Tapis pētījums par Mežotnes pilskalnu

2011. gada 24. janvāris 00:00

Pagaidām vēl rokrakstā ir pensionētā arhitekta Edgara Šēnberga pētījums par Mežotnes pilskalnu. Ar to 21. janvārī Rundāles novada pašvaldības pārstāvjus iepazīstināja autora dēls, arī arhitekts Uģis Šēnbergs.«Kopā ar tēvu, kuram jau ir 87 gadi, pērnajā rudenī divas reizes izstaigājām Mežotnes pilskalnu, Vīna kalnu. Tur ir īpaša enerģētika, tas nav gluži vienkāršs pakalns upes krastā,» stāsta Uģis Šēnbergs. Arhitekta viedoklim piekrīt mežotnieks Anatolijs Kazačenko. Būdams aizrautīgs Mežotnes pilskalna senvēstures pētnieks, viņš uzsver, ka nekur citur Latvijā nav zināma tik liela senpilsēta, kāda bijusi ap Mežotnes pilskalnu – tās teritorija aizņēmusi ap 13 hektāru. Lielupes ostā piestājuši kuģi no tālām zemēm. Par šo vietu notikušas asiņainas kaujas. Edgars Šēnbergs Mežotnes pilskalna vēsturi pētījis senvārdu izcelsmes aspektā. Tā ir valodniecības nozare, kas dod iespēju pētīt valodu attīstību un aizvēstures uzziņas metodiku gan arheoloģijā, gan tautu etnoģenēzē.Kopš 90. gadu sākuma Uģa Šēnberga izdevniecība laidusi klajā monogrāfijas «Sensōrum» 25 daļas ar Edgara Šēnberga pētījumiem latviešu un angļu valodā. Tie sniedz tradicionālai izpratnei pilnīgi atšķirīgu skatu uz Latvijas, Eiropas un pasaules tautu senvēsturi, stāsta Uģis Šēnbergs. Pētnieks uzskata, ka uzticams un unikāls aizvēstures arhīvs ir vietu nosaukumi, kas ir vissenāko valodu «ģenētiskie kodi». Vietvārdu došana objektiem ir sena tradīcija visos mūsu planētas kontinentos. Aizvēstures laikā šī vietu nosaukumu sistēma pilnībā aizstāja mūsdienu zemes ģeogrāfiskās kartes. Nosaukumu zināšana ļāva cilvēkiem orientēties tuvākā un tālākā apkārtnē, deva iespēju citiem pastāstīt par ceļojumā redzēto un piedzīvoto. Šie nosaukumi bija svēti un nemaināmi, jo pretēji tie deformēja informācijas uzticamību, skaidro Uģis Šēnbergs. Šogad, 21. maijā, notiks jau piektie Mežotnes pilskalna svētki. Tos rīko domubiedru biedrība «Upmale» kopā ar Rundāles novada pašvaldību. Darba grupa jau strādā, stāsta novada domes attīstības nodaļas speciāliste Ludmila Knoka. Viņa atzīst, ka Edgara Šēnberga pētījums par Mežotnes pilskalna senvēsturi apmeklētājiem varētu būt ļoti interesants atklājums. Savukārt Baltu biedrība iecerējusi pirms svētkiem rīkot ekspedīciju, kuras dalībnieki apmeklētu vēsturiskās un mītiskās vietas teritorijā no Bauskas līdz Mežotnei, stāsta biedrības pārstāvis Pauls Stelps.Jāatgādina, ka arhitektu Šēnbergu vārds ir saistīts arī ar Bausku. Edgara Šēnberga dzīvesbiedre Aina (dzim. Zaķe) nāk no Bauskā pazīstama kurpnieka un šuvējas ģimenes. Pie vecvecākiem Plūdoņa ielas 42. mājā (tagad tur ir frizētava «Elvīra») izaudzis dēls Uģis Šēnbergs. Pēc Ainas un Edgara Šēnbergu projekta būvēts savulaik pazīstamais Bauskas restorāns «Pilskalns», kurā pašlaik ir naktsklubs «Sarkans», un kafejnīca «Mūsa», kas atradās Rātslaukumā un ir nojaukta.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Tapis pētījums par Mežotnes pilskalnu

Kategorijas