Skola laukos – izdzīvošanas garants

2011. gada 26. janvāris 00:00

Lēmums par triju Bauskas novada mācību iestāžu slēgšanu izvērtēts un atzīts par derīgu.Demogrāfiskā situācija valstī, tostarp Bauskas novadā, ir nelabvēlīga. Iedzīvotāju skaits samazinās, pērn Bauskas novadā reģistrēti vien 240 jaundzimušie. Sarūk skolēnu skaits, nav vajadzīgs tik daudz skolu, pedagogu.Bauskas novadā 2010./2011. mācību gadā mācības sāka 2975 izglītojamie (neskaitot internātskolu un pirmsskolas posma audzēkņus), kas ir par 42 procentiem mazāk nekā pirms desmit gadiem. Negatīvā tendence izglītojamo skaita kopējā samazinājumā saglabāsies līdz pat 2014./2015. mācību gadam. Kā dzīvot un strādāt šajā situācijā, lai neciestu izglītojamo zināšanu kvalitāte, lai nodrošinātu pedagogus ar darbu, bija viens no iemesliem, izstrādājot novada izglītības iestāžu tīkla attīstības un optimizācijas plānu. Kritēriju nosaka valdībaJanvārī komiteju sēdēs diskusijas viskarstāk izvērtās par kalendāro plānojumu, kurā arī paredzēts no šī gada 1. septembra pārtraukt mācības novada trīs skolās: Jaunsaules pamatskolā, Bauskas Kristīgajā pamatskolā un Mežotnes internātvidusskolā. Plānā iecerēts pēc gada atkārtoti izvērtēt Uzvaras vidusskolu, nepieciešamības gadījumā reorganizējot to par pamatskolu. Pēc diviem gadiem līdzīgs izvērtējums plānots Īslīces vidusskolā, arī Mežotnes, Mežgaļu un Ozolaines pamatskolā. Galvenais kritērijs, kāpēc šādas ieceres, ir skolēnu skaita iespējamā samazināšanās.Bauskas novada Izglītības pārvaldes (IP) vadītāja Aija Spriņķe teic, ka šādu kritēriju uzspiedusi Izglītības un zinātnes ministrija: «Valsts piešķirtās pedagogu algas atkarīgas no izglītojamo skaita. Ja mēs šo principu – nauda seko skolēnam – ievērotu pilnībā, mēs nespētu uzturēt tās skolas, kurās ir līdz simt audzēkņu. Ar valsts atvēlēto naudu nepietiktu pedagogu algām. Tāpēc arī novadā naudu pārdalām, lai ar pienācīgu algu nodrošinātu visus pedagogus.» Tomēr par pamatiemeslu mācību iestādes slēgšanai uzskatīt tikai skolēnu skaitu nebūtu īsti korekti. IP speciālisti veikuši rūpīgu triju minēto skolu darba analīzi, izvērtējot mācību iestāžu stiprās un vājās puses. Izglītojas kaimiņosMežotnes internātvidusskolā šī gada 1. janvārī bija 83 audzēkņi, tajā skaitā 20 no Bauskas novada. Tendence ir skaitam samazināties. Vidēji valstī uz vienu pedagogu ir astoņi audzēkņi, turpretī Mežotnē tikai 3,5. Lieli ir neattaisnoto stundu kavējumi, piemēram, 21. decembrī skolā bija tikai 48 audzēkņi. Izvērtējot skolēnu sekmes ikdienā, valsts pārbaudes darbos un centralizētajos eksāmenos, konstatēts, ka rezultāti ir zemākie visā valstī.A. Spriņķe min vēl kādu pārdomas rosinošu skaitli. Kaimiņos, Iecavas internātskolā, mācās 59 Bauskas novada bērni. Ja viņi izglītotos Mežotnē, skolas slēgšanas problēma nepastāvētu.Citādāki bērniMežotnes internātvidusskolas direktore Sarmīte Ulnicāne skeptiski vērtē analīzē minētās skolas vājās puses, tostarp audzēkņu zemo sekmju līmeni. Pesimistiska viņa ir arī par ieguvumiem, kas rastos, mācību iestādi slēdzot, piemēram, palielināsies izglītojamo skaits citās novada skolās.«Mums apkārt ir dažādi cilvēki, tostarp skolēni, kuriem dažādu iemeslu dēļ mācības nesokas. Te viņi iegūst zinību pamatus, nenoiet no ceļa, jo ar viņiem šeit tomēr strādā citādāk. Nav noslēpums, daudzi no viņiem nav vajadzīgi saviem vecākiem – viņi ir ārzemēs, nestrādā, lieto alkoholu. Ja šādas skolas nebūs, bērni tā arī paliks nemācījušies. Nevar mūsu skolēnus vērtēt pēc sekmēm vienā mācību gadā. Mēs gandarījumu gūstam par katru «pacelto» bērnu, kurš no divām un trim ballēm skolas beigās nonācis līdz sešām un septiņām ballēm. Viņam tas ir daudz,» tā S. Ulnicāne.Divas stundas agrākNeērtības skolu slēgšana sagādās arī audzēkņiem. Matīss Gulbis mācās Jaunsaules skolas 6. klasē. Zēnam līdz skolai jāiet pāris minūšu. Lai paspētu uz pirmo stundu, kas sākas pusdeviņos, no rīta var celties ap astoņiem. Ja skolu slēgs, Matīss, iespējams, dosies mācīties uz Bausku. Lai aizbrauktu uz pilsētu, viņam būs jāceļas ap sešiem rītā. Savukārt 7. klases skolēni Artūrs un Arnolds Bruči nav domājuši, kur varētu nākamgad mācīties.Vecsaules pamatskolas struktūrvienības Jaunsaules pamatskolas vadītāja Daiga Stangvila pieļauj, ka šajā mācību iestāžu reorganizācijas procesā daļa bērnu no izglītības sistēmas pazudīs. Vecāki laukos nespēs, būs arī tādi, kas negribēs, nodrošināt katru dienu sava bērna nokļūšanu attālā skolā.Genocīds pret Latvijas laukiemArī pedagogiem, no kuriem Jaunsaulē daudzi ir pirmspensijas vecumā, darbs neatradīsies. Skolā līdz šim ieguldīts tik daudz līdzekļu, ka tās slēgšana jāuzskata teju par izšķērdību, atzīst vadītāja. Izglītības iestādē ir deviņi tehniskie darbinieki, vienam pusslodze, citam ceturtā daļa.«Esam visu samazinājuši, cik iespējams. Piecu hektāru platību ap skolu apkopjam pašu spēkiem, dārznieka mums nav,» skaidro Daiga Stangvila. Virtuves vadītāja Iveta Jankauska piebilst, ka divi strādājošie ir minimums, lai varētu padarīt visu nepieciešamo. «Būs ļoti skumji, ja skolu slēgs. Tad Jaunsaulē vairs nekā nebūs, arī tās dažas jaunās ģimenes, kas ir, aizbrauks,» spriež pavāra palīdze Tatjana Barkauska. Skolotāja Baiba Vackare arī uzskata, ja nebūs skolas, tad pazudīs viss, kas Jaunsaulē ir, jo mācību iestāde ir svarīga kultūrvides un ekonomiskās dzīves nodrošinātāja. «Nav jābaidās saukt lietas īstajos vārdos – mazo lauku skolu slēgšana ir genocīds pret Latvijas laukiem,» tā B. Vackare.Jaunsaules skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos iepriekšējā mācību gadā bija labi. Izglītības iestāde var lepoties ar gaumīgu, estētiski veidotu vidi. Te īsteno speciālās izglītības programmu audzēkņiem ar garīgās attīstības traucējumiem, iekļaujot viņus vispārizglītojošā klasē. Taču tieši demogrāfiskā situācija Jaunsaules skolai nodarījusi vislielāko ļaunumu. IP, modelējot izglītojamo skaita dinamiku turpmākajiem četriem gadiem, secinājusi, ka skolēnu, arī klašu komplektu skaits samazināsies. Šogad te ir pieci klašu komplekti, 2014./2015. mācību gadā tie varētu būt tikai trīs. Pirmklasnieku tuvākajos četros gados Jaunsaulē nebūs. Vienīgā novadāAtšķirībā no lauku skolām, Bauskas pilsētas Kristīgajā pamatskolā situācija ir citādāka. Skolas slēgšana neradīs tik lielus draudus vietējai ekonomikai un kultūrvidei, arī audzēkņu nokļūšanas iespējas līdz citām mācību iestādēm nepasliktināsies. No skolas 90 audzēkņiem 60 dzīvesvieta deklarēta Bauskā, 12 bērni ir no Īslīces, ir bērni no Ceraukstes, Codes, Mežotnes pagasta, 12 ir citu novadu skolēni. Teorētiski dažas mazās lauku skolas būs ieguvējas, jo bērni, iespējams, mācīsies tajās.Kristīgās skolas audzēkņu vecāku aizpildītās anketas liecina, ka viņi šo mācību iestādi izvēlējušies galvenokārt tādēļ, ka bērniem ir iespēja mācīties klasēs ar mazāku skolēnu skaitu. Pedagogu īpašais atbalsts, attieksme pret bērniem, sociālā vienlīdzība, kas šeit tiek īpaši ievērota, – tās ir vecāku nosauktās skolas pozitīvās iezīmes. Viņi uzteic arī kristīgās vērtības, kurām šī izglītības iestāde pievērš īpašu uzmanību. Tā ir vienīgā tādas ievirzes vispārizglītojošā mācību iestāde novadā. Šeit izglītojas daudzi bērni no riska un maznodrošinātām ģimenēm.IP gan iebilst, ka pārāk ilga pedagoģiskās korekcijas programmu apguve neveicina izglītojamo savlaicīgu iekļaušanos normālā mācību procesā. Turklāt mācību sasniegumi audzēkņiem ir izteikti viduvēji. Pašlaik skolā vērojams audzēkņu skaita pieaugums, sākot ar 5. klasi. Te ierodas bērni no lielajām Bauskas skolām saistībā ar mācīšanās grūtībām un uzvedības problēmām. Kristīgās skolas nelielajās klasēs vieglāk iespējams sa-sniegt rezultātus darbā ar problēmbērniem.To apliecina arī skolas pedagogi. «Izglītības līmenis valstī pazeminās, taču bērnus joprojām grib grūst lielajās skolās, kur viņi pazūd. Mēs, strādājot individuāli, viņiem atklājam arī kristīgo vārdu. Caur kristietību dodam cerību, modinām pašapziņu. Ja izaudzis liels, šāds cilvēks nonāks grūtībās, viņš varbūt palīdzību meklēs kristietībā, nevis alkoholā vai narkotikās,» spriež skolotāja Ligita Bane. Pasniedzējs Arvo Karelsons piebilst, ka mūsu valstī tā saucamā bezmaksas izglītība kristīgajā skolā ir daudz lētāka nekā citur: «Mēs nepieprasām visiem bērniem dārgās darba burtnīcas, skola rod iespēju audzēkņiem materiālus nokopēt.»Teju simt bezdarbniekuNovada izglītības iestāžu tīkla attīstības un optimizācijas plāns komitejās atzīts par labu esam. Sperts pirmais solis triju skolu slēgšanā. Galīgo lēmumu vajadzēs pieņemt februārī. Taču līdz ar to visas problēmas netiks atrisinātas. Kādā no komiteju sēdēm domes priekšsēdētājs Valdis Veips izteica bažas par to, kādas sociālās problēmas varētu radīt triju mācību iestāžu slēgšana. Bez darba varētu palikt gandrīz 90 cilvēku. «Samilstot sociālajām problēmām, skolu likvidēšana var izrādīties ļoti neekonomiska. Vai zaudējumi nebūs lielāki nekā ieguvumi?» vaicāja V. Veips. Domās pēc tam Nav arī skaidrs, kas notiks ar ēkām. Pirms pāris gadiem Bauskas novadā slēdza trīs mācību iestādes. Apiņu sākumskolas telpās iekārtoti sociālie dzīvokļi, bijušajā Bērzu skolā darbojas daudzfunkcionālais centrs «Strēlnieki», Bauskas vakarskolas ēku turpina pielāgot bibliotēkas vajadzībām. Kas būs ēkās Jaunsaulē, Mežotnē un Bauskā, pašlaik neviens nevar pateikt.Deputāte Inese Dombrovska atzīst: «Ja pieņemsim lēmumu par skolu slēgšanu, tad domāsim, ko darīt ar ēkām. Normāli tas nav, bet tā tas tagad ir.» Arī novada domes izpilddirektore Dagnija Ludrika vaļsirdīgi secina: «Situācija, protams, ir bēdīga.» Reālu izmantojumu ēkām viņa atsakās nosaukt. Ja kāds uzņēmējs ieinteresēsies, piemēram, par būvēm Mežotnē, pašvaldība uzklausīs priekšlikumus. Par Jaunsauli pašlaik nav variantu, tāpat kā par Kristīgo skolu. Jau tagad pilsētā daudz neizmantotu pašvaldībai piederošu ēku. Arī Bauskas pilsētas pārvaldes vadītājam Jānim Mičulim nav viedokļa, kā izmantot Kristīgās skolas telpas.Ēka ir jāsaglabā«Jaunsaulē vajadzētu saglabāt iespēju vietējiem iedzīvotājiem izmantot skolas telpas sportošanai un kultūras pasākumu rīkošanai. Te varētu būt līdzīgi kā Mežotnes pagasta daudzfunkcionālajā centrā «Strēlnieki», kas izveidots bijušās Bērzu pamatskolas telpās,» uzskata deputāts Raitis Ābelnieks.Vecsaules pagasta pārvaldes vadītājai Laimdotai Kolbergai ir savs redzējums par Jaunsauli: «Neko citu kā skolu es šeit nevaru iedomāties. Ja tās nebūs, daudzfunkcionālajam centram tāpat nebūs apmeklētāju. No trim pagasta skolām tieši šī ēka izglītības iestādei ir vispiemērotākā.» Pārvaldniece ierosina reorganizēt pagasta mācību iestādes, daļu audzēkņu no Ozolaines un Vecsaules pārvietojot uz Jaunsauli. Tādējādi Ozolainē pagasts savā pārziņā atgūtu klubu, Vecsaulē piemērotās telpās iekārtotu bibliotēku. Citur rīkojas atšķirīgiVai tiešām bezcerīga nolemtība ir vienīgais risinājums mazajām Latvijas lauku skolām? Izrādās, ir arī citi varianti. Krāslavas novada, kurā mīt 20 tūkstoši iedzīvotāju un darbojas 11 vispārizglītojošās skolas, vadītājs Gunārs Upenieks intervijā laikrakstam «Diena» atzīst: «Mēs saglabājam visas mācību iestādes. Ceru, ka pieaugs dzimstība. Mēs esam gatavi piemaksāt no pašvaldības budžeta, lai skola būtu.»Vēl pārsteidzošāka šķiet mūsu ziemeļu kaimiņu – igauņu – nostāja. Laikraksts «Latvijas Avīze» pirms kāda laika rakstīja: «Masiaru ciema skolā mācās tikai četri bērni. Ciemā dzīvo 200 iedzīvotāju. Izglītības ie-stādē bērni var apgūt vielu līdz 4. klasei. Gandrīz visus priekšmetus pirmo klašu skolēniem pasniedz viena pedagoģe, kas ir arī direktore, tikai mūzikas stundas ir pie citas skolotājas, kas atbrauc uz ciemu divas reizes nedēļā. Vietējās pašvaldības pārstāvis Tomass Abels ka atzina, galvenais iemesls, kāpēc skolu cenšas saglabāt, ir pārliecība – ja mācību iestādi slēgs, atvērta šajā ciemā tā vairs netiks nekad. Igaunijā 40 pašvaldību skolās ir mazāk par 20 skolēniem, no tām 12 izglītības iestādēs ir mazāk par desmit audzēkņiem.»Kā būs pie mums, rādīs laiks. Rīkosimies kā Krāslavā, kā Igaunijā, vai arī pie mums būs tā, kā to paredz Mežotnes internātvidusskolas direktore Sarmīte Ulnicāne: «Es jums droši varu pateikt, kas notiks ar šo ēku. Pāris mēnešu laikā te stikli būs izsisti, viss izvazāts un izzagts. Vai mums jau nepietiek pamestu un postā aizlaistu lauku lielfermu, darbnīcu?» VIEDOKĻILaila Čekstere, Mežotnes internātvidusskolas 10. klases audzēkne:«Pēc 7. klases beigšanas Valmierā man bija 13 nesekmīgas atzīmes, vecākiem manas sekmes nebija svarīgas. Nonākot Mežotnē, es spēju saņemties. Tagad man ir vienas no labākajām sekmēm skolā. Ja septembrī Mežotnē mācīties nevarēšu, turpināt iegūt vidējo izglītību citviet būs problēmas. Te mums ir citādāks priekšmetu sadalījums, es neatradīšu tādu vispārizglītojošo skolu, kur varētu mācīties 11. klasē. Būšu zaudējusi vienu gadu, jo 10. klasē būs jāmācās no jauna. Visticamāk, es to nedarīšu, bet braukšu projām no Latvijas kaut kur uz ārzemēm strādāt.»Vija Vīgupa, Bauskas pilsētas Kristīgās pamatskolas skolotāja:«Ziemassvētkos visi iet baznīcā, gan prezidents, gan tepat mūsu novada deputāti. Tad visi dedzīgi atbalsta kristietību. Bet, kad jāatbalsta kristīgā skola, tad viedoklis uzreiz ir cits. Nereti dzirdēti pārmetumi, ka jaunieši pārāk maz vērības pievērš kristīgām vērtībām. No vienas reizes aiziešanas uz baznīcu par šīm vērtībām viņi neaizdomāsies. Mēs šeit darām melno darbu, parādām bērniem ceļu uz kristīgo vērtību pasauli.» Laimdota Kolberga, Vecsaules pagasta pārvaldes vadītāja:«Valstī pašlaik nav pilnīgi nekādas plānošanas, domāšanas ilgtermiņā. Nav vienotas valsts attīstības politikas, īpaši attiecībā uz laukiem. Lai Jaunsaulē atgrieztos dzīvība, nav vajadzīgs nemaz tik daudz. Ir jāasfaltē ceļš, jāsaglabā skola, un pamazām cilvēki te atgriezīsies dzīvot. Vide te ir ideāla gan skolai, gan dzīvošanai.» SKAITĻI IR NEPIELŪDZAMIMežotnes internātvidusskolā izglītojamo skaits šīgada 1. janvārī – 83. Strādā 24 pedagogi, 21 tehniskais darbinieks. Skola dibināta 1959. gadā kā Lauksaimniecības mehanizācijas skola nr. 3. Jaunsaules pamatskolā izglītojamo skaits 2010. gada 1. septembrī – 49. Strādā 10 pedagogi un 9 tehniskie darbinieki. Skolas pirmsākumi meklējami 1840. gadā vietējā ķestermājā. 1999. gadā pēc ugunsgrēka skola atjaunota, uzbūvēts ēkas trešais stāvs, iekārtota bibliotēka. Bauskas pilsētas Kristīgajā pamatskolā skolēnu skaits šīgada 1. janvārī – 96. Strādā 15 pedagogi un 8 tehniskie darbinieki. Skola dibināta 1994. gadā kā sākumskola ar četrām klasēm.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Skola laukos – izdzīvošanas garants

Kategorijas