Kas Baikālā peldējies, tas dzīvo mūžīgi

2011. gada 25. marts 00:00

Ceļosim! Īstā Krievija sākas aiz Urāliem.Izlīkumojies pa Maskavas sliežu labirintiem un pabraucis garām piepilsētas staciju platformām, Transsibīrijas ekspresis sāk teju desmit tūkstošus kilometru garo skrējienu no Maskavas līdz Vladivostokai. Kādā kupejā ir bijušais baušķenieks, tagad RTU pasniedzējs Ivars Karpičs ar draudzeni. Jaunieši, pavadījuši ceļā piecas dienas, no vilciena izkāps Irkutskā, lai steigtu sasniegt brauciena mērķi – pasaulē lielāko saldūdens tilpni – Baikāla ezeru. Tūristu vilciensCeļojums rūpīgi plānots teju deviņus mēnešus. Vilciena biļetes nopirktas ilgi pirms brauciena. «Tas noteikti jādara, vilciens ir braucēju pilns, jo īpaši vasarā. Pamatā tie ir tūristi: vācieši, franči, angļi, arī kāds amerikānis. Viņu mērķis – izbaudīt Transsibīrijas ekspreša kolorītu. Daudzi brauc, izkāpj kādā stacijā, uzkavējas pāris dienu, tad ar nākamo vilcienu ceļo tālāk. Netrūkst arī pārgalvnieku, piemēram, mūsu kupejas biedrs – tikko vidusskolu pabeidzis jauneklis no Anglijas. Svarīgā dzīves posma noslēgumu viņš vēlējās iemūžināt braucienā no Maskavas uz Vladivostoku. Vidējo izglītību puisis bija ieguvis, bet krievu valodu neprata. Šādus dīvaiņus Sibīrijas ekspresī var sastapt ik pa laikam.Teju visu brauciena laiku jutāmies droši. Pirms ceļojuma mājinieki baidījās, kā mūs uztvers Krievijā. Biju gatavs sadzirdēt arī kādas replikas, «fašists» vai ko līdzīgu, taču nekā no tā visa nebija. Visneomulīgākās izjūtas bija Maskavā, taču, kad tikām aiz Urāliem, izjutām īsto Krievijas labvēlību un viesmīlību,» stāsta ceļotājs.Padomju gaisotnePiecas dienas vilcienā bija tikpat saistošas kā laiks, kas tika pavadīts ezera krastā. Vilciens apstājas stacijās uz minūtēm piecpadsmit. Var izkāpt un izstaipīt kājas, iepirkties, jo vietējo izstrādājumu piedāvājums ir bezgala plašs, sākot no vārītiem kartupeļiem ar biezpienu, pīrāgiem, ogām un augļiem, līdz pat saimniecības mantām un apģērbam. Krasnojarskā vilciens uzkavējās vairāk nekā stundu, varēja apiet nelielu loku stacijas apkārtnē. Vagonos joprojām valda padomju gadu noskaņas, nostalģiju rosinošas: tēja «graņonkās», dzeltenīgi, izbalējuši aizkari, īpašais restorāna vagona šarms.«Irkutskā mūs priecēja vecie koka nami, rotāti grezniem kokgriezumiem virs logiem, bet zem palodzēm spilgti zilās, košās krāsās. Gatavojoties braucienam, lasījām par dekabristiem, viņu gaitām Sibīrijā, un Irkutskā tiešām atradām grāmatās nosauktās ēkas. Irkutskā gulējām hostelī. Krievijā ārzemniekiem obligāti jāreģistrējas,» stāsta I. Karpičs. Pasaules malāSibīrijas pilsētā jaunieši ilgi neuzkavējās, jo steidza uz pārdesmit kilometru attālo Baikāla ezeru. Jau iepriekš internetā bija sarunāta naktsmītne. Lai arī kāds pasaules nostūris varētu šķist Baikāls, modernās tehnoloģijas tur darbojas, interneta pakalpojumi ir zināmi, jo tie ir noteicošie tūrisma attīstībai.Izvēlētais ciemats atradās ezera krastā. Turp var nokļūt tikai ar laivu vai arī pa gājējiem vien izejamu šauru taciņu. «No pasaules nošķirta vieta. Ciemā ir pasts, veikals, kas darbojas tad, kad atved preces, pa ielām staigā govis. Dzīve rit savu rāmo gaitu, kur nejutām steigu un kādu satraukumu. Lai arī bija augusta vidus, karstākais laiks, ūdens temperatūra ezerā nedaudz virs astoņiem grādiem. Vietējo ticējums vēsta, ja iemērc Baikālā roku, kļūsti par pieciem gadiem jaunāks, ja abas, tad par desmit gadiem. Ja cilvēks iemetas ezerā, tad kļūst mūžīgs. To arī izdarījām,» smejot attrauc ceļotājs.Iztērēti apmēram 700 latuStāstot par Baikālu, Ivars nebeidz jūsmot par dabas daudzveidību. Putni, kukaiņi – visapkārt, šķiet, skan, san, un kustas. Ūdens ezerā dzidrs, vēss un tīrs. «Manuprāt, labākais ūdens, kādu jebkad esmu dzēris,» tā Baikāla veldzējošos malkus atceras Ivars. Protams, četras dienas Baikāla krastā, tā ir tikai tāda pietuvināšanās neskartajai un pārpilnajai Sibīrijas dabas pasaulei. Atpakaļceļu no Sibīrijas jaunieši mēroja lidmašīnā. Salīdzinot cenas, vilciena un lidmašīnas biļetes maksā apmēram vienādi – apmēram 200 latu. Viss šis ceļojums vienam cilvēkam izmaksāja kādus septiņus simtus latu.«Vilciens, no kura izkāpām, turpināja ceļu uz Mongoliju un Ķīnu. Ļoti jau gribējām doties tālāk, bet šoreiz nevarējām to darīt. Toties mums ir jauns mērķis – Sibīrijas tālāka iepazīšana un nokļūšana Kazahstānā, Uzbekistānā, arī Ķīnā,» atklāj Ivars Karpičs. UZZIŅAIAttālums Rīga–Maskava – apmēram 900 km, Maskava–Irkutska – apmēram 5000 km.Baikāls – dziļākais ezers pasaulē, sasniedzot 1637 metru dziļumu. Ezera platība ir 31500 kvadrātkilometru. Baikālā ietek 336 upes un strauti.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kas Baikālā peldējies, tas dzīvo mūžīgi

Kategorijas