BauskasDzive.lv ARHĪVS

Stāstīs par latvju zīmēm

ANTRA ĒRGLE

2011. gada 4. februāris 00:00

52
Stāstīs par  latvju zīmēm

Iecavas kultūras namā, sieviešu kluba «Liepas» telpās, rīt, 5. februārī, pulksten 12 interesentus gaidīs uz tikšanos ar mākslinieku Valdi Celmu, latvju rakstu un zīmju pētnieku. Tikšanās ierosme radusies pēc pērn «Liepu» īstenotā projekta – latviešu tautastērpu darināšanas ar Eiropas fondu naudas atbalstu, stāsta projekta vadītāja Astrīda Vītola. Izzinot savu jauno tērpu tapšanu, «Liepas» ieinteresējušās par latvju zīmēm un rakstiem, krietnu krājumu seno paraugu savācot no apkārtnes vecākajiem iemītniekiem – rokdarbniecēm un taupīgiem saimniekiem. A. Vītolas skatījumā, senās zīmes iederas arī mūsdienu cilvēka ikdienā, tāpēc svarīgi saprast to jēgu.Vēl vienu stimulu iepazīt senatnes mantojumu devusi iespējamās latviešu svētvietas Dievdārziņa sakopšana Pārupē. Tā kā pēc vienas no vēstures pētnieku versijām te atradies sens svētakmens, «Liepu» pārstāves pērn rudenī Ulbrokā apmeklējušas tēlnieku akmeņkali Uldi Sterģi, kas latvju zīmes atveidojis Līgo parka akmeņos. Tur noskatīts iespējamais Dievdārziņa iemītnieks – nosūnojis vecītis, stāsta A. Vītola. Tam jāsameklē atbilstīga iekaļamā zīme, ko iecerēts izvēlēties pēc V. Celma ieteikuma.Mākslinieks, dizainers un semiotikas pētnieks Valdis Celms gadu desmitiem krātās zināšanas par senču zīmēm, to nozīmi, latvju rakstiem koncentrējis 2007. gadā izdotā grāmatā «Latvju raksts un zīmes. Baltu pasaules modelis. Uzbūve. Tēli. Simbolika». Viņš baltu zīmēs atradis gan latviski nacionālu, gan vispārcilvēcisku nozīmi, parādot, ka zīmes kā simboli dod zināšanas par pamatprincipiem, uz kuriem balstīta šī pasaule.