Nosauc «Lauku konsultantu 2010»

2011. gada 19. janvāris 00:00

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas nodaļa Skaistkalnes vidusskolā rīkoja semināru, kurā nosauca arī pagājušā gada labāko lauku konsultantu. Šoreiz titulu ieguva Vecumnieku novada lauku attīstības speciāliste Aiga Saldābola.«Katru gadu vērtējam, kurš ir labākais lauku attīstības speciālists. Vērtējums bija līdzīgs gandrīz visiem. Sanāca, ka vairāk aktivitāšu ir Vecumnieku novadā,» sacīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas nodaļas vadītāja Eleonora Maisaka.Daudz aktivitāšu«Tas man ir pārsteigums,» bilda Aiga Saldābola. «Pagājušais gads bija īpašs – vajadzēja iepazīt divu citu pagastu teritorijas – Bārbeli un Skaistkalni. Stelpe pa šiem gadiem jau iepazīta un zināma – tur uzreiz skaidrs, kas kuram vajadzīgs, kādas mācības jāorganizē. Abos pārējos pagastos vēl ilgi tā nebūs,» teic A. Saldābola.A. Saldābola vēlas Vecumnieku novada mājaslapā izveidot sadaļu «Lauku attīstība», kurā būtu visjaunākā informācija. Dažu novadu mājaslapās jau ir šāda sadaļa.E. Maisaka pateicās visiem lauku attīstības speciālistiem: «Jūs esat maz palikuši, bet visi esat tik rosīgi. Labi, ka Vecumnieki ir papildus pieņēmuši darbiniekus, kas nav mūsu štatos.» Īpaši tika uzteikts Bauskas novada speciālists Guntis Liepa, kurš šogad daudz laika pavadījis, zemniekiem mācot strādāt ar lauku platību elektroniskās de-klarēšanas sistēmu. Ar daudziem projektiem darbojas Rundāles novada lauku attīstības speciāliste Ludmila Knoka. Tomēr visvairāk aktivitāšu un semināru esot bijis Vecumnieku novadā. «Zaļie» projektiSemināra laikā lauku attīstības speciālisti iepazinās arī ar projektiem, kuri realizēti Skaistkalnes vidusskolā. Skolas direktore Svetlana Vāverniece pastāstīja, ka galvenā sadarbība ir ar Kultūrkapitāla fondu, jo skola atrodas kādreizējās muižas ēkā. Realizēti arī vairāki tā saucamie «zaļie» projekti, kuru mērķis ir saudzēt apkārtējo vidi. Šo projektu skaitā ir skolēnu īstenotie, kas saistīti ar atkritumu šķirošanu, gan arī mācību iestādes apkures sistēmas rekonstrukcija. Tagad skola izmanto siltumsūkņus, kuru darbību nodrošina elektrība. Ēkai nomainīti logi, kas samazina siltuma patēriņu.«Mēģinām dabūt naudu visur, kur mēs dzirdam, ka to var. Nākamie projekti ir saistīti ar vēlmi siltināt mazās skolas telpas un veikt remonta darbus. Ļoti ceram, ka ar laiku skolai būs arī sporta zāle,» tā S. Vāverniece. Nedienas Bārbelē «Lielākie bļāvēji tagad ir lielākie peldētāji ezerā,» tā Vecumnieku ezera labiekārtošanas darbus atceras Vecumnieku novada projektu vadītāja Dace Šileika. «Vairākkārt esmu dzirdējusi pārmetumus, bet esmu uzaudzējusi biezu ādu. Prasa – kāpēc taisāt rotaļu laukumu tur, nevis bērnudārza teritorijā? Bet noteikumos skaidri rakstīts – izglītības iestādes teritorijā projektu nedrīkst realizēt,» tā D. Šileika. Vecumnieku novada darbību arī citur vērtē kā labu. Daudzi projekti tiek veidoti sadarbībā ar Lauku attīstības dienestu (LAD). Grūtāk esot bijis ar tiem projektiem, kas radīti pēdējā brīdī pagastu pārvaldēs. «2009. gada 30. jūnijā tika apstiprināti vairāki tādi projekti, kur uzreiz bija skaidrs, ka ar tik mazu finansējumu tos paveikt nevar. Visdārgākā bija Bārbeles pagastmājas rekonstrukcija. Tas ir vienīgais projekts, kur LAD piekrita piešķirt papildu finansējumu. Izvērtējot visas summas, kuras ieguldītas ēkas rekonstrukcijā, domāju, ka par to naudu varēja uzcelt jaunu ēku. Sāpīgi, ka pagasta vadības neizdarības dēļ tieši Bārbeles pagasts ir tas, kurš nesaņēma no valsts 200 tūkstošus latu,» stāsta D. Šileika.Līdz 2013. gadam novada galvenā prioritāte būs ūdenssaimniecības sakārtošana. Tiek gatavoti projekti arī Vecumnieku novada izglītības iestāžu energoefektivitātes paaugstināšanai.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nosauc «Lauku konsultantu 2010»

Kategorijas