Dāmas dejo arī ceļojumā

2011. gada 8. jūlijs 00:00

Ceļosim! Horvātijā smaržo akācijas.Kāds ir pavasaris Istras pussalā pie Adrijas jūras, tagad zina senioru deju izpildītājas. Rundāles novada «Magnolijas», Jelgavas novada Sesavas pagasta «Virši zied» un nesen izveidotās Bauskas grupas «Vēlreiz» dalībnieces Horvātiju apmeklēja maija sākumā. Iespaidi sāka krāties jau ceļā uz galamērķi. Slovēnijā apskatītas kalnu alas, Budapešta gan redzēta naktī, toties skats uz skaisti apgaismoto Ungārijas galvaspilsētu no Gelerta kalna bijis ļoti iespaidīgs. Vēstures pieminekļiem bagātajā Egerā iznācis arī atpūsties, peldoties baseinos, kuros karstais ūdens plūst no pazemes avotiem, stāsta Rudīte Gustiņa, viena no grupas «Magnolijas» dejotājām. Līdzīga VenēcijaiBalkāni esot ceriņu dzimtene, lasījusi rundāliete Ieva Brašmane, tomēr Horvātijā pārsteigušas akācijas. Kā baltas, smaržīgas kupenas tās ziedējušas katrā ceļmalā, gluži kā ievas Latvijā. Iznācis būt arī pīniju, palmu, ciprešu ēnā, redzēts vīģes koks, ar kura lapu ķermeņa intīmās vietas pieseguši no paradīzes izdzītie Ieva un Ādams, stāsta Rudīte Gustiņa.Piedāvātajā ceļojuma maršrutā Ievu Brašmani visvairāk vilinājusi iespēja kaut dažas stundas pabūt Venēcijā, diemžēl tūrisma sezona vēl nebija sākusies, un prāmis ceļotājus pāri Adrijas jūrai nevizināja. Tomēr itālisku noskaņu var baudīt arī Istrā, atzīst Ieva. Par otro Venēciju dēvē Rovinju – pilsētu, kur vairāku ielu vietā ir kanāli un gar māju sienām skalojas ūdens.Porečē dāmas no Latvijas saposušās skatuves tērpos un dejojušas pilsētas balti bruģētajā laukumā. Vietējie sākumā bijuši pārsteigti, bet pēc tam aizrautīgi vērojuši eleganto priekšnesumu. Brauciena laikā viņas par prieku sev vairākkārt uzdejojušas. Senatnīgais skaistumsRundāliete Rudīte Gustiņa ceļoja kopā ar vīru. Izmantojot brīvo laiku Porečē, viņi devušies apskatīt fantastisko Eifrasija baziliku. Tas ir Bizantijas laika meistardarbs, grandioza celtne ar krāšņām mozaīkām uz zelta pamatnes. Bazilika 1997. gadā iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.«Skolā esmu mācījusi kultūras vēsturi. Nu tad, lūk, šī bazilika ir kā no vēstures grāmatas «norakstīta»! Nebeidzu brīnīties, kā tik milzīgu un greznu celtni varēja uzbūvēt laikos, kad visu darīja ar rokām. Manuprāt, šī bazilika ir prasījusi daudzu cilvēku dzīvību,» spriež R. Gustiņa.Pretī bazilikai atrodas zvanu tornis, kurā arī Gustiņu ģimene uzkāpusi, lai mirkli no augšas paskatītos uz senatnīgajām ielām. Istras pussala ir ievērojama ar vēsturiskām pilsētām. Zinot Balkānu valstu neseno vēsturi, jābrīnās, kā tur saglabājušās liecības no romiešu, bizantiešu, venēciešu valdīšanas laikiem, teic R. Gustiņa.Laikabiedru acīmIstras administratīvajā centrā Pulā dejotājas apskatījušas seno amfiteātri, kas tagad pielāgots muzikālu izrāžu un koncertu rīkošanai un pulcē skatītājus zem melnajām dienvidu debesīm.Interesantā veidā atcerēties jaunību iznācis Brijuni nacionālajā parkā. To veido 14 salas, apskatei pieejamas tikai divas. Lielajā Brijuni salā kādreizējās Dienvidslāvijas vadītāja Josifa Broza Tito vasaras rezidencē ierīkots muzejs, kura ekspozīcija bijusi ļoti interesanta. Seniores taču arī dzīvojušas laikā, kad Dienvidslāvija apvienoja tagadējās Balkānu valstis, atzīst Ieva Brašmane.Ceļojuma dienās karsti nav bijis, Adrijas jūrā ūdens pavēss, stāsta Regīna Muižzemniece. Viņa iepriekš bijusi Grieķijā, Krētas un Santorīnī salā, arī Bulgārijā, Rumānijā un uzskata, ka citās dienvidzemēs redzētas skaistākas vietas nekā Istrā. «Magnolijas» dalībniecēm joprojām atmiņā kopīgais ceļojums uz Bavāriju 2009. gadā. Turienes kalnu ainavas ar akurātajiem bavāriešu ciematiņiem bijušas skaistas kā skatu kartītes. UZZIŅAIHorvātija atrodas Balkānu pussalas rietumos, Adrijas jūras austrumu krastā. Tā ir 56 542 km² liela, valstī dzīvo 4,44 miljoni iedzīvotāju. (Salīdzinājumam: Latvijas teritorija ir lielāka – 64 589 km², bet iedzīvotāju mazāk – ap diviem miljoniem.) www.wikipedia.com

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dāmas dejo arī ceļojumā

Kategorijas