Atbildi rod Purvīša gleznā

2011. gada 10. jūnijs 00:00

Aizraušanās. Piešķir krāsas ikdienai.Bauskas novada Codes pagasta iedzīvotāja Irēna Andrejeva zīmējot un gleznojot gūst iekšēju mieru un piemirst slimības, tādēļ mazāk jālieto zāles. Laba pašsajūta un līdzcilvēku atzinība vairo viņas dzīvesprieku.Pirms astoņiem gadiem Irēna Bauskā mākslas salona «Meistars Gothards» īpašnieces Indras Liepas rīkotajos kursos sāka mācīties apgleznot zīdu un jau trīs gadus gleznošanas studijā izkopj prasmi zīmēt un gleznot. Sapnis to darīt lolots sen, Irēnai ļoti patika zīmēt skolas laikā.Raujas uz stundāmNodarbības sākas rudenī un notiek vienu reizi nedēļā līdz maijam. Gleznošanu pasniedz gleznotājs Mārtiņš Krūmiņš un gleznotāja, stikla dizainere Elga Grīnvalde no Rīgas, zīmēšanu – māksliniece Laura Matilde Ikerte no Rundāles novada. «Viņai ir laba izdoma, mēs raujamies uz stundām,» saka mācekle. «Tur mums ir sava sabiedrība, draudzenes. Ja nav darba un ja sēž mājās, ir pavisam drūmi.» Savulaik Irēna Saulaines lauksaimniecības tehnikumā ieguva agronomes specialitāti. Pērnvasar codiete daudz gleznojusi, jo tas esot smalks darbs. Pasniedzēji pamanot mājās padarīto. Nevar gaidīt tikai no skolotājiem, pašam arī jādomā, pārliecināta mācekle. Iespējams, arī šovasar viņas rokās bieži būs otas un krāsas.Ja taupa – neizdodasDažkārt izpildīt uzdevumu palīdz profesionālu gleznotāju veikums. Irēnu aizrauj Edgara Vintera un Vilhelma Purvīša mākslas albumi. «Reiz nezināju, kā uzgleznot ziemas skatu ar upi. Pētīju Purvīša tēlojumu, kurā sniegs bija pārliecies pāri krastam un atradu risinājumu. Tas bija ļoti interesanti,» atceras Irēna.Viņa izmanto akrila krāsas, jo tās ātrāk nožūst. Paveikto var ielikt somā un steigties mājās, kur vēl piestrādāt, jo nodarbības divas stundas paskrien ātri. «Krāsas ir dārgas. Vajadzīgi bagātīgi otas triepieni, bet mēs žēlojam, un tad nesanāk tā, kā gribētos,» novērojusi zīmētāja.Lielākoties darbos varot redzēt pasniedzēju saliktas kompozīcijas: augļus, krūzes, podus un puķes. Reiz uzdots attēlot vecu baroneses kurpi no Rundāles pils, taču vislabāk patīk zīmēt ziedus, atzīst codiete.Irēnas darbi plašākas publikas apskatei izlikti vairākkārt. Pašlaik viņas radošais veikums redzams salonā «Meistars Gothards», gleznas vestas uz Ventspili. Pērn līdz ar citām tās rotāja Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja sienas, bet šī gada februārī izstādītas Codes bibliotēkā. Autorei prieks par bibliotēkas vadītājas Antras Ģēveles, skolēnu un citu apmeklētāju atzinību.Pazūd StambulāIrēna darina arī apgleznotus lakatus, šalles un apsveikuma kartītes. Visvairāk codietei patīk strādāt saules tehnikā ar augiem un ziediem, izmantot zeltītas krāsas. Irēna māk arī aust un izšūt krustdūrienā. Aušanas skolotāju nav bijis tālu jāmeklē. «Pie kaimiņienes Rasmas Kizikovas sāku mācīties 90. gados. Rasma par audēju strādājusi Bauskā un ir ļoti talantīga,» uzskata mācekle.Lielākoties Irēna savus darbus dāvina, taču labākos darinājumus paturot pati. Daudz gleznu ir sākuma stadijā, Irēna strādā lēnā garā. Apgleznotās zīda šallītes un lakatiņi kā dāvanas ar citu cilvēku starpniecību aizvesti uz Baltkrieviju, Angliju, Krieviju un Itāliju. Reiz kāda skaistā aksesuāra īpašniece to aizmirsusi Stambulas kafejnīcā. Kad atgriezusies, šallīte ar zivtiņām vairs nebijusi atrodama...Gleznošanas mācekle apsver iespēju piedalīties Bauskas vasaras mākslas plenērā, līdz šim vairāk strādāts telpā. Irēnas mērķis ir gleznot lielāka formāta darbus, «kur varētu izvērsties ar bagātīgiem triepieniem, būtu vairāk krāsas un pacietības». VIEDOKLISANTRA ĢĒVELE, Codes bibliotēkas vadītāja:– Biju dzirdējusi, ka Irēna izšuj un apglezno zīda šalles, taču daudziem bija pārsteigums, ka viņa arī rada gleznas. Izstādē ļaudis tās novērtēja ļoti labi. Esmu lūgusi Irēnai uzgleznot vasaras ziedu kompozīciju, ar ko rotāšu savu māju.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atbildi rod Purvīša gleznā

Kategorijas