. Savukārt Ruta atzīst: «Es izjutu ļoti spēcīgu enerģētisku strāvojumu.»Jūtas kā dzejnieceAustrijas pilsētu Grācu un Šveices pilsētu Kastaņolu pie Lugāno ezera Ruta apmeklēja jau otro reizi. Baušķenieki izstaigāja maršrutus, ko savulaik Šveices trimdā bija mērojis Rainis un Aspazija. Ruta aizveda kolēģus uz baznīcas kapsētu, kurā, pēc nostāstiem, Rainis mēdzis uzkavēties pat naktīs pēc kārtējā konflikta ar Aspaziju.«Neizsakāmi skaists ir Lugāno ezers ar majestātiskiem kalniem fonā. Sajutos kā dzejniece un varēju labi iztēloties, cik iedvesmojoša šī vieta Rainim bija rakstīšanai. Toties Sanmarīno pilsētas slavenajos beznodokļu veikalos dzirdēju teju visas Eiropas valodas, jo tūristu grupām tā ir iepirkšanās paradīze. Mani neinteresē alkoholiskie dzērieni, kas Sanmarīno ir daudz lētāki nekā citur. Nopirku labu kafiju un devos uz jūras krastu salasīt lielos gliemežvākus, lai papildinātu savu kolekciju,» atklāj baušķeniece.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Viesojas Roberto Meloni dzimtenē

Kategorijas