Izaug vienā pagalmā

2011. gada 6. maijs 00:00

105

Aprīļa beigās no Latvijas uz mājām Spānijā devās Kristiāns Torres Eskvitino. Stelpē viņš pavadīja septiņus mēnešus Eiropas Savienības programmā «Brīvprātīgo darbs». Kristiāns atzīst, ka viņam ļoti laimējies ar viesģimeni – dzīvesbiedriem Kristīni Rulli, Agni Švarcbahu, viņu dēliem Oskaru un Tomu.Sazinās ar žestiemKristiāns ir no Valensijas pilsētas Elčes Alekantes provincē. Viņam ir 22 gadi, vidusskolas izglītība un nodoms studēt uzņēmējdarbības vadību. Piesakoties brīvprātīgā darba programmā, viņš izvēlējies mūsu valsti tādēļ, ka draugi un paziņas neko nav zinājuši par Latviju. Iedrošinājuši mamma, tētis un abi vecākie brāļi, kuri Kristiānu stelpiešiem Kristīnei un Agnim uzticējuši kā dēlu. Dzīvojot Vecumnieku novada Stelpē, jaunietis kopā ar turieniešiem sportoja. Kristiāns ir aizrautīgs futbolists un kādu laiku spēlēja bārbeliešu komandā. Interesentiem mācīja spāņu valodu un flamenko. Puisis stāsta, ka ierodoties pārsteigušas cilvēku norūpējušās sejas salīdzinājumā ar spāņiem, kuri smaida un ir laimīgi katru dienu. «Nekad nebiju redzējis tādas pelēkas daudzdzīvokļu mājas, mācījos braukt no vietas uz vietu ar satiksmes autobusu. Nepieradu pie šejienes ēdiena, tas nav slikts, bet man negaršoja. Latviešu valodā iemācījos tikai dažus vārdus,» atzīst Kristiāns.Atbraucot uz Latviju, puisis arī angliski zināja tikai dažus vārdus, tāpēc pirmajās nedēļās, lai saprastos, izmantoti žesti, arī «Google» tulkotājprogramma internetā un vārdnīcas, tagad angliski Kristiāns jau runā, stāsta Oskars Rullis.17 gadu vecais Vecumnieku vidusskolas audzēknis bija Kristiāna mentors Stelpē. Ielaist dzīvēBrīvprātīgos Stelpē Kristīne un Agnis izmitinājuši arī iepriekš. Līdzās no jauna uzceltajai ģimenes mājai ir vecā – 1856. gadā celta, bet pamatīgi atjaunota ēka. Ciemiņi dzīvo tajā, bet brīvo laiku var pavadīt, kā vēlas – kopā ar viesģimeni vai atsevišķi. Svešinieku ielaist savā dzīvē vienmēr ir risks, cilvēki ir dažādi, atzīst Agnis. Turklāt programma neparedz, ka brīvprātīgajiem noteikti jādzīvo ģimenē, viss atkarīgs no tā, kā veidojas saskaņa un uzticēšanās.Vispirms stelpieši pajumti devuši jauniešu biedrības «Jaunatne smaidam» uzaicinātajiem brīvprātīgā darba veicējiem, bet gribējuši savējos, tieši Stelpei un stelpiešiem. Kristiāns ir jau piektais, skaita Agnis. Protams, arī brīvprātīgie nav no dzelzs, kur nu vēl kultūršoks. Jau ar vienu Latvijā pavadīto mēnesi pietika gan itālietim, gan poļu puisim, un programma neliedz iespēju līgumu lauzt, skaidro Oskars. Kristīnes un Agņa ģimenē ne ar vienu neauklējas, visi ir patstāvīgi. Kristīne ir aizņemta gan pamatdarbā, gan jauniešu aktivitātes koordinējot, tāpēc nevar piedalīties arī sarunā ar «Bauskas Dzīvi». Bez tam Agnis šoziem trīs mēnešus strādāja ārpus Latvijas. «Esmu gan kamīnmeistars, gan pavārs, Īrijā krogā stāvēju pie plīts,» skaidro stelpietis. Tomēr Agnis nepieļauj domu, ka varētu aizbraukt no Latvijas uz ilgāku laiku. Oskars no 13 gadu vecuma ir iesaistījies vietējo jauniešu aktivitātēs, izaudzis kopā ar Eiropas brīvprātīgajiem savā pagalmā, piedalījies projektu apmaiņas braucienos. Pirmie bija Kristīnes projekti, bet tagad jaunieši paši tos virza un vada. Tāpēc Oskars nenoliedz, ka labprāt ceļotu, bet dzīvot gribētu Latvijā un Stelpē, jo te ir interesantāk. Kartē nav jāmeklēKristīne ir biedrības «Stelpīte» koordinatore, arī Agnis piedalās aktivitātēs, lai būtu dzimumu līdztiesība. «Esam novērtējuši, cik daudz brīvprātīgais var dot vietējai kopienai, lai mūsu jaunieši nedomā, ka visa pasaule ir viena maza Stelpe, jo kaut kas varbūt notiek arī Rīgā. Pat valodas zināšanas nav tik svarīgas, aizbrauc spānis Kristiāns uz Misu, un mazie bērni salīp ap viņu – rādi, ko darīt! Pieredze ir abējāda, piemēram, pērnā ziema – ar pamatīgu salu un sniegu –, šķiet, to Kristiāns atcerēsies visu mūžu,» stāsta Agnis.Pirms vairākiem gadiem no Rīgas pārceļoties uz dzīvi Stelpē, Kristīnei un Agnim svarīgākais šķita, ka no šejienes līdz galvaspilsētai nav tālu. Tagad kustības virziens ir mainījies. Piedaloties semināros vai projektu apmaiņas braucienos, Kristīnei nav ar pirkstu jābaksta kartē, Stelpe ir pazīstama ar atbalstu guvušiem un īstenotiem projektiem, arī ar Eiropas brīvprātīgo uzņemšanu. «Jūlijā divus mēnešus pie mums būs puisis no Turcijas, septembrī ieradīsies vācu meitene uz astoņiem mēnešiem, portugāļu puisis atbrauks oktobrī, divi poļu jaunieši būs Kurmenē,» stāsta Agnis un Oskars.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Izaug vienā pagalmā

Kategorijas