BauskasDzive.lv ARHĪVS

Arī mazie zemnieki vēlas būt ietekmīgāki

ULDIS VARNEVIČS

2011. gada 21. marts 00:00

7
Arī mazie zemnieki vēlas būt ietekmīgāki

Bērsteles kultūras namā 18. martā pulcējās neliels skaits Rundāles novada interesentu, lai dalītos pieredzē un runātu par lauku saimniecību attīstības iespējām.Rundāles novada zemnieku saieta mērķis bija iepazīties ar kooperācijas pieredzi un plānot lauku saimnieku tālāko sadarbību. Uz Bērsteli gan atbrauca tikai septiņi zemnieki. Taps atbalsta centrs Novada lauku attīstības speciāliste Ludmila Knoka informēja, ka Bērsteles kultūras nams arī turpmāk būs sanāksmes vieta. Ir apstiprināts projekts, ko, visticamāk, realizēs jau šogad. Projekta mērķis ir izveidot šajās telpās lauku uzņēmējdarbības atbalsta un mācību centru.Bija nelielas diskusijas arī par modernajām tehnoloģijām. L. Knoka aicināja visus sekot līdzi jaunumiem arī interneta mājaslapās, jo ne visus saimniekus izdodas sazvanīt un informēt par jaunumiem. Savukārt zemnieki apmainījās ar informāciju par elektroniskās pieteikšanās sistēmu. Daļa atzina, ka neizmantos šo iespēju, kamēr nebūs obligāta, bet pieredzējušākie stāstīja, ka arī šajā sistēmā ir problēmas.Sapulcē ieradās arī Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Vizītei gan bija tīri praktisks raksturs. Saulaines katlumājā gadā sadedzina 1300 tonnu salmu. Paliek pelni – apmēram 80 tonnu. A. Okmanis uzrunāja zemniekus, piedāvājot šos pelnus lauku mēslošanai. Ar kooperatīvu palīdzībuSaietā piedalījās arī zemniece Inese Ceplīte no saimniecības «Līdakas». Savulaik, iepazīstoties ar vācu zemnieku pieredzi, izveidota govju kūts. Stāstot par paveikto, viņa atzina, ka, kūti būvējot, bijušas dažas kļūmes, kuras tagad neatkārtotu. Arī citiem zemniekiem viņa ieteiktu celt šādu kūti. Viens kūts gals ir vaļā – svaigam gaisam un ventilācijai. Govis te labi pārziemojušas arī pēdējo divu gadu aukstajā ziemā.I. Ceplīte ir iesaistījusies kooperatīvajā sabiedrībā «Piena ceļš». Šis uzņēmums ne tikai realizē pienu, bet to arī pārstrādā. Produkcijas galamērķis esot Krievija, arī Vācija un Izraēla. Kooperatīva produkciju vislētāk varot nopirkt «Bauskas klēts» veikalā.Par savu kooperācijas pieredzi stāstīja arī Aina Pīpiņa no zemnieku saimniecības «Silavas». Viņa iesaistījusies kooperatīvajā sabiedrībā «Pienupīte» un atzina, ka savulaik bijis drūms laiks – lielie kooperatīvi par mazajiem zemniekiem nav interesējušies. Tikai ar pašu aktivitāti izdevies nodibināt kooperatīvu, kura kopējais realizētās produkcijas apjoms jau ir gana iespaidīgs.Lauki paliek tukšiNe visa saruna bija pozitīvā noskaņojumā. Zemnieks Arvīds Kraņevskis uzdeva jautājumu, un pats tūlīt saprata, cik drūma ir atbilde: «Kāpēc kooperatīvi neaģitē par jauniem biedriem? Pareizi, nav ko aģitēt, lauki kļūst aizvien tukšāki...» Pēc viņa domām, rundāliešiem vajadzētu vairāk censties apgūt tūrisma iespējas. Viņam piekrita L. Knoka, apsverot ideju svētku reizēs veidot zemnieku tirgu pie Rundāles pils. Viņiem nepiekrita Aivars Ilgavižs: «Mūsu novadā pārdošanas apjomu nav. Par tūristiem liecieties mierā! Ķīnietis vai japānis paiet garām, degunu gaisā saslējis, un tas arī viss.»Vēl vienu problēmu aktualizēja Aina Pīpiņa. Izrādās, mazie zemnieki labprāt palielinātu ražošanas apjomus, bet trūkst zemes. Savukārt ar lielajiem zemniekiem izsolēs cīnīties nav reāli. Pēc viņas domām, novadam vajadzētu iekļaut attīstības programmā nosacījumus, kas novadā dotu priekšrocības vietējiem zemniekiem.