BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: meža zvēru aizsardzība

2011. gada 25. februāris 00:00

72
Komentāri: meža zvēru aizsardzība

Savā vaļā atstātie suņi šoziem nežēlīgi dzenā, pat plosa meža zvērus. Kam jāuzņemas atbildība? Jāsāk no nulles MĀRIS VAITEKŪNS, Zemgales virsmežniecības vecākais inspektors juridiskajos un medību jautājumos:Piekrītu, ka klaiņojošie suņi nodara lielu kaitējumu medību saimniecībām, tostarp meža dzīvnieku populācijai. Klaiņojošo suņu īpatsvars pieaug ar katru gadu, tādēļ ziemās (kā šogad) ar biezu sniega kārtu šie plēsoņas dzenā meža zvērus, nereti nokož ziemas novārdzinātās stirnas. Šosezon kāds suns pamanījās nokost trīs stirnas vienā reizē. Mednieki drīkst arī suņus nošaut. MK noteikumos rakstīts, ka klaiņojoši suņi un kaķi medījami visu gadu bez īpašnieka piekrišanas. Medību likuma 3. pantā noteikts, ka par klaiņojošiem suņiem (izņemot šķirnes medību suņus) atzīstami medību platībās tālāk par 200 metriem no apdzīvotām vietām vai mājām brīvi klejojoši suņi bez uzpurņa vai reģistrācijas žetona. Šis pants neapmierina dabas draugus, tāpēc viņi cenšas panākt pārmaiņas Medību likumā, lai šo punktu svītrotu. Ja tas notiks, tad gan nezinu, kā ar klaiņojošajiem suņiem varēs cīnīties.Citās Eiropas valstīs šādas problēmas neeksistē. Mājdzīvnieki tiek čipoti, ja kāds kaut ko nodara, tad ir identificējams un saimnieku var saukt pie atbildības. Tālab uzskatu, ka pašlaik visi brīvi klaiņojošie četrkāji būtu jālikvidē, bet attiecīgajām institūcijām vajadzētu aktīvāk sākt mājdzīvnieku reģistra ieviešanu un čipošanu. Biedrības aicinājumus nesadzird Pēteris Seleckis, Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības izpilddirektors:Bauskas biedrība ir izmantojusi visus iespējamos līdzekļus, lai apelētu pie suņu īpašnieku sirdsapziņas. Jau pirms laba laika nosūtījām publicēšanai pagastu informatīvajos izdevumos aicinājumus māju saimniekiem piesiet savus četrkājainos draugus, esam braukuši reidos teju pa visu bijušā Bauskas rajona teritoriju. Dažiem suņu īpašniekiem rakstītas kategoriskas vēstules.Saplosītu stirnu ir ļoti daudz. Šī problēma arvien aktuālāka kļūst visā valstī, jo īpašnieki sākuši iegādāties milzīgus mājas sargus, par kuriem neliekas ne zinis. Vasarā tie minimāli apdraud meža zvērus, bet sērsnā suns skrien pa sniega virsu, taču stirnas iestieg un kļūst par upuriem. Tagad suņi piezogas pie zvēru barotavām, tos tramda un vajā. Man šķiet, ka ar nevalstiskas organizācijas pūliņiem ir par maz. Biedrība taču nevar nevienu bezatbildīgu saimnieku sodīt. Es domāju, ka daudz aktīvāk būtu jāiesaistās sabiedrībai, par suņu īpašnieku patvaļu informējot pagastu kārtībniekus un policijas inspektorus.Nosodījums jāvērš pret saimniekiem Egils Reinbergs, Vecumnieku mednieku kolektīva vadītājs:Jautājums par meža zvēru pasargāšanu no suņu uzbrukumiem ir ļoti aktuāls un grūti atrisināms. Protams, esam publicējuši Vecumnieku novada domes laikrakstā informāciju, kā arī brīdinājuši vairākus suņu īpašniekus. Eiropas Savienības standarti noteic, ka vispirms jāizsauc speciāli ķērāji, suns jānovēro un jānodod patversmē. Garais un sarežģītais process jāievēro arī medniekiem, bet stirnas tikmēr būs saplosītas.Mūsu mednieku apvienības biedriem es neļauju šaut apkārt skraidošus suņus. Vecumnieku pašvaldībā un pagastos ir kārtībnieki un policijas inspektori, kuri var sastādīt administratīvos protokolus un piemērot sodu par suņu turēšanas prasību neievērošanu. Vainīgi ir īpašnieki, nevis suņi, pret kuriem tiek vērsts sabiedrības sašutums. Tas ir jautājums par attieksmi un atbildību. Vecumnieku mednieki meža zvērus šoziem baro dāsni. Zāģējam apses, lai stirnas varētu grauzt zarus un pumpurus, uz barotavām vedam sienu, burkānus, kartupeļus.