Grāmatvedība nav ķīniešu ābece

2010. gada 23. decembris 00:00

85 gadu jubileju svin Arnolds Ērglis.Baušķenieka Arnolda Ērgļa dzimtā puse ir Vecsaules pagasta Mazsiliņu mājas. Jubilārs stāsta, ka bērnība pagājusi, lielākoties palīdzot lauku darbos vecākiem. Ģimenei gan toreiz bija, gan arī pašlaik pieder 15 hektāru liela lauksaimniecības zeme. Tā kā Arnoldam nebija neviena brāļa, bet tikai divas vecākas māsas, visi smagie darbi uzticēti viņam jau no bērna kājas. «Jau divpa-dsmit gadu vecumā darbojos ar ecēšām. Vienīgi ar kuļmašīnu vēl neļāva strādāt,» stāsta jubilārs.Sapnis par militāro dienestuLai gan ikdiena, kā jau iepriekš minēts, jubilāram aizritēja lauku darbos, ar tiem viņš savu nākotni nav vēlējies saistīt. Arnolds atceras, ka 1941. gadā, kad beidzis Vecsaules pamatskolu, vēlējies iesaistīties militārajā dienestā. Nepagājis ilgs laiks, kad iecere savā ziņā īstenota. «1944. gada novembrī mani mobilizēja padomju armijas Latvijas divīzijā. Cīņās Kurzemes katlā tiku smagi savainots, labo kāju nācās amputēt. Līdz ar to domai, ka reiz varētu kļūt par virsnieku, vajadzēja atmest ar roku,» atklāj Arnolds.Lai gan kājas protēze, vēl esot jaunam, nav tik ļoti likusi par sevi manīt, kā tas esot tagad, darbus, kam nepieciešams liels fizisks spēks, jubilārs vairs nevarējis veikt. Viegla galva«Tad jau to izvēles variantu nebija. Man cilvēks piedāvāja grāmatveža darbu. Neatteicu. Nekādas izglītības jau man šajā jomā nebija, taču galva bija viegla, visu, kamēr tā nebija ķīniešu ābece, varēju ātri apgūt,» stāsta baušķenieks. Viena no pirmajām darbavietām bija kolhozs Ozolainē, kur Arnolds strādāja par galveno grāmatvedi. Tur 1953. gadā viņš iepazinies ar savu sievu Astru, kolhoza sekretāri. Neilgi pēc tam bijušas viņu kāzas.Par darbavietām kļuvušas padomju saimniecības Vallē un Jaunjelgavas rajonā. «Tas tā īslaicīgi. Ātri vien atgriezāmies Bauskas rajonā,» smej jubilārs. Tad par darbavietu kļuvis sovhozs «Rainis» Brunavas pagastā, kur Arnolds 20 gadu nostrādājis par galveno grāmatvedi. «Šajā laikā sapratu, ka vajadzētu iegūt arī kādu papīru par grāmatveža specialitāti. Iestājos Latvijas Neklātienes lauksaimniecības tehnikumā, kuru arī 1970. gadā absolvēju,» stāsta jubilārs.53 gadu darba stāžsPēc «Raiņa» nākamā darbavieta bijusi Bauskas rajona lauksaimniecības pārvalde, taču tajā nostrādāts diezgan maz. «Visu mūžu biju grāmatvedis. Ja godīgi, tad nedaudz jau bija apnikusi šī nodarbe,» atzīst Arnolds. Par pēdējo darbavietu pirms došanās pensijā kļuvusi toreizējā Starpkolhozu konservu fabrika (SKF), kur baušķenieks bijis kadru daļas vadītājs. «Tur es nostrādāju 11 gadu. Pensijā aizgāju decembrī, tieši uz 70 gadu jubileju. Tad jau fabrika bija pārtapusi par ražotni «Internacionālie vīni»,» atceras jubilārs. Baušķenieka darba stāžs ir 53 gadi.Arnolda ģimenē uzauguši divi dēli – Ilmārs un Aivars. Ilmārs patlaban ir aizbraucis peļņā uz Īriju, lai saviem bērniem varētu nodrošināt mācības augstskolā, bet Aivars dzīvo Jelgavā un strādā Rīgā. Baušķeniekam ir seši mazbērni un septiņi mazmazbērni. Dažus Arnolds sastaps Ziemassvētkos, kad tiks svinēta arī jubileja.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Grāmatvedība nav ķīniešu ābece

Kategorijas