Komentāri: dārzs – atspaids un vaļasprieks

2011. gada 6. maijs 00:00

Vai krīzes mācība ir atgriešanās pie mazdārziņiem?Nepārtraukts darbs ANTOŅINA ZIRA, mazdārziņa īpašniece Īslīces pagastā:Kuram ir spēks un griba – tādam cilvēkam vienmēr ir vērts strādāt savā dārzā. Ja pietrūks naudas, vienmēr būs savs kartupelis, burkāns, konservēts gurķītis. Un, kad tas kartupelis pašai ir, tad arī izdzīvot kļūst vieglāk. Dārziņu iekopu, pensijā aizejot, un tajā pavadu daudz sava laika. Platība ir 0,03 hektāri, bet raža ar nepieciešamajiem dārzeņiem un augļiem var nodrošināt divu līdz trīs cilvēku ģimeni. Vienīgi dārzs jākopj, jāapstrādā. Tas tāpat kā dzīvnieks prasa nepārtrauktu uzmanību. Pati savu dārziņu tikai apkopju – ir cilvēki, kuri ar tehniku palīdz uzrakt, apart un noecēt. Te blakus kopā esam daudz tādu – sarunājam kopā kādu, kas palīdz, un tā arī savus dārziņus apstrādājam. Krīzes sākumā dažas ģimenes atkal iekopa savus dārziņus. Toties daži labi lauciņi tagad stāv aizauguši – cilvēki ir devušies darba meklējumos uz ārzemēm. Arī pati cerēju, ka man būs jaunāki kopēji, kas dārziņu pieskatīs, bet dzīve piespieda meitu un mazmeitu pārcelties uz ārzemēm. Ja nav darba, tad arī mazdārziņš neglābj. Tāda ir mūsu dzīve – valstsvīru neizdarības dēļ mūsu jaunieši ir izdzīti uz ārzemēm un arī es paliku dzīvoklī viena, bez sava bērna. Daudzi jaunie cilvēki ir izlaidušies. Paklīdeņi atnāk un apzog dārziņus, lai arī patiesībā paši varētu strādāt un sev kaut ko izaudzēt. Dārzam neatliek laika Lilita Lauskiniece, Pilsrundāles vidusskolas skolotāja, kultūras darbiniece:Ilgus gadus, kamēr bērni auga, man bija lielais dārzs un mazais dārziņš, kartupeļu un biešu lauks, cūkas un govis. Kad sāku strādāt skolā, bibliotēkā, organizēt kultūras pasākumus un pati turpināju studēt, ar to visu vairs nevarēju tikt galā. Tāpēc tagad man vairs nav pat ne strēmelītes zemes. Saprotu, ka tas nesaskan ar vairuma laukos dzīvojošo viedokli. Kultūras pasākumi un mēģinājumi notiek sestdienās, svētdienās. Dārzs prasa laiku, ja tā nav, tikai kaut ko un kaut kā man nepatīk darīt. Cik man tagad vajag kartupeļus, burkānu, kādu gurķi, tomātu, varu nopirkt. Ja būtu laiks dārzu kopt, labprāt tajā audzētu puķes. Taču jāatklāj, ka maniem bērniem ir ļoti gādīga omīte, kura rūpējas, lai mums būtu dārzeņi un zaļumi. Esam gājuši arī kartupeļu talkās. Vairāk aizraušanās Lelde Celmiņa, Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta augkopības nodaļas vadītāja vietniece: Zemkopības ministrijas rīcībā nav oficiālas informācijas par pētījumiem mazdārziņu lietderībai, tomēr šeit jāņem vērā ne tikai ekonomiskā un finansiālā ietekme uz ģimenes budžetu. Pats nosaukums «mazdārziņš» jau liecina, ka nekāda ražošana ar vēlmi nopelnīt šāda veida dārzā nav paredzēta. Mazdārziņus lielākoties ierīko ar mērķi izaudzēt dārzeņus savam ģimenes patēriņam.Izmaksas saskaitāmas atkarībā no saimniekošanas veida mazdārziņā – dārzkopim jāiegādājas sēklas un stādi, materiāli siltumnīcas būvniecībai, augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļi, arī augsnes apstrāde. Mazdārziņš šodien ir finansiāls un ekonomisks atspaids ģimenei, ļauj uzturā lietot pašu izaudzētu produkciju, kurai ir zināma izcel-sme un tiek samērīgi lietoti ķīmiskie līdzekļi. Tā var būt pat bioloģiskā produkcija, kas izaudzēta tikai dabiskā veidā. Turklāt mazdārziņa iekopšanu var vērtēt kā aizraušanos ar dārzkopību un vēlmi brīvo laiku pavadīt svaigā gaisā.Atsevišķas mazdārziņu teritorijas un to izmantošanas noteikumus pilsētu iedzīvotājiem nosaka pašvaldība, un tie dažādās vietās var būt atšķirīgi. Taču īpaši iekārtotajām mazdārziņu teritorijām ir arī negatīvi aspekti – tajās reizēm redzama nelikumīga būvniecība, dažās vietās mēdz uzturēties sociāli nelabvēlīgas personas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: dārzs – atspaids un vaļasprieks

Kategorijas