Vienmēr priecīga

2011. gada 8. jūlijs 00:00

50 gadu jubileju svin Larisa Dannenberga.Līdz ar remonta darbiem lielveikalā «Rimi» arī vairums mazo bodīšu, kas vēl nesen kopīgi dalīja vienu jumtu, klientiem nav pieejamas. Grāmatu stenda «Globuss» līdzšinējā pārdevēja iecavniece Larisa Dannenberga šo laiku izmanto, lai baudītu vasaras priekus. Lai arī jubilāre pagaidām ir bezdarbniece un par turpmākajām gaitām pēc veikala rekonstrukcijas īstas skaidrības vēl neesot, viņa par to nesaspringst: «Gan jau viss nokārtosies, jādomā pozitīvi. Dzīves grūtākais posms ir aiz muguras, bērni izauguši lieli, vairāk laika paliek sev.»Nekas nav sarežģītsLarisa ir vidzemniece, dzimusi Priekulē un savulaik tehnikumā Rīgā izmācījusies par pavāri. «Agrāk jau nebija daudz izvēles variantu. Neviens nepiedāvāja kļūt par telpu dizaineri,» secina jubilāre. Iecavniece stāsta, ka savā profesijā nostrādāts salīdzinoši daudz, ilgus gadus bijusi arī kāvēja putnu fabrikā. «Darīju nevis to, kas patīk, bet to, kur var labāk nopelnīt, – kaut kā jau bērnus bija jāapģērbj un jāpabaro. Taču veselības problēmu dēļ šāda veida darbu nācās pamest un pievērsties tirdzniecības jomai,» tā gaviļniece.«Tad, kad sāku strādāt grāmatu veikalā Rīgā, biju nobijusies. Mani pielika pie kancelejas precēm. Visu to sīkumu nosaukumi likās tik sarežģīti. Taču vīrs iedrošināja, sakot – ja jau pat lācis var iemācīties braukt ar velosipēdu, tad jau man vajadzētu ar visu tikt galā,» atceras jubilāre. Atgriežas pie daiļliteratūrasIzveidojot grāmatu stendu lielveikalā Bauskā, radusies iespēja strādāt tuvāk mājām, ko iecavniece arī izmantojusi. «Sākotnēji tas bija vien tāds eksperiments, lai pārbaudītu, vai tā lieta šeit aizies. Izrādījās, ka pieprasījums pēc grāmatām šeit ir,» atklāj Larisa. Viņa ir priecīga, ka ļaudis ir atsākuši lasīt.Pirms kāda laika vairāk iegādāta praktiska satura lasāmviela par dārziem un celtniecību, turpretī pēdējā laikā arvien vairāk priekšroka tiekot dota daiļliteratūrai. Jubilāre ir novērojusi, ka vasarā grāmatas vairāk pērk neaktīvie cilvē-ki – vecā gadagājuma ļaudis, kas diemžēl nekur tālu nevar doties, ziemā pēc grāmatām nāk vidējā paaudze, bet pavasarī, ap izlaidumu laiku, lūkoties dāvanas ierodas arī jaunieši. Gandrīz katru pārdošanā izlikto izdevumu viņa ir centusies izlasīt, jo, lai kaut ko ieteiktu klientam, nepietiek vien ar anotāciju uz vāka.Nav ideālu cilvēkuJubilāre stāsta, ka vidēji biezas grāmatas izlasīšana viņai neprasa ilgāk par nakti, taču to nevarētu attiecināt uz katru: «Pēdējā laikā esmu aizrāvusies ar ezoterisko literatūru. Man nedaudz pat kauns atzīties, ka tad, kad pirmo reizi lasīju Lūles Vīlmas grāmatu, tas man prasīja trīs mēnešus. Gandrīz katrs teikums radīja asociācijas, lika aizdomāties.» Cits šo izdevumu ģimenē izlasījis divās dienās un teicis, ka tajā nav nekā tāda, ko ikviens no mums nezinātu. Larisa vairākkārt ir pārliecinājusies par to, cik dažāda mēdz būt ļaužu vērtību sistēma.«Pirms kāda laiciņa tikos ar cilvēku, kurš uzskatīja, ka dzīves pirmos 30 gadus nodzīvojis, kā pagadās, bet pēdējos 20 – allaž bijis godīgs. Teica, ka šajā laikā vienmēr sveicinājis apkārtējos, palīdzējis citiem. Un te pēkšņi redzu, ka šis dzīvesgudrais cilvēks ar kāju atgaiņā suni. Kad aizrādīju, viņš, protams, apvainojās. Ir jāsaprot, ka neviens no mums nav ideāls, itin bieži mēdzam kļūdīties, to nemaz neaptverot,» uzskata jubilāre. Larisa vienmēr cenšoties būt priecīga, lai arī cik slikti vai grūti ietu. «Bija viens brīdis, kad domāju, ka tā stunda ir situsi, sakārtoju visas savas mantas, aizpildīju dokumentus. Daudz ko šajā laikā nācās pārdomāt. Sapratu, ka ir jādzīvo nevis gluži kā pēdējai dienai, bet gan tā, lai nekas nebūtu jānožēlo, ka kaut kas palicis neizdarīts. Atceros, ar kādu neizpratni znots mūs ar vīru vēroja sabučojamies. Viņam nebija skaidrs, kāpēc mēs viens otram dodam atvadu skūpstu pat tad, kad kāds no mums aiziet tikai līdz tuvākajam veikalam,» stāsta iecavniece.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vienmēr priecīga

Kategorijas