Gaida labu dārzeņu sezonu

2011. gada 1. jūnijs 00:00

Dārzeņu audzētāji Zemgalē šovasar cer ievākt labu ražu, jo viss zemē saliktais aug dūšīgi. Sēklu cenas šogad nepieauga, tirgū patlaban labs noiets pirmajiem zaļumiem.Papildu arguments vietējā audzējuma popularitātei būs nule Vācijā reģistrētā zarnu infekcija, ko izraisījuši ar baktēriju EHEC (enterohemoraģisko E.coli) inficēti lapu salāti, tomāti un gurķi, vērtē lietpratēji.Pašu audzēts labāksLai arī pašu dobē izaugušais ir drošāks nekā no citas valsts atvestais, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti iesaka salātus, zaļumus un dārzeņus cītīgi mazgāt. PVD pārstāve Tatjana Marčenkova uzsver – nav pamata bažām, ka Latvijā pārdošanā varētu nonākt ar EHEC inficēta produkcija, jo par to nekavējoties informētu Eiropas Komisijas Ātrās brīdināšanas sistēma. Vācijā reģistrēts vairāk nekā 1000 saslimšanas gadījumu, inficējušies vairāki ceļotāji no Zviedrijas. Krievija aizliegusi dārzeņu importu no Vācijas un Spānijas.Gan drošības, gan zaļā dzīvesveida ietekmē dārzeņu audzēšana mūspuses novadu mazdārziņos neiet mazumā. «Agrimatco Latvija» Iecavas veikala vadītāja Egita Savicka «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka šopavasar sēklu noiets bijis līdzīgs kā pērngad, turklāt vairāk pirktas sīkpakas, ko izmanto pašu patēriņam. «Tas, kas no savas dobes ielikts burkā un pagrabā, ir ar citu vērtību,» smaida dārza preču tirgotāja. Mazdārziņu kopēju skaits E. Savickas vērtējumā krietni pieaudzis salīdzinājumā ar laiku pirms četriem gadiem, kad vairākums pie mājas «iesēja zālienu un sauļojās».Sēklu cenas nemainās«Agrimatco» Iecavas veikalā šogad lielāks noiets visām precēm – sēklām, minerālmēsliem, pesticīdiem, stāsta E. Savicka: «Sēklu cenas nav mainījušās no aizpagājušā gada, un nav ziņu, ka būtu gaidāms kāpums.»Lielie audzētāji vajadzīgo šķirņu sēklas lielos iepakojumos pasūtina jau rudenī, tāpēc nav jāuztraucas ne par deficītu, ne cenas svārstībām, skaidro kāpostu audzētāju saimniecības «Sprīdīši» īpašniece Iveta Ļekūne no Bauskas novada Brunavas pagasta. «Strādājam pēc plāna – kāposti jau labi ieauguši skābēšanai plānotajam daudzumam, pirmdien beidzām stādīt selerijas, ceturtdien būs apsējību balle,» «Bauskas Dzīvei» stāsta zemniece. Tuvākie darbi plānoti ar Ķīnas kāpostiem, puķkāpostiem un dillēm.Galvenais tirgus Rīgā«Sprīdīšu» saimniece nosmej, ka «pie mums ar laukkopība iet no viena grāvja otrā»: «Pērn kāposti ļoti labi maksāja, šogad būs milzīgs piedāvājums un droši vien cenas kritums.» I. Ļekūne atzīst, ka cena patlaban noteic, vai preces vispār tiks līdz tirgum: «Salāti nakts tirgū šobrīd maksā 30 santīmu – dēļ tādas cenas nav vērts ne ko vākt, ne vest uz Rīgu.»Iecavas un Vecumnieku novada audzētāju galvenās preces patlaban ir lociņi un salāti. «Sestdien nolasījām pirmos gurķus,» saka Skaistkalnes pagasta zemnieku saimniecības «Baltiņi» pārstāvis Mārtiņš Pētersons. Aug arī sīpoli, kartupeļi, kāposti, kabači, gurķi un tomāti – kopumā ap 200 hektāru (ha) platībā. «Baltiņu» dārzeņi nonāk Rīgā un Ķekavā, kur lielāka pirktspēja – vairumtirdzniecības bāzēs, kafejnīcās, ar iepirkumu bērnudārzos un slimnīcās.Aprīlī mazumtirgū dārzeņu cenas turpināja kāpt, neraugoties uz citu produktu cenu stabilizēšanos, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra dati. FAKTIMinerālmēslu cenas šogad kāpušas par 11% salīdzinājumā ar pērno pavasari, kad gada gaitā tās bija sarukušas teju par desmitdaļu. Dārzeņu vidējā ražība 2009. gadā pieaugusi par pusi salīdzinājumā ar 2008. gadu, bet pērn samazinājusies par 17%. Pērn kopumā Latvijā ar dārzeņiem, neskaitot kartupeļus, bija apstādīti 8100 ha, 2009. gadā – 8200 ha, 2008.gadā – 9500 ha.Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Gaida labu dārzeņu sezonu

Kategorijas