BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: Lielā talka

2011. gada 29. aprīlis 00:00

0
Komentāri: Lielā talka

Rīt, 30. aprīlī, visā Latvijā tiek rīkota Lielā talka. Kāda, jūsuprāt, ir tās jēga?Pašiem jāvēlas Daina Rudzīte, galvenā talkas koordinatore Iecavas novadā:Kopš Iecavas novads piedalās Lielajā talkā, esmu tās koordinatore. Sakopjamās vietas nosakām kopā ar kārtībnieci Lūciju Mucenieci. Šogad ar simt latu pelnītāju palīdzību Iecava ir tik tīra, ka tādas īsti kopjamas palikušas vien pāris vietu.Ar Lielo talku Iecavas novadā ir kā visur Zemgalē – ja cilvēkus uzaicina, viņi piedalās. Lai arī katru gadu pēdējā brīdī kāds zvana uz pašvaldību un solās iet strādāt, tomēr talkas dienā noteiktajā vietā ierodas uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms bariņš. Daži atnāk nepieteikušies Iecavas centrā vai parkā. Rīgā ir pat īpaša pagalmu kustība, pie mums tā nav. Es visu nedēļu staigāju, talkas koordinatores kreklu uzvilkusi, bet diezin vai kāds to ievēro.Šogad vairāk sadarbojos ar bērniem un jauniešiem. Mazie lasīs zarus parkā. Internātskolas un vidusskolas jaunieši tīrīs Silu. Jaunie puiši no spēkavīru kluba arī pieteicās, un viņiem būs īpašs darbs, gan ne tieši talkas dienā. Dzimtmisas skolēni paši nolēma stādīt mežu. No sirds vairākus gadus strādā zorģenieki. Jocīga gan šķiet Rīgas organizatoru attieksme – viņi aicina talciniekus jau sestdienā uz zupu un koncertu galvaspilsētā. Es uzreiz pateicu – ja strādājam, tad no sirds, ne tur koncerts, ne kas cits. Mēs paveikto apkoposim pašā vakarā vai pat svētdien, jo darbs vispirms jāpadara kārtīgi. Strādāt ar prieku KRISTĪNE RULLE, nevalstiskās organizācijas «Stelpīte» vadītāja, Vecumnieku novads:Gan jēga, gan misija ir Lielajai talkai. Katru reizi pati ar prieku piedalos un neklausos prātojumos – kāpēc mums tas jādara? Es nekad talku neesmu izjutusi kā piespiedu darbu. Man ir divas ļoti priecīgas ziņas. Lauksaimniecības universitātes ainavu arhitektūras studenti ir izstrādājuši Stelpes pagasta jaunās estrādes apzaļumošanas projektu. Tas ir studentu diplomdarbs. Pirms dažām dienām biju uzaicināta uz aizstāvēšanu un uzzināju, ka šo projektu Stelpes pagastam autori piedāvā bez maksas, lai nākamgad mēs varētu to īstenot. Tas šķita kā brīnums pirms Lielās talkas. Stelpes iedzīvotāja gladiolu selekcionāre Ilga Viņķele nolēmusi uzdāvināt tūju stādus, lai talkas dienā tos varam iedēstīt ciema centrā. Vai nav jauki? Labumi nāk svītrām, jo laiks pirms talkas ir īpašs – cilvēki kļūst atvērtāki, nesavtīgāki.Rīt Stelpē kopsim kapus, daudzdzīvokļu namu apkārtni, estrādi, Ķuņķu svētozola teritoriju. Iepriekšējās talkās piedalījās teju visi pagasta darbspējīgie iedzīvotāji. Tāpēc jau iepriekš es un kolēģe Sarmīte Jukone izveidojām darbu sarakstu, vienojāmies, cik talcinieku katrā objektā vajadzētu nodarbināt. Ar vienu talku mums nepietiks. Nākamsestdien esam apsolījuši «Pliekšānu» klētiņas jaunajām saimniecēm palīdzēt uzpost apkārtni. Neesam Sūnu ciemsLĀSMA MERTENA, Lielās talkas organizatore Īslīces pagasta Pastališķu ciematā, Bauskas novads:Lielā talka ir laba izdevība izpausties tiem, kas patiesi grib ko darīt. Talku rīkojam jau trešo gadu. Izskatās, ka šoreiz būs lielāka atsaucība nekā parasti. Iespējams, arī tāpēc, ka kopā ar jauniešiem apstaigājām dzīvokļus un informējām par iespēju piedalīties talkā. Palīgā solās nākt ciemata jaunākā paaudze. Daļa talkas dalībnieku brauks no Bauskas. Noslēgumā būs pīrāgi un tēja. Cilvēki ir sadalīti trīs darba grupās, katrai iecelts atbildīgais. Viens uzdevums būs sakopt grāvmalas pie ceļa, kas ved garām mūsu ciemam. Ceļš uz Pastališķiem ir tīrāks, bet arī tur būs, ko darīt. Vēl būs jānovāc zari ceļa malā. Kāds nozāģējis kokus, paņēmis malku un zarus atstājis. Firma, kas pagājušajā gadā veica ūdensvada rekonstrukcijas darbus, visur nenolīdzināja zemi. Šo vietu sakārtosim paši ar lāpstām. Piedalāmies talkā ar domu, ka arī mūsu ciemata iedzīvotājiem nav vienalga, kas notiek apkārtējā vidē. Savulaik dzirdēts: «Jūsu Sūnu ciemā neko nevajag.» Mēs neesam Sūnu ciems, un apkārtnes sakārtošana to pierāda.Vieta, kuru nevaram sakārtot, bet ceram uz pagasta pārvaldes palīdzību – sabrukušās mājas, to gruvešu novākšana. Vienu šādu graustu smuki nolīdzināja, bet otrs palika. Cerams, ka arī talkas dalībnieki turpmāk mazāk piesārņos apkārtni ar atkritumiem.