BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vēlas lielāku noteikšanu

VILNIS AUZĀNS

2011. gada 6. jūnijs 00:00

47
Vēlas lielāku noteikšanu

Komentē Aivars Okmanis, Rundāles novada domes priekšsēdētājs, LPS tehnisko problēmu komitejas vadītājs.Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 22. kongresā pieņemtajās rezolūcijās pausta prasība ļaut vietējai varai lielāku patstāvību Eiropas Savienības līdzfinansējuma izlietošanā. Kongresā pieņemtās rezolūcijas «Par attīstības vadības principu maiņu» būtību «Bauskas Dzīvei» komentē Rundāles novada domes priekšsēdētājs, LPS tehnisko problēmu komitejas vadītājs Aivars Okmanis.Sākot jauno ES fondu apguves periodu (no 2014. līdz 2020. gadam), pašvaldības aicina Saeimu un Ministru kabinetu (MK) piešķirt tām lielāku patstāvību Eiropas finansējuma izmantošanā. Jārada iespēja ikvienai pašvaldībai piedalīties fondu apguvē atbilstīgi savām prioritātēm un attīstības programmai. Pašlaik naudas apguvē noteicošais ir nozaru vadības princips, taču pašvaldībām labāks šķiet teritoriālais vadības princips. Gaismu vairāk vajag citurA. Okmanis atšķirību skaidro ar paša novadā konstatētu piemēru. Ar Satiksmes ministrijas starpniecību bija izsludināta projektu pieņemšana satiksmes drošības uzlabošanai lauku apdzīvotās vietās. Rundāles novads sagatavoja četrus projektus. Tos īstenojot, tiktu uzlabota gājēju, arī braucēju drošība Rundālē, posmā no pašvaldības ēkas līdz pilij. Cits projekts paredzēja uzlabojumus Bērstelē, tad vēl Svitenē, arī Saulainē. Izvērtējot dokumentus, ministrijas atbalstu guva trīs projekti. Paužot gandarījumu par iespēju tikt pie Eiropas naudas, A. Okmanis atzīst, ka visnedrošākais ir posms no Rundāles ciemata līdz pilij. Taču tieši šo projektu ministrija neatzina par piemērotu. «Pašvaldība gribētu pati noteikt, kāda ir šī brīža aktualitāte. Varbūt mums vajag naudu kāda sagruvuša ceļa posma atjaunošanai, bet nauda paredzēta tikai apgaismojuma un trotuāru izbūvei. Tāda ir nozaru vadības principa būtība, ko vēlamies mainīt,» skaidro A. Okmanis.Šādā veidā apgūstot ES finansējumu, valstij pāri veļas saieta namu, klubu atjaunošanas, rekonstrukcijas vilnis. Tad ir iespēja visām amatierkopām atjaunot tērpus. Tad ir satiksmes drošības uzlabošanas bums, visi raksta projektus, uzstāda laternas un būvē trotuārus tur, kur bez tiem, pilnīgi iespējams, varētu iztikt. Daudz resursu tiek iztērēts tādu projektu izstrādei, kuri nav paši nepieciešamākie. Īpaši žēl izniekotā laika un līdzekļu ir tad, ja projekts negūst atbalstu. Tieši tādēļ radīts jauns modelis, kas paredz citādāku kārtību. Novadam ir iespēja tikt pie līdzekļiem, tas pats lemj, kur šo naudu ieguldīt. Protams, atbildīgās instances visu uzrauga un pieprasījumus loģiski izvērtē. Vienkāršot dokumentu apritiVēl LPS kongresā pieņēma rezolūciju par strukturālo reformu likumdošanā. Tās būtība – decentralizējot vienkāršot lēmumu pieņemšanas procedūras. Joprojām novadu domes sēdēs, arī komiteju sēdēs deputātiem jālemj, piemēram, par adrešu noteikšanu katram elektrības transformatora skapim. Vajadzētu būt tā, ka speciālisti sagatavo materiālus un tie kļūst par pilntiesīgu dokumentu. Analogi šim arī Ministru kabinetā ministriem kopīgi jālemj par tik daudzām viņiem nebūtiskām, formālām lietām. LPS sagatavotā rezolūcija pieprasa reformēt Valsts pārvaldes iekārtas likumu, vienkāršojot dokumentu apriti gan MK, gan pašvaldību līmenī.