No saknes līdz galotnei

2011. gada 7. janvāris 00:00

Aizraušanās. Gribētu iemācīties argentīniešu tango.Nebūs pārspīlēts, ja viņus raksturos ar šādiem vārdiem – «dejotāju dinastija». Kustības prieks ir gēnos ielikts un turpinās trīs paaudzēs.Codiete Dace Paegle atcerējās, ka viņas māmiņa Aina, gaidot meitu, dejojusi «Jandālā» līdz pat septītajam grūtniecības mēnesim. «Tā kā dejošana man vairāk nekā šūpulī ielikta,» smaidot teic Bauskas tautas nama deju kopas «Mēmele» dalībniece. Turpinājums seko vēl tālāk – tagad «Jandāls» ir Ainas Šapales mazdēlu Kristapa un Reiņa Paegļu deju kopa. Mazmeitai Katrīnai pašlaik gan pārtraukums dejotājas gaitās, taču viņa ir tā, kas jau trīs gadu vecumā vesta uz nodarbībām «Mēmelītē» pie Ligitas Zeibotes. Pāra sākums rokenrola klubāDaces un Didža kopā dancošana sākusies studiju laikā tagadējā Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur viņi pieteikušies rokenrola kluba nodarbībās. Abiem, jo īpaši Didzim, bijusi pieredze tautiskajās dejās, taču patikušas arī sarīkojumu dejas. Tā gadu gaitā nav zudusi vēlēšanās izkustēties visdažādākajos ritmos. Didzis neslēpj, ka viņa lielais sapnis ir iemācīties argentīniešu tango, kurā, viņaprāt, ir tik cieša partnerība, ka «pāris viens otra acīs nolasa nākamo gājienu». Arī otrai pusītei nekas nebūtu iebilstams, taču pašlaik nav tādu iespēju, lai dotos uz kursiem Rīgā.Didzis piemetina, ka viņš ir pāra deju piekritējs, taču nenoliedz arī tagad populārās līnijdejas, kurās partneris nav obligāts. Dace atcerējās kādu epizodi no pagājušās vasaras. Piedalījušies Rīgas svētkos un Doma laukumā nav varējuši paiet garām grupai «Lauku muzikanti». Mūzika likusi kājām kustēties, un pāris atraisījies dejā. Dace jutusi gandrīz vai hipnotisku skatienu. Tie bijuši kādi Rīgas viesi, kurus sajūsminājusi pāra dancošana. Svešinieks nācis klāt, sacījis atzinīgus vārdus un teicis, ka viņi esot profesionāļi... Bilduši, ka tā nav vis.Savs iecienīts repertuārs «Mēmelē» Paegļu ģimene dejo kopš grupas izveidošanas, un tā jau vairāk par desmit gadiem. Divas reizes nedēļā – pirmdienās un ceturtdienās – viņu dienas režīmā neatliekami ir mēģinājumi. Divas stundas ar pamatīgu fizisko slodzi un lielisku izdevību atslēgties no visa ikdienišķā. Abi piemetina, ka jūt diskomfortu, ja nodarbības ir atceltas. Vēl viņus saista labvēlīgais un savstarpēji ieinteresētais «Mēmeles» mikroklimats. Pārsvarā dejotāji ir ģimenes, un visiem arī sava pieredze, kurā dalīties, kopīgi priecāties vai skumt. Ar prieku Paegļi piedalās koncertos un izbraukumos tepat Latvijā, kā arī uz ārvalstīm. Īpašā aura staro lielajos deju svētkos Rīgā, kas sniedzot gluži citādākas emocijas nekā balles dejas. Būt tūkstošu vidū un justies kā milzu kopuma sīkai, taču ļoti piederīgai da-ļai –, «tas vārdos pat nav izsakāms,» piemetina D. Paegle.Ilgajos gados ir apgūts dažāds repertuārs, taču Dacei vislabāk tīk horeogrāfa Jāņa Purviņa dejas, kā arī šī speciālista vadītie kopmēģinājumi lielajos svētkos Rīgā. «Viņš ir prasīgs un ļoti precīzs,» pārdomās dalās D. Paegle. Jau tagad sākusies nākamo deju svētku programmas iestudēšana, un jūtams, kā atšķiras klasiskās dejas un jauno horeogrāfu uzstādījumi. Paegļiem vairāk pa prātam ir jaunākais repertuārs. Arī tematiskais cikls «No sirsniņas sirsniņai», kurā izpaužas raksturi un attiecības. Viņuprāt, dejai piemīt gan sava filozofija, gan kustībās izteikta maģija, kurai tikai vajag ļauties.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

No saknes līdz galotnei

Kategorijas