Pacientiem palīdzība var kļūt neaizsniedzama

2011. gada 4. februāris 00:00

«Ja ministrs liks, gan šūsim, gan trāklēsim,» saka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Vecumnieku brigādes feldšere Ligita Kraukle, atbildot uz jautājumu, vai būtu iespējams palīdzību nodrošināt brigāžu atrašanās vietā. Šādu iespēju apsver veselības ministrs Juris Bārzdiņš.INGA MUIŽNIECEVecumniekos tas nav nekas jauns. Kopš te nav ne slimnīcas, ne traumpunkta, cilvēki mēdz nākt tieši uz ātro palīdzību. «Ir gadījies, ka pie mums atved vecīšus, kuriem sastreikojusi sirds, paaugstinājies asinsspiediens, reizēm nākas uzlikt pārsēju nelielai brūcei. Ja tajā laikā nestrādā ģimenes ārsts, nekas cits neatliek, nieku dēļ cilvēku uz slimnīcu nevedīsi. Zāļu krājumu mums gan nav, uz to nevajag cerēt. Turklāt jāapzinās, ka mūsu darbā situācija var mainīties minūtes laikā. Nevaram atstāt vienu pacientu, kuram tepat mūsu telpās tikko uzlikta sistēma, ja saņemts izsaukums un jādodas ceļā,» skaidro feldšere Ligita Kraukle un medicīnas māsa Jeļena Krūmiņa.«Pirksts uz pogas»To, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta darbā mēdz būt neparedzami smagas situācijas, 29. janvārī piedzīvoja Bauskas, Iecavas un Vecumnieku brigādēs dežurējošie mediķi. Uz maģistrāles A-7 grāvī ieslīdēja autobuss «Neoplan» ar cilvēkiem no Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Vācijas, Polijas. No 27 pasažieriem avārijā cieta 11.Uz avārijas vietu izbrauca ne tikai brigādes no Bauskas, Iecavas, Vecumniekiem, palīgā steidzās arī reanimācijas brigāde no Rīgas, kura pusceļā pārņēma vienu no smagāk cietušajiem. Pieci avārijā smagāk ievainotie ievietoti Gaiļezera un Stradiņa slimnīcā, bet seši vieglāk cietušie uz slimnīcu atteikušies doties, informē Laura Bundule, NMP dienesta pārstāve. Kamēr NMP brigādes veda uz slimnīcām avārijā cietušos, dienesta dispečeri Jelgavā un Rīgā «turēja pirkstu uz pogas», lai nodrošinātu palīdzību citiem izsaukumiem Bauskas tuvumā. Dot padomu Jau minētā Vecumnieku brigādes pieredze, sniedzot palīdzību uz vietas, nav izņēmums. NMP 526. brigāde Iecavā bāzējas novada veselības un sociālās aprūpes centrā. «Uzskatu, ka varam ieteikt, kā rīkoties, – doties uz aptieku, zvanīt ģimenes ārstam –, vai arī mēs vedam uz slimnīcu. Šaubos vai brigādes mediķi būtu gatavi sniegt medicīnisko palīdzību,» spriež feldšere Aija Zelča-Logina.Savukārt Bauskā NMP 521. un 522. brigādes pieturas vieta ir daudzdzīvokļu nama pagrabstāvā. Būtu neloģiski tur sākt pieņemt pacientus, ja otrpus ielai ir Bauskas slimnīca ar diennakts traumpunktu un poliklīnika, kurā darbdienas garumā ir speciālisti, var veikt daudzveidīgu izmeklēšanu.Nav reti gadījumi, kad uz ielas pakritis vai piepeši saslimis cilvēks lūgtin lūdzas, lai viņu neved uz slimnīcu Jelgavā vai Rīgā, vai arī vispār atsakās no tā. Mediķi spriež, ka pacientiem neatliekamā palīdzība būtu labāk sasniedzama, ja ar ātro palīdzību vispirms aizvestu uz tuvāko traumpunktu. Tur ir ķirurgs, traumatologs, pieejams rentgens. Uz vietas var ieģipsēt lūzumu vai arī izlemt, ka vajadzīga cita līmeņa palīdzība. Taču vismaz pagaidām par «brāķi» uzskata gadījumus, ja pacients, ko ātrā palīdzība nogādājusi traumpunktā, tālāk ir jāpārved uz daudzprofilu slimnīcu.Pārprofilēšanu turpināsTikmēr reģionālo daudzprofilu slimnīcu vadītāji skarbi izsakās par jau veikto un paredzēto slimnīcu tālāko pārprofilēšanu reģionos, jo tas neveicinās veselības aprūpes pie-ejamību iedzīvotājiem. No 2011. ga-da otrā pusgada plānots pārprofilēt Jūrmalas, Ogres, Kuldīgas, Preiļu, Krāslavas, Gulbenes, Cēsu, Alūksnes, Dobeles, Madonas un Tukuma slimnīcas, kur valsts vairs neapmaksās neatliekamo palīdzību. Laikam tāpēc ministrs tagad to plāno gandrīz vai autobusu pieturā. Par to 1. februārī sprieda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas kopsēdē. Uzklausot slimnīcu un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus, Saeimas deputāti sola martā pie šī temata atgriezties.Veselības ministrs Juris Bārzdiņš uzskata, ka pacienti slimnīcās nonāk smagā stāvoklī gan tāpēc, ka viņiem nav veltīta pietiekama ģimenes ārstu uzmanība, gan tiek atzīts, ka hroniski slimajiem trūkst naudas zālēm, lai tās lietotu regulāri. Viņš uzdevis atbildīgajām amatpersonām izvērtēt iespējas izveidot loģisku medicīniskās palīdzības pakalpojumu pieejamības mehānismu.Ministrs uzskata, ka vairāk jāveicina sadarbība starp ģimenes ārstiem, ambulatorajiem speciālistiem un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta feldšeru brigādēm, īpaši ārpus pilsētām un novadu centriem. Turpinās arī diennakts traumpunktos sniegtās palīdzības detalizēta analīze, izvērtējot apmeklējumu dinamiku un diagnožu klāstu, ar kādām pacienti vēršas pēc palīdzības. UZZIŅAIPērn Latvijā pēc palīdzības NMP brigāžu palīdzības brigāžu punktos vērsušies 4,5 tūkstoši pacientu, no kuriem 70 procentos gadījumu palīdzība arī sniegta uz vietas, bet uz slimnīcu bija jāved tikai trešā daļa šo pacientu. Visbiežāk NMP brigādes sniegušas palīdzību cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu, pēc insektu kodumiem, ar elpceļu infekciju vai virspusēju ievainojumu gadījumos. (VM dati)

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pacientiem palīdzība var kļūt neaizsniedzama

Kategorijas