BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: apmeklētākais brīvdabas sarīkojums

2011. gada 8. jūlijs 00:00

2
Komentāri: apmeklētākais brīvdabas sarīkojums

Kantrimūzika un ikgadējie festivāli Bauskā. Kāda ir to jēga, kāda varētu būt attīstība?Nedomā mainīties MĀRTIŅŠ RUŽA, Kantrimūzikas asociācijas izpilddirektors:Festivāla formātā būtiskas izmaiņas nav plānotas. Vienīgais, ko vēlētos vairāk, – otrajā dienā plašākus pasākumus pilsētā. Plānots, ka nākamgad «Rimi» laukumā atkal būs koncerts. Šogad veiksmīgi izdevies sākt sadarbību ar ASV vēstniecību. Ar tās atbalstu atjaunots mūzikas raidījums Latvijas Radio 2 ēterā, pēc divu gadu klusuma atkal skanēs kantri. Ceram, ka, izmantojot ASV vēstniecības palīdzību, varētu atvest uz Bausku kādu ļoti pazīstamu grupu, pēc profesionalitātes un atpazīstamības līdzīgu kā «Bellamy Brothers». Pēdējos gados tomēr ir jūtama krīze. Sponsoru nav, visi skaita naudu līdz pēdējai kapeikai. Pašvaldība cenšas palīdzēt iespēju robežās, bet tas nav kā 2007. gadā, kad mums bija liels atbalstītājs. Viens no aspektiem, kāpēc šogad liberalizējām ēdināšanas tirgu, – ceram iegūt vairāk līdzekļu. Tas dod lielāku izvēles iespēju arī apmeklētājiem. Mūziķu sastāvā lielas izmaiņas diez vai ir sagaidāmas. Visu laiku rodas jaunie mūziķi, bet jautājums – cik kurš attīstās? Kantrimūzikai ir savas tradīcijas arī muzikālā veidolā, kas ir jāiemācās. Nevar nopirkt ģitāru un nākamajā nedēļā kļūt slavens. Tiesa, klausoties šlāgerus, daudzi vairāk vai mazāk mēģina spēlēt šajā stilā, tomēr populārākajām grupām aizvietotāju nav. Bauskas atpazīšanas zīme ILVA VANSOVIČA, Bauskas kultūras centra direktore:Latvijas lielākais kantrimūzikas mīļotāju pasākums – Bauskas kantrimūzikas festivāls – šogad notiek jau 13. gadu. Nenoliedzami, šajā laikā tas kļuvis par neatņemamu Bauskas vasaras mūzikas dzīves sastāvdaļu, arī par sava veida Bauskas vizītkarti. Runājoties ar ļaudīm citās malās, ļoti bieži viņi asociatīvi saliek kopā šos divus jēdzienus: kantri un Bauska. Festivāls ir mūsu brīvdabas estrādes apmeklētākais sarīkojums. Uz to atbrauc tūkstošiem šī mūzikas žanra piekritēju gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Daudzi no viņiem ierodas Bauskā uz divām, pat trim dienām un atrod laiku arī muzeju apmeklējumam. Cilvēki izmanto iespēju pabūt arī citos apskates objektos novadā.Taču lielā skatītāju interese ir tikai viens no ieguvumiem. Festivāls ir iespēja sevi reklamēt Bauskas novadam, uzņēmējiem. Esmu novērojusi, ka tas arī tā notiek. Bet man šķiet, ka ne visas iespējas pilnībā tiek izmantotas. Esmu pārliecināta – no šī festivāla Bauska nedrīkst atteikties. Žurnālā «Izklaide» lasītais apzīmējums «Bauska – mūsu Našvila» ir zīmols, kas kantrimūzikas mīļotājiem izsaka visu. To nedrīkst pazaudēt.Atbilst latviešu dvēselei IEVA REKŠŅA, festivāla pastāvīgā apmeklētāja no Rīgas:Bauskas kantrifestivāls ir pasākums, kur savācas riktīgi letiņi. Tajā valda ļoti laba gaisotne. Koncerta laikā tu vari sēdēt un klausīties grupas, dejot, ēst, iedzert, ko vien vēlies, un tieši to vajag īstam latvietim. Mani aizrauj sarīkojuma demokrātiskā, vieglā noskaņa. Muzikālā kvalitāte festivālā aug ar katru gadu. Te vairs netiek kurš katrs, kas domā, ka spēlē kantri, bet tikai īstas grupas. Rīkotāji vienmēr parūpējas par svaigumu un kādu pārsteigumu. Man patīk tīrais amerikāņu kantri, kādu izpilda Džonijs Kešs, no mūsu grupām «Sestā jūdze», nevis kādi stila atvasinājumi. Tomēr Bauskā kaut ko aizraujošu var atrast katrai gaumei.Visiem der līnijdejas. Lai arī pati neko daudz nemāku, esmu apguvusi vien pāris pamatsoļu, te nekad nav ne vecuma, ne kādu citu ierobežojumu – danco visi no maza līdz sirmam, veiklāki un stūraināki, un visiem sanāk. Man kantri patīk no bērnības laikiem. Es šīs mūzikas ierakstus pirku jau tad, kad Latvijā to vēl nespēlēja. Man patīk arī krogi, kur kantri spēlē dzīvajā. Zinu, ka cilvēki uz Kantrifestivālu brauc no visas Latvijas, piemēram, mans brālis mēro ceļu no Jēkabpils. Šis stils atbilst latviešu dvēselei, tāpēc Bauskā vienmēr sanāk labi sarīkojumi.