Mēmele savieno

2011. gada 21. janvāris 00:00

104

35 gadu jubileju svin Ilze Aņūna.Gribēju kļūt par tērpu mākslinieci, tādēļ pēc devītās klases no Skaistkalnes pārcēlos uz galvaspilsētu. Iestājos Rīgas vieglās rūpniecības tehnikumā. Izmācījos par šūšanas tehnoloģi, – stāsta Ilze Aņūna. Taču šajā profesijā viņa nav strādājusi, jo pēc izglītības iestādes beigšanas apprecējusies un dzīves lielie plāni mainījušies. Tālu nav jāmeklē«Ar Agri iepazinos jau tad, kad mācījos tehnikumā. Tā bija balle Vecsaulē, kurā abi pirmo reizi satikāmies,» atceras jubilāre. Lai gan abi dzīvojuši visai netālu, viens otru nebija redzējuši, jo katrs dzīvoja savā Mēmeles krastā. «Novelkot taisnu līniju kartē starp abu vecāku mājām, sanāk kādi trīs kilometri,» apgalvo Ilze.Bērnībā Brunavas krasts jubilārei licies svešs un noslēpumains. Viņas tēvs vairākkārt teicis, ka tur, otrā pusē, lauksaimniecības zeme esot labāka. «Iespējams, ka tā arī ir. Lielo saimniecību šeit, Budbergas apkārtnē, noteikti ir vairāk,» uzskata brunaviete. Tādēļ nav brīnums, ka tieši lauksaimniecība kļuvusi par pamatakmeni jauna dzīves ritma sākumam.Pilsētā negribētu dzīvot«Nav jau tā, ka nepazinu lauku darbus, vienkārši iepriekš biju savu dzīvi iedomājusies nedaudz citādāku, taču ar šādu pavērsienu esmu ļoti apmierināta. Ja tā padomā, tad es pilsētā nemaz negribētu dzīvot,» atzīst Ilze.Jubilāre ir pateicīga vīra vecākiem, kas savulaik daudz palīdzējuši izveidot saimniecību: «Agra mamma man daudz ko pamācīja, deva padomus. Ļoti apsviedīga sieviete, vājumu nepazīst.»Brunaviete stāsta, ka bizness savulaik sākts ar simt kilogramiem sīpolu, bet pēdējos pavasaros tiek sastādītas pat desmit tonnas. Sīpoliem ģimenes saimniecībā «Lejas AR» pašlaik atvēlēti 15 hektāri zemes. «Tas no lauksaimniecības viedokļa nav daudz, taču apgrozījums gan ir liels. Ar graudiem šādā platībā tik daudz nevarētu nopelnīt,» atzīst Ilze. Atlikušajos 25 hektāros Aņūnu ģimene audzē arī kabačus un gurķus. 18 stundas dienāDarba saimniecībā ir daudz. «No agra pavasara līdz vēlam rudenim strādājam 18 stundas dienā,» stāsta brunaviete. Agris lielākoties nodarbojas ar tehniskajiem un fiziskajiem, bet Ilze ar grāmatvedības darbiem. Jubilāre savas zināšanas ik pa laikam cenšas papildināt. Viņa ir beigusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultāti un ieguvusi bakalaura grādu ekonomikā. «Savulaik esmu gājusi arī uz dažādiem kursiem lopkopībā, darba aizsardzībā, kā arī lauku tūrismā. Pēdējie gan man nelikās īsti saistoši,» atzīst jubilāre.«Lejas AR» izaudzētā raža tiek pārdota kooperatīvam «Baltijas dārzeņi», kas nodarbojas ar augļu un dārzeņu vairumtirdzniecību. Tie tālāk tiek piegādāti ēdināšanas iestādēm, piemēram, «Lido», lielveikalu ķēdēm «Rimi» un «Maxima». Ilze stāsta, ka sīpoli tiek vesti arī uz veikaliem Igaunijā. Arī tur, līdzīgi kā Latvijā, šie dārzeņi netiekot izaudzēti pietiekamā apmērā, tādēļ nākoties importēt.Atelpas brīdisInteresantākais ir tas, ka jubilārei pašai sīpoli nemaz neejot pie sirds. «Vīrs ar bērniem sūdzas, ka, gatavojot maltīti, ēdienam nepievienoju sīpolus, lociņus vai puravus. Viņiem, atšķirībā no manis, tie ļoti garšo,» atklāj brunaviete. 13 gadu vecais dēls Armands un 11 gadu vecā meita Renāte mācās pāri upei – Jaunsaules pamatskolā. Abi bērni jau esot lieli palīgi lauku darbos. Pagaidām ziemā no tiem ģimene nedaudz var atvilkt elpu.«Dzimšanas dienu pavadīšu mierīgi. Tā vietā, lai sarīkotu lielu ballīti, naudu pataupīšu ceļojumam uz Itāliju,» stāsta jubilāre. Ilze apgalvo, ka viņai ļoti patīk ceļot un vismaz diviem izbraucieniem vasarā tiek atrasts laiks. Vēl brunaviete labprāt apmeklē teātra izrādes: «Divas reizes mēnesī aizbraucu uz kādu. Vajag uzņemt kultūru.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mēmele savieno

Kategorijas