Komentāri: parakstu vākšana

2011. gada 13. maijs 00:00

Līdz 9. jūnijam pilsoņi aicināti paust savu attieksmi par iecerēm mācības valsts un pašvaldību skolās organizēt tikai latviešu valodā. Kāds ir jūsu viedoklis?Galvenais orientieris ir sociālais pasūtījums VERA GRIGORJEVA, Bauskas 2. vidusskolas direktore:Es domāju, ka sociālais pasūtītājs ir skolēnu vecāki. Viņi brīvi izvēlas, skolot bērnu latviešu valodā vai izvēlēties bilingvālo sistēmu. Mūsu izglītības iestādei šis jautājums nav aktuāls, jo divvalodu mācības sākām pirms 19 gadiem, bet nu jau rit devītais gads, kopš esam pilnībā ieviesuši latviešu mācību valodu. Vecāki pieprasa, mēs rīkojamies. Mums ir licencētas bilingvālās programmas, bet nav ģimeņu, kas vēlētos izglītību krievu valodā. Interešu izglītības programmas, ko skola piedāvā, krievu bērniem palīdz saglabāt nacionālo identitāti, kultūru, tradīcijas. Bet jautājums par mācību valodu tomēr ir ļoti individuāls, atkarīgs no iedzīvotāju sastāva konkrētā reģionā, pilsētā, kā arī citiem faktoriem. Taču neko nedrīkst uzspiest – arī latviešu mācību valodu! Procesam ir jāļauj plūstoši ritēt savu gaitu. Politiķi, kas organizē referendumu par latviešu valodas bezierunu ieviešanu valsts skolās, ir sagaidījuši bumeranga efektu. Viņi izsauca «uguni», un, loģiski, radās pretestība – parakstu vākšana par krievu kā otru valsts valodu.Veidojas garīgu «mutantu» paaudze SERGEJS ŽURAVĻOVS, Bauskas 2. vidusskolas skolotājs:Latvijā līdz 1934. gada 15. maijam pastāvēja nacionālo minoritāšu skolas. Lielajās pilsētās to bija daudz. Krievu, ukraiņu, baltkrievu poļu un citu tautību bērni varēja mācīties dzimtajā valodā. Es uzskatu, ka pāreja uz bilingvālām (divvalodu) mācībām un nodoms visā izglītības sistēmā ieviest latviešu valodu jau tagad ir izveidojis garīgus «mutantus». Viņi īsti nav ne latvieši, ne krievi. Jā, sarunvalodu šī paaudze labi pārvalda, bet nelasa ne latviešu, ne krievu valodā. Jauniešiem nav nekāda priekšstata par krievu literatūras klasiku, viņi nezina arī latviešu literatūru, nesaprot moderno dzeju un prozu. Tie ir mani novērojumi, strādājot skolā. Esmu pārliecināts, ka Latvijā ir nepieciešamas minoritāšu skolas, tikai jāizraugās samērīga proporcija. Jautājums par mācību valodu ir ļoti, ļoti jūtīga tēma, kas būtu jārisina akadēmiski izglītotiem speciālistiem, nevis politiķiem. Iedzīvotāju parakstus savāks, bet kāda no tiem būs jēga? Tā problēmu nevar atrisināt.Savukārt otrs plānotais referendums par krievu kā otru valsts valodu ir partiju savstarpēju rēķinu kārtošana. Esmu kategoriski pret šādu valsts naudas tērēšanas veidu. Veicinās saliedētībuIMANTS PARĀDNIEKS, Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK» frakcijas Saeimas deputāts:Parakstīties es aicinātu visus, ja arī kāds uzskata, ka Bauskas pusē nav tādu nacionālo pretrunu, kādas varbūt vērojamas Rīgā, citās lielās pilsētās. Mēs esam viena valsts, mums visiem ir svarīgi piedalīties un paust savu nostāju. Formāli jau ir pareizs apgalvojums, ka tiem, kas vienreiz parakstījās par šīs parakstu vākšanas sākšanu, otrreiz tas vairs nav jādara. Bet to drīkst darīt, pats arī iešu vēlreiz parakstīties. Nu kaut vai tāpēc, lai iegūtu pasē spiedogu.Es vēlētos kliedēt daudzos mītus, ka šie labojumi Satversmē šķels sabiedrību, ka jau šoruden visiem skolēniem visas mācības būs latviešu valodā. Panākot labojumus Sa-tversmē, mēs sāksim pārejas procesu, kurš ilgs divpadsmit gadu. Sāksies ar pirmo klasi un tā pakāpeniski līdz 12. klasei. Tas būs lēns un visiem draudzīgs, apgūstams process, kuru sākt ir pēdējais laiks. Visam galvenais ir labi un stipri pamati. Ja skolēnam dzīves un zināšanu pamati būs labi ielikti valsts valodā, mēs sagaidīsim šai valstij uzticamus un lojālus pilsoņus.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: parakstu vākšana

Kategorijas