Tūristi jāpiesaista ar iespēju izbaudīt

2011. gada 28. februāris 00:00

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma attīstība bija tēmas, ko apsprieda Rundāles novada uzņēmēju forumā.Uzņēmēju nozīmi laukos, dodot darbu cilvēkiem, neļaujot zemei aizaugt un maksājot nodokļus, uzsvēra pašvaldības vadītājs Aivars Okmanis. Forumā 24. februārī apbalvoja lielākos nekustamā īpašuma nodokļa maksātājus. Kā zināms, šis nodoklis pilnībā paliek pašvaldības budžetā.Izmantot esošoPar attīstības programmām un projektiem, kas ir un tiek realizēti Rundāles novadā, stāstīja pašvaldības lauku attīstības speciāliste Ludmila Knoka. Kopumā apgūti viens miljons 398 tūkstoši 152 lati. No tiem Eiropas Savienības līdzekļi ir Ls 992 685, pašvaldības līdzfinansējums – Ls 405 467.Speciāli Rundāles novada uzņēmēju forumam uzņēmējdarbības analīzi bija sagatavojusi Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta lauku attīstības nodaļas vadītāja Elita Benga. Saskaņā ar viņas sniegtajiem datiem, 75 procenti Rundāles novada teritorijas ir lauksaimniecībā izmantojama zeme. Vairāk ir tikai Tērvetes novadā – 79 procenti, citviet Latvijā – no 40 līdz 60 procentiem. Ir svarīgi šo platību maksimāli apsaimniekot.Rūgtais saldumsAtbildot uz ieteikumu vairāk ieguldīt zemkopībā, Vēsma Veģere, zemnieku saimniecības «Uršteini» vadītāja, atgādināja Latvijas Agrārās ekonomikas institūta savulaik sagatavoto pētījumu, kas pamatoja, ka cukurbiešu ražošana Latvijā ir neizdevīga, jo cukura cenas pasaules tirgū kritīšoties, bet mūsu valstī tā ražošanas pašizmaksa bija augsta. Tāpēc lētāks būšot no cukurniedrēm ražotais saldums. Tas, ko tagad redzam veikalu plauktos, liecina par pretējo.It kā jau labi – cukura rūpniecības restrukturizācijas pasākumi, piemēram, ļāvuši salabot vairāku ceļu posmus un ielas Svitenes, Rundāles un Viesturu pagastā. Taču novada zemnieki joprojām ar rūgtumu piemin cukurbiešu ēras galu Latvijā, jo Zemgalē šī nozare bija attīstīta un ienesīga.Nejūt atbalstuNovadā ir 613 zemnieku saimniecības: Rundāles pagastā – 257, Svitenes pagastā – 197, Viesturu pagastā – 159, bet aktīvas un vērienīgi strādājošas – tikai 35. Rundāles novada zemkopji ir aktīvi lauku saimniecību modernizācijā, meklē iespējas iegādāties jaunu tehniku, toties mazāk iegulda ēku un būvju celtniecībā, atzīst Elita Benga. Lauku atbalsta pasākumos iesaistījušās 15 procenti Rundāles novadā reģistrēto zemnieku saimniecību, un sabiedriskais finansējums uz vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir Ls 66 (Rundāles pagastā – 55,6 Ls/ha, Viesturu pagastā – 65,5 Ls/ha, Svitenes pagastā – 79,4 Ls/ha).Rundālietis Arvīds Kraņevskis tomēr ir skeptisks. Viņš uzskata, ka zemkopībai atbalsts tiek pausts frāzēs, nav mērķtiecīgu attīstību veicinošu pasākumu. Visos līmeņos gari un plaši tiek runāts, kā laukiem jāattīstās, bet īstenībā tie kļūst arvien tukšāki. Veidos amatu darbnīcuPiekrītot tam, ka nepieciešama tūrisma attīstības stratēģija, nozarei novadā jāattīstās pašvaldības interesēs, radot jaunas darba vietas vietējiem cilvēkiem, uzskata Ludmila Knoka.Var palīdzēt prioritāšu noteikšana, ko jau veikusi biedrība «Bauskas rajona lauku partnerība». Tās ir: dzīves kvalitātes uzlabošana, sabiedrisko aktivitāšu dažādošana, publiskās telpas sakārtošana un tūrisma veicināšana, kā arī cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana. No šīs biedrības iesniegtajiem projektiem noraidīti divi, kas attiecas uz Rundāles novadu, viens atsaukts. Apstiprināts ir viens projekts, kas paredz tautas amatu darbnīcas izveidi. Projekta ekonomisko dzīvotspēju varētu nodrošināt amatu darbnīcas piedāvāto pakalpojumu iekļaušana tūrisma maršrutos un ceļvežos, veicinot ceļotāju interesi, saka Elita Benga.Grib ceļot lētiTieši to arī vēlas daudzi tūristi – nevis tikai apskatīt objektu vai ekspozīciju, bet par nelielu samaksu piedalīties procesā, izbaudīt un arī nogaršot rezultātu, uzskata Inese Turkupole-Zilpure, Bauskas tūrisma informācijas centra vadītāja.Viņa foruma dalībniekiem stāstīja par situāciju tūrisma nozarē Latvijā, Zemgalē un Rundāles novada iespējām. Tās pilnībā nav ne apjaustas, ne izmantotas. Ekonomiskā situācija sekmējusi interesi par vietējo tūrismu, piedzīvojumu nometnēm, pikniku un telšu vietām. Tika uzteikts Rundāles pašvaldības ieguldījums Mežotnes pilskalna sakoptībā.Novadā nozīmīgākais tūrisma objekts ir Rundāles pils muzejs, tā ekspozīcijas 2010. gadā apskatījuši 131 530 cilvēku, parkā bijuši 72 154 apmeklētāji, interneta mājaslapā www.rundale.net ieskatījušies 401 785 ceļotāji, informēja Inga Biļēviča, pils muzeja apmeklētāju apkalpošanas un sabiedrisko attiecību speciāliste. Viņa minēja vairākas iespējas, ko vēl tūristiem varētu piedāvāt vietējie uzņēmēji.UZZIŅAIRundāles novada lielākie nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji 2010. gadā:zemnieku saimniecība «Sējas» – Ls 7579, zemnieku saimniecība «Sintijas» – Ls 6260, zemnieku saimniecība «Ceriņi» – Ls 5875, SIA «PS Līdums» – Ls 5376, zemnieku saimniecība «Strīķeri» – Ls 4547, zemnieku saimniecība «Uršteini» – Ls 4046.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Tūristi jāpiesaista ar iespēju izbaudīt

Kategorijas