Patīk bērni, kalni un ūdeņi

2011. gada 27. maijs 00:00

55 gadu jubileju svin Ingrīda Šēnere.Bērnudārza «Pasaulīte» audzinātāja Ingrīda Šēnere ir pārliecināta, ka pamati profesijai ielikti jau mazotnē: «Agrāk, kad dzīvojām Bauskā, Upes ielā, man bieži nācās pieskatīt kaimiņu bērnus. Arī spēlējoties ar lellēm, varēja modelēt dažādas dzīves situācijas. Savu mērķi jau tad biju izvēlējusies.» Par grāmatām aizmirstUz šo darbavietu baušķeniece pārnākusi uzreiz pēc Rīgas pedagoģiskās skolas absolvēšanas, 36 gadus, kas te pavadīti, viņa vērtē pozitīvi: «Radošs darbs, bet arī ļoti atbildīgs, jo uz spēles tiek likta cilvēka attīstība.» Jubilāre atzīst, ka sagatavot bērnu lasītprasmei ir ļoti grūti, it īpaši, ja mājās ar mazuli vecāki papildus nepastrādā. «Ir arī tādi, kam nav, ko lasīt. Ne vienmēr tas ir tādēļ, ka ģimenei nav naudas, bet arī tādēļ, ka tiek pirktas mašīnas un visādas dārgas mantas. Savukārt grāmata atstāta novārtā,» atzīst Ingrīda. Jubilāre pati grāmatas sākusi lasīt sešu gadu vecumā un vēl jo-projām to labprāt dara. No tām Ingrīda izraksta citātus un apkopo kladē.Redzētais iedvesmoBrīvajā laikā audzinātāja daudz sporto. Skolas un studiju laikā aizrāvusies ar basketbolu, braukājusi uz sacensībām. Vienā no tām Olainē sastapta arī mūža mīlestība, vīrs Gunārs. Siltā laikā tiek skriets gar Mēmeles krastu. «Iedvesmoja tas, ko redzēju, apciemojot meitu Līgu Anglijā. Tur cilvēki pa parku un ielām skraida cauru dienu. Šeit nekas tāds nenotiek, pieļauju, ka, redzot mani skrienam, ļaudis raugās ar izbrīnu,» spriež baušķeniece.Ingrīdai bijusi arī doma piedalīties piecu kilometru skrējienā Rīgas maratonā, taču pirms tā viņa nedaudz saslimusi. «Varbūt ir labi, ka uz turieni neaizbraucu. Ja tā paklausās, kā tas viss beidzās Ušakovam, tad ar to gribu ir, kā ir,» secina jubilāre.Savukārt ziemā bērnudārza audzinātāja slēpo. Pirms diviem gadiem sacensībās Likvertenu silā ar slēpotāju no Iecavas dalīts ceļojošais kauss. Multifunkcionālais dārzsBaušķeniece ir apmierināta ar to, ka pilsētā var nodarboties ar fiziskām aktivitātēm dažāda vecuma ļaudis: «Īpašs prieks par vingrošanas nodarbībām pieaugušajiem sociālajā centrā «Ābele».» Taču ar to vien nepietiekot, lai sevi uzturētu labā formā, tādēļ jubilāre meklē dažādas iespējas, ko var darīt arī patstāvīgi. «Dārzs ir mans trenažieris, solārijs un nervu zāles,» uzskata Ingrīda.Ja jubilārei būtu vairāk naudas, tad daļu no tās tērētu ceļošanai. Līdz šim viņa bijusi Ungārijā, Norvēģijā, ASV, Anglijā un Šveicē, kur baušķeniece vēlētos kaut reizi atgriezties, jo augstajos kalnos jutusies gana mājīgi. «Tas laikam tādēļ, ka pēc horoskopa esmu Dvīnis, tā ir gaisa zīme.» Tikpat labi Ingrīda jūtoties arī ūdeņos, jo upes krastā izaugusi. Viens no viņas vēl nepiepildītajiem sapņiem ir laiviņas iegāde, ar kuru varētu izbraukāt tuvākus un tālākus ūdeņus.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Patīk bērni, kalni un ūdeņi

Kategorijas