BauskasDzive.lv ARHĪVS

Maija otrā svētdiena – Mātes diena

Maija otrā svētdiena – Mātes diena

VĒSTULE.Okupācijas gadi jau pagātne ar cilvēku sadalījumu divās daļās pēc to pareizās vai nepareizās biogrāfijas, kad vieni bija pareizi un otri – nepareizi. Nesadalīts palika tikai Gulags: viens un pareizs.Briesmīgā ļaundareOmītei Karolīnai Briedei bija turpat astoņdesmit gadu, kad viņas mājiņā «Viesturos» tajā 1941. gada jūnija naktī iebruka bruņoti zaldāti. Kaut kā omīti aizgādāja līdz stacijai. Viņu pieturot un pieceļot arī kaut kā iegrūda vagonā. Izvelkot omīti pa mājas durvīm, taču bija skaidrs, ka viņa tiek nogādāta uz nogalināšanas vietu. Ziemeļi nav domāti omītēm. Krasnojarskas apgabalā tā nepārcieta pat pirmo ziemu. Pusbadā un saltumā sarāvusies, viņa izdzisa uz zemiem klucīšiem kaut kā ierīkotās kopējās nāras salmos. Precīzāk – pusbadā omīte nomira salmos.Viņa savā klēpī turējusi vienu zinātņu doktoru, vienu skolotāju, vienu hidrolīzes tehniķi. Tiem, kuri sēdējuši viņas klēpī, vēlāk mācīja, ka tā partija, kura to izdarīja, ir mūsu laikmeta prāts, gods un sirdsapziņa. Viņas atvases dzīvo Bauskā un citur.Nepareizās skolotājasSpecdienests SMERŠ 1945. gadā iebruka Skaistkalnes skolas internāta omītes, sirmās audzinātājas Lidijas Liepas, dzīvoklītī skolas ēkā. Viņa bija krietni pensijas gados, balta, balta. Arestā piedalījās ievērojams Skaistkalnes boļševiks, kurš atņēma tai dārgākās lietas. Viņš saprata, ka aplaupa mironi. Un nekļūdījās. Sirmo internāta omīti jau pirmajā ziemā sniegvētrainajā Vorkutas tundrā iznesa beigtu no ieslodzīto barakas.Vienlaikus arestēja arī skolotāju Olgu Daudzvārdi. Viņas mūža pirmās puses gadi atdoti bērniem Skaistkalnes skolā un bāriņu pa-tversmē, kur tā kļuva par bāriņu māmiņu. Tas pats pareizais boļševiks arī viņai atņēma vērtīgākās lietas un ciniski pateica, ka viņai tās vairs nebūs vajadzīgas. Viņš zināja, ko runāja. No Jelgavas cietuma omīte nokļuva Komi sniegāju barakās.Skolotāja rakstīja dzeju. Aiz dzeloņdrātīm tapa arī garš dzejolis par pazemojumu un dvēseles sāpēm, kad cilvēku pārvērš par niecību, ar kuru izrīkojas pēc savas gribas pareizie.Nodos prokuroramSkaistkalnes pagasta «Ozoliešos» vīriešu vairs nebija. Karš. Jaunā saimniece ar zirgiem strādāja laukā. Omīte Emīlija Plasiņa lāpīja mazbērnu skolas drēbes un pelnu ūdenī mazgāja veļu. Ilgi vārīja cukurbietes, līdz iznāca pabiezs, brūngans šķidrums, kurā mazbērniem pamērcēt maizi. Mājlopiņa iekšas vārot pelnu ūdenī un vēl ko pieberot, iznāca tumša, smirdīga masa. Tās bija ziepes.Viņa turējusi klēpī un slaucījusi degunus vienam ievērojamam arhitektam un vienam inženierim. Tas – nacistu okupācijas laikā. Boļševiku okupācijas laikā omītes vedekla ziemā brauca ar zirgu mežā pildīt uzliktās meža normas. Vasarā cilāja arklus, ecēšas, maisus. Rīkojās ar zirgiem un vezumiem. Maksāja nodokļus. Pildīja uzliktās nodevas un papildnodevas. Sibīrijā aiz dzeloņdrātīm ieslodzītie piederīgie prasīja palīdzību. Par pēdējo, kas palicis, gādāja naudu un glāba tos. Pati staigāja skrandās. Kad atbraukušam partorgam žēlojās, ka nespēj pildīt nodevas un braukt mežā, pagalmā atskanēja viņa uzbļāviens: «Nodošu prokuroram!» Viņa neaizmirsa šo uzbļāvienu un piederīgo palīdzības saucienus no Gulaga...Varas aizdurve... Viņa naktīs sāpēs kliedza. Bija sabojāts mugurkauls, un nevarēja vairs atliekt kājas. Zārkā ieliktai, medmāsa lauza kājas uz leju un tās sasēja. Vilka stingri kleitu uz leju, lai neredzētu, ka viņa guļ zārkā ar sasietām kājām. Izrādījās, ka viena kāja kļuvusi īsāka. Piederīgie raud. Asaras. Uz krūtīm saliktās dzeltenīgās rokas ar rupjām, sarepējušām plaukstām kā vīrietim. Dziļi iekritušas acis vājajā, nāves baltajā sejā. Tāds izskatījās 8. marts – okupācijas un kolhozu prelūdija.Omītes – skolotāja Lidija Liepa, zemnieces Karolīna Briede un Elizabete Plasiņa – nomira mokās. Ne jau vienīgās.Lai runā sirds!Dzirdēts sakām, ka vajadzētu runāt ne par vakardienu, bet vairāk par šodienu. Ir jau taisnība, bet sirds atmiņas nav iespējams izgaiņāt. Un sirds atmiņu nekad nepietrūkst. Jo grūtāki gadi, jo to vairāk. Aizmirst var pavēlēt prātam. Sirdij pavēlēt nevar. Lai runā sirds! Tai sava daļa. Šajā un citās dienās.