Komentāri: svētki pareizticīgajiem

2011. gada 7. janvāris 00:00

6. un 7. janvārī pareizticīgie svin ZiemassvētkusTur godā tradīcijas Anna Tanasičuka, Bauskas Svētā Georgija pareizticīgo draudzes vecākā:Manā dzimtajā Ukrainā Ziemassvētkus svin ar vērienu, arī padomju laikā bija tāpat. Mūsu ciemā nebija neviena cilvēka, kurš nepriecātos par Kristus dzimšanu un svētkiem rūpīgi negatavotos.Rietumukrainā ir saglabājušās senas tradīcijas un rituāli, piemēram, dziedājumi par Jēzus Kristus dzīvi – kaladkas. Cilvēki iet no mājas uz māju un katrā vietā kopā ar nama saimniekiem izdzied vēstījumu par Pestītāja dzimšanu. Kaladkas man ļoti patīk. Jaunībā tās esmu daudz dziedājusi. Pirms Ziemassvētkiem mēs, pareizticīgie, stingri ievērojam 40 dienu gavēni.Svētvakarā pie galda drīkst sēsties, kad debesīs iedegas pirmā zvaigzne. Draudzes vakariņām es gatavoju speciālu ēdienu – kolivo. Uz vakariņu galda ir jābūt arī halvai, magoņu sēkliņām. Nekādā ziņā nedrīkst lietot gaļu un treknus ēdienus. Ukrainā zem balta galdauta saimnieces liek sienu. Tas simbolizē kūtiņu, kurā piedzima Jēzus.Pēc vakariņām dodamies uz baznīcu, lai piedalītos nakts dievkalpojumā. Tas beidzas, kad ārā jau aust gaisma. Cilvēki, kuri mūsu dievnamā ierodas no attālām apdzīvotām vietām, visu nakti pavada baznīcā, bet no rīta tiek rīkotas draudzes kopīgas brokastis.Kopā būšanas laiks MARIJA ROSUŠČANA, uzņēmēja:Ziemassvētku vakars pareizticīgajiem bija 6. janvārī. Baznīcas rituāli mums ir atbilstīgi pieņemtajām tradīcijām, dievnamā jāpavada vairākas stundas no vakara līdz pat vēlai naktij. Līdztekus šai garīgajai procesijai mēs ievērojam arī daudzas sadzīviskās tradīcijas. Ziemassvētku naktī beidzas 40 dienu ilgais gavēnis, tādēļ vakariņās, ko parasti ieturam pirms došanās uz baznīcu, jāizvairās no gaļas ēdieniem. Bet 12 ēdieniem galdā jābūt. Esmu ukrainiete, mamma man iemācījusi gatavot daudzus nacionālos ēdienus, kurus nu ierādu saviem bērniem. Izcepta īpaša rulete, kas pildīta ar riekstiem, medu. Vēl mums ir tāds specifisks ēdiens – kutja – uzbriedināti kvieši ar medu un riekstiem. Protu sataisīt arī kāpostu tīteņus bez gaļas. Pildījumam izmantoju sēnes, rīsus. Ziemassvētku vakarā mums bija sarūpētas dāvanas, par ko, protams, vislielākais prieks ir bērniem un mazbērniem. Eglīti mēs atnesām 30. decembra vakarā, un izrotāta tā stāvēs līdz pat 19. janvārim. Mums vēl jānosvin vecais jaunais gads 14. janvārī, tad 19. janvārī ir pareizticīgo Zvaigznes diena. Šis visai mūsu ģimenei ir svētku un kopā būšanas laiks.Garīgs piepildījums LARISA PAŠUKOVA, Iecavas bērnudārza «Cālītis»sporta skolotāja:Pareizticīgajiem, tāpat kā citām ticībām, Ziemassvētki ir garīgie svētki, kuros galvenais notikums ir Kristus dzimšana, un lielākā uzmanība veltīta tā gaidīšanai. Līdz ar gavēni mēs veltām laiku tuviniekiem, sniedzam vairāk mīlestības apkārtējiem, palīdzam viņiem. Svarīgākais ir lūgšanas par visiem, lai būtu pasaulē miers un veselība, lai Dievs dod ticību ikvienam.Pareizticīgo Ziemassvētkus esmu svinējusi no bērnības, pagājušā gadsimta 60. gadiem. Manu vecāku ģimene bija ticīga, mums Jaungada svinēšana nepastāvēja. Pirms Ziemassvētkiem nesām no meža eglīti un greznojām ar āboliem, konfektēm. Kā bērnam man saviļņojošākā bija Dieviņa dzimšana. Vairāk apzināties svētku garīgo nozīmi sāku tad, kad apprecējos un piedzima bērni, regulāri gāju uz baznīcu, sajutu garīgu atdzimšanu. Tagad mani bērni jau lielāki, paši izvēlas, uz kuru baznīcu iet.Pareizticīgie Ziemassvētkus svin 7. janvārī, dienu pirms tam, 6. janvārī, ir visstiprākais gavēnis – vispār nevajag ēst. Vakarā ēd kutju – vārītus kviešu graudus, kas sajaukti ar medu. 7. janvārī galdi ir klāti tik bagāti, cik var, jo gavēnis bijis garš – no 28. novembra.Arī pareizticīgo tradīcijas mainās. Kaut arī mūsu svētku materiālā puse ir palīdzība, nevis dāvanas, bērni gaida, un tagad arī saņem tās. Tomēr galvenā dāvana šajos svētkos ir un paliek Kristus piedzimšana.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: svētki pareizticīgajiem

Kategorijas