Godavārds vairs neko nenozīmējot

2011. gada 11. februāris 00:00

80 gadu jubileju svin Dzidra Krūmiņa.Kādreizējās Vecumnieku ciema padomes priekšsēdētāja Dzidra Krūmiņa secina: «Biju ļoti enerģiska. Man bija lieli mērķi, un uzņēmos milzīgu darbu. Nevarēju samierināties ar to, kas ir, vienmēr gribējās, lai viss būtu vēl labāk. Tas man no tēva ielikts šūpulītī, arī viņš allaž gādāja par to, lai vide ap viņu būtu skaista un sakārtota.» Bērnudārzs, slimnīca, dzelzsbetona rūpnīca, Brāļu kapi un māk-slīgie ezeri ir tikai daži no daudzajiem projektiem, kas īstenoti jubilāres darba mūžā. Protams, tas viss nav tikai Dzidras nopelns, viņa strādājusi kopā ar ļoti jaukiem cilvēkiem: «Vildi, Metlānu, Medni, Krūmiņu, Kamaldiņu, Sproģi, Namiķi un vēl daudziem citiem.»Citi laikiEnerģiskums un neatlaidība Dzidrai palīdzējuši risināt sarunas ar līdzcilvēkiem un veikt lielus darbus pagasta labā. «Taču ir jāņem vērā, ka tie toreiz bija citi laiki. Lielu nozīmi spēlēja cilvēku godavārds. Ja kāds ko apsolīja, tad tā arī notika, ko nevarētu teikt par mūsdienām. Pašlaik sabiedrībā valda liela neuzticēšanās,» aizdomājas jubilāre.Dzidrai ir ekonomistes un fizkultūras skolotājas izglītība, taču šajās profesijās viņa nav strādājusi. «Arī ar mani notika klasiskais variants – apprecējos, un tad jau visi iepriekšējie plāni izkūpēja,» atklāj jubilāre. Kad pēc ilgāka laika, kas veltīts abu dēlu audzināšanai, Dzidra vēlējusies sākt strādāt, sporta skolotāja darbs Vecumnieku skolā bijis aizņemts, brīva bijusi grāmatvedes vieta, ko jubilāre arī pieņēmusi. Dzidra vairākus gadus nostrādājusi par priekšnieci arī patērētāju sabiedrībā.Sportiska ģimenīteDzidra atklāj, ka fizkultūras skolotājas kursi savulaik nav apmeklēti tāpat vien, sports viņas sirdij bijis ļoti tuvs: «Labi skrēju, biju gandrīz sprintere.» Jubilāre stāsta, ka tikpat kā visi ģimenes locekļi ir fiziski aktīvi. Nelaiķis vīrs Imants jaunībā aizrāvies ar augstlēkšanu. Dēls Andris Rīgā vada sporta preču veikalu, bet mazmeita Katrīna Krūmiņa nopietni nodarbojas ar kalnu slēpošanu. «Pirms dažām dienām Eiropas čempionātā jauniešu grupā viņa izcīnīja 35. vietu. Trakākais, ka šo sacensību laikā nedaudz aizsnaudos. Pēc tam zvanīja bērni un prasīja, vai es to redzēju, bet man ar nožēlu bija jāatzīst, ka ne,» stāsta Dzidra. Piedzīvo kultūršokuArī jubilāre ir to cilvēku vidū, kas uzskata, ka viņas ģimene un dzimtene ir pati lielākā bagātība. 1989. gadā, kad Dzidra ciemojās pie vīra radiem Kanādā, viņi ģimeni mēģinājuši pierunāt palikt uz dzīvi šajā valstī. Kādam šāds piedāvājums būtu licies vilinošs, taču Dzidra atteicās: «Tā bija pilnīgi jauna pasaule priekš manis. Piedzīvoju kultūršoku un ātri vien gribēju mājās.» Reiz, astoņdesmito gadu sākumā, kad skolas uzdevumā kāda jauniete nākusi viņu intervēt, Dzidra visiem novēlējusi godāt savus vecākus, cienīt cilvēkus un viņu darbu, kā arī bezgala mīlēt savu dzimteni.» To jubilāre novēl ikvienam arī tagad.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Godavārds vairs neko nenozīmējot

Kategorijas