Pensionāros neklausoties

2011. gada 4. marts 00:00

75 gadu jubileju svin Spulga Zirnīte.Mana dzīve nebija nekāds gludais un platais lielceļš, drīzāk taciņa, kas vijusies te kalnā, te bezdibenī un tad atkal kalnā. Tikai dzīves mīlestība un optimisms deva spēku tikt galā ar visām nelaimēm, – atzīst baušķeniece Spulga Zirnīte. Jubilāre gandrīz visu mūžu nodzīvojusi Bauskas un Jelgavas rajonā. Dzimusi un daļu bērnības pavadījusi Ziedoņos. «Dzīves pirmos gadus atceros kā ļoti jauku, laimīgu un bezrūpīgu laiku. Man bija mani mīlošie vecāki – tēvs Imants, kurš lauksaimniecības skolā strādāja par pasniedzēju, un māte Milda. Viņa bija mājsaimniece,» stāsta baušķeniece. Dažus turpmākos gadus līdz kara sākumam ģimene pārcēlās uz dzīvi Kazdangā, kur tēvs sāka strādāt par pedagogu vietējā pamatskolā. Tur Spulga pabeigusi pirmo klasi.«Tad pienāca raibie un grūtie kara gadi. Tēvu iesauca leģionā, bet mēs ar māti, uztraucoties par savu dzīvību, aizbraucām uz Vāciju. Tur gan ilgu laiku nepalikām, jo ļoti ilgojāmies pēc dzimtenes,» atceras jubilāre. Kad nu visa ģimene bija atgriezusies, sākumā apmetušies pie mammasmāsas Džūkstes pusē. «Sākām visu no gala, tolaik mums nebija nekā. Tā kā arī apģērbs bija man atņemts, to pašuva no vecas segas. Dzīve tolaik bija smaga, taču izķepurojāmies, ar laiku sākām dzīvot atsevišķi,» stāsta S. Zirnīte. Viņa Džūkstes pamatskolu beigusi kā teicamniece un varējusi turpināt mācības vietā, kur allaž vēlējusies – Jelgavas pedagoģiskajā skolā.Krasi pavērsieni«Klases kolektīvs bija ļoti saticīgs un draudzīgs. Vairāk nekā 50 gadu rīkojam salidojumus, cits ar citu nemitīgi sazināmies,» atklāj Spulga. Pēc skolas beigšanas viņa nosūtīta uz dziļajos Kurzemes mežos esošo Vārmes pamatskolu, kur nostrādāti četri obligātie darba gadi. Tad jubilāre iestājusies augstskolas neklātienes grupā un saņēmusi piedāvājumu strādāt tuvāk Rīgai – Staļģenes pamatskolā.«Tur arī sākās gan priecīgākie, gan smagākie manas dzīves gadi. Apprecējos ar Vilni, piedzima bērni Sarmīte un Dainis. Šķita, turpmākā dzīve būs laimīga un jauka, taču tā gluži nebija,» stāsta S. Zirnīte. Slimības dēļ vīrs aizsaulē aizgāja jauns, Spulgai toreiz bija tikai 29 gadi. Neilgi pēc tam pienāca vēl viens tikpat smags trieciens – ar smagu neārstējamu slimību nomira arī meita. Šie notikumi jubilārei mainīja visu dzīvi. Sekoja pārcelšanās uz Sviteni pie vecākiem. Te Spulga sāka strādāt pamatskolā, kā arī atsāka pārtrauktās studijas neklātienē. «Viss gāja kā vāveres ritenī – mācību pārzines un bioloģijas skolotājas darbs, trīs gadus vecā dēla aprūpe, studijas, paralizētā tēva kopšana un dārza darbi,» tā jubilāre.Prieks par to, kas irTad dzīve jaunās sliedēs iegājusi vēlreiz. Spulga saņēmusi aicinājumu strādāt Bauskas rajona izglītības nodaļā par inspektori, kam sekoja pārcelšanās uz pilsētu. Šeit apprecējusies ar skolotāju Andri Zirnīti. «Bauskā man bija daudz priecīgu brīžu – dēla pamatskolas un Mālpils celtniecības tehnikuma izlaidums, kāzas, mazmeitiņu Vinetas un Daigas piedzimšana,» stāsta jubilāre. Kad tuvojies pensionēšanās vecums, Spulga darbavietu nomainījusi pret Pamūšas skolu, kur aizvadīti turpmākie 20 gadi.Baušķeniece stāsta, ka pēc darba gaitu beigām dzīve kļuvusi lēnāka, vairs nav tās steigas un beidzot var pievērsties visām tām mīļajām nodarbēm, kam savulaik trūcis laika. Jubilāre atzīst, ka viņai ļoti patīk lasīt grāmatas un minēt krustvārdu mīklas. Diezgan daudz laika paiet, palīdzot kaimiņienēm pensionārēm ikdienas darbos – rēķinu nomaksā, zāļu iegādē vai apģērbu nodošanā ķīmiskajai tīrītavai. Savulaik, astoņdesmito gadu vidū, pēc klīniskās nāves ārsti Spulgai teikuši, ka viņai daudz laika vairs nav atlicis, taču, kā redzam, jubilāre ir sprauna un ar labu veselību. «Dzīvoju pēc psihologu atzinuma – priecāties par to, kas tev ir, nedomāt par to, kā nav. Man ir silts dzīvoklītis, ir, ko ēst, arī veselība pašlaik nestreiko,» spriež Spulga. Arī citas pensionāres aicina viņu nesatraukties par to, ko nevar ietekmēt. Televīzijā galvenokārt dzirdams tikai sliktais, politiķu strīdi un tirgošanās par «siltām» vietām. «No tā cenšos distancēties. Kā būs, tā būs, jo pensionāros tik un tā neviens neieklausīsies,» uzskata jubilāre.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pensionāros neklausoties

Kategorijas