Rūpīgs un strādīgs

2011. gada 25. februāris 00:00

102

70 gadu jubileja monsinjoram Jānim Zviedrānam.Bauskas katoļu draudzes prāvests monsinjors Jānis Zviedrāns apgalvo, ka reliģija viņam ir ielikta šūpulī. Jubilārs stāsta, ka viņa dzimtā puse ir Ilūkstes novada Dviete. Jau skolas gados Jānis devies uz septiņus kilometrus attālo baznīcu, kur bijis piekalpotājs. Kā toreiz, tā arī joprojām viņam sirdij tuva ir gan pedagoģija, gan medicīna un teoloģija, kurai vēlāk pievērsta vislielākā uzmanība. «Būtībā tas, ko daru, ietver visas trīs nosauktās nozares. Esmu tāds kā garīgais mediķis,» uzskata J. Zviedrāns.Lai gan izraudzīto mērķu sasniegšanai vairākkārt dzīvē stājušies priekšā dažnedažādi šķēršļi, piemēram, iesaukums armijā, tie nav spējuši jubilāru salauzt: «Kad atgriezos mājās no dienesta, ko lielākoties pavadīju tālajā Kalugā, kādu laiciņu pastrādāju Ilūkstes 2. vidusskolā par saimniecības daļas vadītāju. Bez tam biju sācis studēt medicīnu un mācījos par «medbrāli». Šīs lietas man patika, taču sapratu, ka mana īstā vieta ir pie teologiem, uz kurieni tad arī pārgāju.»Jauna pieredzePriesteris Bauskā sācis strādāt vien 2006. gada 24. septembrī, taču šī puse viņam nav sveša, jo viena no pirmajām darba vietām bija Ozolaines katoļu draudze. Tur strādāts īsu laiku, ja salīdzina ar 17 gadiem, kurus pēc tam jubilārs pavadījis Jaunjelgavā. Tālāk Jānis nosūtīts uz Koknesi, kur viņa vadībā baznīcā paveikti lieli remontdarbi.Tūlīt pēc Atmodas līdzīgi darbi veikti Skaistkalnes katoļu baznīcā. Iepriekš prāvestam bijusi darīšana ar dievnamu restaurāciju, taču pavisam jauna pieredze gūta Dobelē, kur viņš piedalījies jaunās baznīcas celtniecības darbos.«Pats jau neko nemūrēju, tikai pieskatīju visu procesu. Ir tādi knifiņi, ko celtnieki, kuriem nekad nav bijusi darīšana ar baznīcām, gluži vienkārši nepamana. Šajā gadījumā, piemēram, ēkai būtu izbūvētas divas tualetes, bet neviena ģērbtuve,» stāsta jubilārs. Pēc tam Jānis pārraudzījis katoļu baznīcas būvdarbus Iecavā. Nevarētu teikt, ka maz darīts arī pie dievnama sakopšanas darbiem Bauskā. Īstenotā ideja par drūmā žoga nomainīšanu pret caurredzamu sētu garāmgājējiem rada iespaidu, ka te ir mājīgi – ciemos tiek gaidīts ikviens.Seko līdzi ziņāmPrāvests stāsta, ka viņš ir darbīgs pēc dabas. Arī pārnākot mājās, vienmēr tiek sameklēts kāds puteklītis, ko notīrīt, nagla, ko iedzīt atpakaļ vietā. «Vienmēr esmu ar kaut ko noķellējies. Nekad neaizmirsīšu, kā avīze mani reiz nobildēja ar tačku rokās,» atceras jubilārs. Neraugoties uz daudzajiem darbiem, Jānis cenšas atrast brīvu laiku, lai noskatītos «Panorāmu» un raidījumu «Degpunktā». «Kāpēc skatos kriminālās ziņas? Man ir žēl to cilvēku, kuri iet postā,» tā priesteris. Viņaprāt, viss liecina, ka pasaules gals tuvojas: «Nebūs ne rīt, ne parīt, bet kaut kas tāds briest. Taču mūsu spēkos ir arī visu to mainīt.»Jubilārs pauž nožēlu, ka mūsdienās baznīcu apmeklē tikai vecas tantītes, jauniešus tikpat kā nevar manīt. «Ir cilvēki, kuri ir neapmierināti ar to, kas noticis agrāk – krusta kari, inkvizīcija. Jā, tie ir šausmīgi notikumi, taču nevar par to prasīt atbildību no mums. Daudzi ir bijuši pārpratumi. Tāpēc mēs neiesaistāmies politikā, lai gan daudzi to vēlētos. Ja, piemēram, kādu no mums ievēlētu un pēkšņi tiktu atjaunots nāvessods, tad visu vainu noveltu uz baznīcu,» uzskata monsinjors.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Rūpīgs un strādīgs

Kategorijas