Ekskursijā uz griķu lauku

2011. gada 13. jūlijs 00:00

Mūspuses biškopjus uztrauc ķimikāliju lietošana un ģenētiski modificēto organismu ienākšana graudaugu laukos. Viņi aicina ņemt vērā nozares intereses saglabāt tīrāku vidi.Eiropas dienvidos aktuālā barības vienveidība, ar ko skaidrota bišu saimju bojāeja, Latvijā nedraud – lauki mijas ar pļavām, mežiem un birzīm, ir pietiekami daudz aizaugušu vietu, kur zeļ plašs savvaļas augu klāsts, teic «Bauskas Dzīves» aptaujātie dravnieki.Bažas par kaimiņiemBauskas novada Brunavas pagasta «Silmaču» dravas saimnieks Jānis Gilis visvairāk norūpējies par ĢMO kultūru izplatību. Trijos mūspuses novados – Vecumniekos, Iecavā un Rundālē – ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšana liegta, līdz ar to Bauskas novadam, kur tas nav noteikts, neviļus jāturas līdzi Eiropas normu definētās drošības joslas dēļ. Taču nav tālu robeža ar Lietuvu. Tur nav noteikta neviena no ĢMO brīva zona, lai arī puse sabiedrības bijusi pret ĢMO audzēšanu, liecina organizācijas «GMO Free Europe» dati. Latvijas amatpersonas gan uzsver, ka kaimiņvalstij nāktos brīdināt par ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu pie robežas.ĢMO kultūras vainotas īsti neizskaidrotā bišu bojāejā ASV, savukārt Eiropas dienvidvalstīs tas uzvelts barības vienveidībai, proti, rapši daudzviet aizstājuši citus kultūraugus. «Mums tas nedraud, jo apstrādājamās platības nav tik lielas, bites viegli var aizsniegt pļavas, meža noras, dabiski aizaugušas vietas ar dažādiem augiem,» vērtē Iecavas novada SIA «Kadiķi» dravniece Ruta Āboliņa. ĢMO atļaušanu gan viņa vērtē kā neprātību: «Varbūt tas ir nākamais latvānis, ar ko pēcāk netiksim galā!»Draudīgāka ķīmijaRapši pamazām ielaužas Vecumnieku novadā, kur nav tik daudz apartu platību, novērojis dravas «Dzintarlāse» saimnieks Nikolajs Urbāns. «Par rapšiem īpaši neuztraucos, jo tie palīdz, kad no citiem augiem mazāks ienesums,» stāsta bitenieks, «lielākā kaite ir apstrāde ar ķimikālijām dienas laikā – tad bites dabū indi un nomirst. Atnestais iegulst ziedputekšņos un medū, padara to kaitīgu veselībai.» N. Urbāns iesaka laukkopjiem brīdināt tuvumā esošo dravu saimniekus, lai miglošanas dienās bites varētu paturēt stropā.Rundāles novada saimniecības «Urštēni» īpašniece Vēsma Veģere stāsta, ka savus laukus pagūst nomiglot naktīs, lai netraucētu tuvējo dravu iemītnieces. Pērn, kad nācies miglot arī dienā, bitenieki laikus brīdināti.Rapšu medus ir saldāks, taču ne tik aromātisks kā no citiem augiem vāktais, stāsta J. Gilis: «Rapši medo zemākā temperatūrā, atvilinot bites no citiem augiem. Šogad maz plūmju, jo to ziedēšanas laikā bija vēss un lietains, bitēm aromāts mazāk jūtams.» Ja rapši bagātīgi apstrādāti ar slāpekli, bites tajos neiet, novērojis pieredzējušais biškopis.No lapām un skujāmŠogad veidojas labs ievākums, vērtē N. Urbāns. Viņa saimes izvietotas meža vidū un pļavās. Vairākas stropu novietnes dabiski tīrā apvidū Vecumnieku novada Stelpes un Skaistkalnes pagastā tur arī R. Āboliņa, apkopjot tās reizi nedēļā.Viņa savas bites no Zālītes Iecavas novadā ved baroties uz ziedošu griķu lauku Vecumnieku novada Stelpes pusē, kur tās «ciemojas» pāris nedēļu līdz savāc noteiktu daudzumu nektāra un ziedputekšņu. «Bites lido uz tuvāko ziedošo lauku vai pļavu, ja vien tālāk nav kaut kas smaržīgāks,» stāsta biškope, «tas ir abpusēji izdevīgi – stropos krājas vērtīgs medus, laukā būs labāka raža.» Ja bites un citi kukaiņi neapputeksnē, mazāk ražo arī ābeļu un ķiršu dārzi, dārzeņu stādījumi.Bites vāc arī tā saukto izsvīduma medu, kas karstā laikā sakrājas uz liepu un citu koku lapām. Bites saldumu vāc arī no skujkokiem – patlaban tās san ziedošās eglēs, īpaši lidonēm «garšo» mežvīteņi un etiķkoks, novērojusi R. Āboliņa.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ekskursijā uz griķu lauku

Kategorijas