Neatkarīgais bailulis trusis

Tā kā tuvojas gadumija un pēc Austrumu horoskopa nākamais būs Baltā truša gads, «Bauskas Dzīve» devās pie vietējiem šķirnes trušu audzētājiem Iecavas novadā – Vientuļu un Kadiķu ģimenēm.Iecavnieki Ivars un Mārīte Vientuļi ar šķirnes trušu audzēšanu nodarbojas kopš 2005. gada, ir Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācijas (LŠTAA) biedri un saimniecībā audzē 12 šķirņu trušus.Vaļasprieks, nevis biznessVientuļu ģimenes saimniecība esot vienīgā Latvijā, kurā sastopama šķirne ‘Zilais rekss’. Dzīvnieku daudzums saimniecībā ir nosacīts, tas bieži mainās, taču patlaban varētu būt ap simt trušiem. Audzē lielās un vidējās šķirnes trušus, kas paredzēti gan kažokādu, gan gaļas ieguvei. Lai iegūtu gaļu, pietiek ar 4,5 mēnešiem. Ja mērķis ir kvalitatīva āda, dzīvnieks jāaudzē 7,5 mēnešus, līdz ziemas periodam, kā arī jāievēro kaušanas laiks, lai kažoks būtu pilnībā nomainījies un uzaugusi bieza pavilna.Savulaik saimniecībā esot audzēts ap 1000 trušu, darbojusies sava kautuve, taču dažādu apstākļu dēļ saimnieki šo nodarbi esot mazliet «piebremzējuši». Trušu fermas apjomi samazināti, un tā pārcelta no Iecavas novada «Krauklīšiem» uz ģimenes piemājas saimniecību. Ivars Vientulis stāsta, ka kautuvei ir papildu izmaksas, turklāt rentablai darbībai esot nepieciešami lieli produkcijas apjomi, ko viena saimniecība nespēj nodrošināt. Viņš saka: «Latvijā trušu audzēšana ir tāds vaļasprieks, ne bizness. Biznesam vajag kooperatīvu un lielus apjomus, lai var tonnu gaļas realizēt uzreiz, un viens to neizdarīsi.»Ārzemju produkcija izkonkurēKad ferma bijusi liela, trušu gaļu no saimniecības pirkuši restorāni pa pieciem latiem kilogramā. Tā tas turpinājies apmēram divus gadus, kamēr sadarbības partneri izvirzījuši noteikumu, ka turpmāk gaļu iepirks par gandrīz divreiz zemāku cenu, jo Lietuvas trušu audzētāji par tādu cenu piedāvā savu produkciju.Mārīte Vientule stāsta, ka tas nav bijis pieņemams, jo Latvijas trušu audzētājs gaļu nevar realizēt lētāk kā četri lati par kilogramu, tad jau tas esot zem pašizmaksas. Izbrīnu rada fakts, ka Latvijas tirgū sastopama trušu gaļa no Francijas, Ķīnas un citām valstīm par diviem latiem kilogramā. M. Vientule izteic minējumu: «Iespējams, viņiem lopbarības bāze ir tik laba, ka trusis jau trijos mēnešos ir pieaudzis, kamēr mums jāaudzē divreiz ilgāk.» Ievestā trušu gaļa Latvijas tirgū ienāk ar savu dempinga cenu un no tā izspiež pašmāju trušu audzētājus. Ēd no rīta līdz vakaramIecavniece atzīst, ka pašlaik audzētājiem visizdevīgāk ir tirgot tīršķirnes trušus privātpersonām, jo arī kažokādu bizness ir pieklusis. Viena šķirnes dzīvnieka cena svārstās no 15 līdz 25 latiem. Vēl ne tik sen ieņēmumi esot bijuši augstāki – par ‘Franču auntrusi’ prasīts pat 40 latu. Obligāta prasība šķirnes trušiem ir vakcinācija pret miksomatozi. Ja tie nav vakcinēti, dažu dienu laikā var aiziet bojā visi fermā mītošie dzīvnieki, slimība ir ļoti lipīga.Mārīte Vientule saka: «Trusis ēd vienu reizi dienā – no rīta līdz vakaram.» Tie nav izvēlīgi, vienīgais priekšnoteikums – barībai jābūt svaigai un kvalitatīvai. Trušiem ir ļoti jutīgs zarnu trakts, tāpēc nekādā ziņā nedrīkst piedāvāt iepelējušu, bojātu barību. Dzīvnieki visu gadu tiek baroti ar sausu sienu, spēkbarību, graudiem un saknēm. Pavasarī trušu mātēm piedāvā arī pienenes. Trusim neko sliktu nav iespējams iebarot vēdera jutīguma dēļ.Saimniece uzsver, ka truša gaļa ir visdiētiskākā, visvērtīgākā un cilvēka organisms pārstrādā apmēram 80% šī produkta olbaltumvielu.Ziemu truši pārlaižot labi, tiem nav bīstams pat 30 grādu sals, vairāk tie jāuzmana karstajās vasaras dienās. Priekšnoteikumi, kas jāievēro audzēšanā ziemā, – būriem jābūt tīriem, sausiem un blīvi noslēgtiem, nedrīkst būt spraugu, lai nerastos caurvējš. Arī ziemā dzimušiem mazuļiem aukstums nav bīstams, ja vien mamma izveidojusi kārtīgu migu, saplūkusi pietiekami daudz spalvu. M. Vientule piebilst, ka nedrīkst trušiem īpaši pieķerties. Ja kādu reizi gadās kādu pačubināt, nākamajā reizē, kad saimniece iet gar būri, iemītnieks sit ar kājām un mēģina atkal pievērst saimnieces uzmanību.Jautāta par trušu raksturīgākajām īpašībām, Mārīte Vientule saka: «Trusis ir neatkarīgs un labestīgs dzīvnieks. Tas noņem stresu cilvēkam, taču pats ir ļoti stresains. Liels uztraukums un bailes trusim var būt letāli.»Izveidojies savs klientu loksAldas un Alda Kadiķu ģimenes saimniecībā tiek audzētas septiņas trušu šķirnes. Saimniece stāsta, ka rudenī esot bijis 350 trušu, pašlaik to ir mazāk. Kadiķu ģimene ar trušu audzēšanu nodarbojas jau 19 gadu, 12 no tiem tiek audzēti šķirnes truši. Kadiķu saimniecība Latvijā esot vienīgā, kurā atrodami visu nokrāsu ‘Vīnes truši’ – zilie, zilpelēkie, baltie, melnie un pelēkie, audzē tikai gaļas dzīvniekus.Alda Kadiķe stāsta, ka pašlaik trušu tirgus ir orientēts uz privāto indivīdu. Gadu gaitā izveidojies savs klientu loks un ar paziņām informācija par gaļas iegādi tiek nodota interesentiem. Viņa saka: «Bizness sākas ar piecsimt trušiem, līdz tam tas nav ne bizness, ne hobijs.»Arī Kadiķu ģimene ir LŠTAA biedre un piedalās visās Latvijā rīkotās izstādēs. Gadā ir piecas sešas skates, un katrā arī tiek nopelnīts kāds apbalvojums. UZZIŅAITrusis uzskatāms par pieaugušu sešu mēnešu vecumā.Trušu gaļa ir vērtīgs olbaltumvielu un proteīnu avots. Trušu gaļu rekomendē iekļaut bērnu uzturā, jo tā cilvēka organismam ir viegli pārstrādājama. Truša gaļa ir liesāka nekā cūkas, liellopa vai vistas gaļa.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»