Klusuma osta pie Mēmeles

2011. gada 13. jūlijs 00:00

Paša dizainētā naģenē ar kaķa austiņām un zeltītā apmetnī gleznotājs Jānis Anmanis mazajā Kurmenes ciemā atgādina eksotisku personāžu no «citurienes». Izskatās nedaudz jokaini, bet «kruti», atzīst trīs vietējie zēni. Viņi ir mākslas pirmā plenēra līdzjutēji Vecumnieku novada Kurmenē.Attīsta ideju Viņnedēļ vietējie puiši vakarus pavadīja Kurmenes pamatskolas namā, kur Jānis Anmanis un viņa audzēkņi vietējiem iedzīvotājiem vadīja nodarbības. Bērni, viņu mammas, jaunieši aizrautīgi zīmēja, un dažs labs tika atzīts par Anmaņa radošo ieceru turpinātāju Kurmenē, kad pirmais plenērs būs beidzies.Mākslinieku nometni Kurmenes pamatskolā apmeklēja arī «Bauskas Dzīve». Plenēra dalībnieki ir jaunieši no Rīgas, Jūrmalas, Jelgavas. Viņi ir Jāņa Anmaņa nodibinātā jauno talantu atbalsta fonda un biedrības «Bērnu mākslinieciskās fantāzijas akadēmija» apmeklētāji vecumā no 16 līdz 30 gadiem. Taču plenērā «Kurmenes renesanse», kas turpinājās līdz 8. jūlijam, katru vakaru noteiktā laikā zīmēt un gleznot varēja jebkurš iedzīvotājs. Tas bija kurmenietes Kristīnes Jansones un gleznotāja Jāņa Anmaņa kopīgs projekts, kura iecere radās 2010. gada oktobrī, kad tika īstenota «Ideju, iniciatīvu un kultūras centra izveide Kurmenes pamatskolā». Kristīne bija «Sorosa fonda Latvija» finansētā projekta vadītāja. Viņa uzaicināja Jāni Anmani vadīt zīmēšanas un gleznošanas meistarklasi. Dabas klēpī Pērn sarunā ar «Bauskas Dzīvi» mākslinieks uzsvēra, ka tik klusa, gleznieciska un ekoloģiska vieta kā Kurmene ir radošu cilvēku sapnis. Viņš novērtēja reģiona vēl neapjausto potenciālu un atklāja savu nodomu Kurmenē sarīkot plenēru. Māksliniekam tas izdevās. Biedrība plenēra rīkošanai saņēma finansiālu atbalstu no Rīgas pilsētas domes Kultūras departamenta un sponsoru firmas. Līdzfinansētājs ir Anmanis – idejas autors. Viņš nopirka nepieciešamos materiālus – krāsas, audeklus, kartonus, bet Kristīne Jansone gādāja, lai plenēristiem būtu patīkama un ērta mājvieta. Savāds tukšumsPērn Jānis Anmanis atzina, ka iepriekš nezināmā vieta – Kurmene – suģestē. Neatkarīgi no skolotāja līdzīgu viedokli pauda arī plenēra dalībnieks Edgars Stafeckis, Rīgas Tehniskās universitātes arhitektūras fakultātes 2. kursa students. Viņš, tāpat kā pārējie plenēristi, Kurmenē bija pirmo reizi. «Sākumā šķita savādi, ka uz ielas nav neviena cilvēka. Pagāja dažas dienas, kad īsti novērtēju Kurmenē valdošo māksliniecisko klusumu, kurā dzirdamas tikai dabas skaņas. Ainavas šeit ir līdzīgas gleznām. Mežsarga postenī pie Mēmeles skats ir gluži vienkārši fenomenāls – pat meklēdams, citu nevarētu atrast! Neskarta, harmoniska vide ir īsts brīnums, kas izstaro pozitīvu enerģētiku. Jūtos ļoti, ļoti labi. Meistara ieteikumi ir vadlīnijas. Viņš izstrādā dienas plānu, bet nevienu neierobežo. Katram ir brīva izvēle. Interese par glezniecību man radās 15 gadu vecumā. Darbojos patstāvīgi, bet tagad Rīgā sāku apmeklēt Jāņa Anmaņa vadītās nodarbības. Arhitektūras fakultātē obligātais priekšmets ir zīmēšana, taču nākamgad būs arī jāglezno. Kurmenes plenērs man ir laba skola,» uzskata Edgars. Nosauc dominanti Kurmenē gleznotājiem nav tālu jāiet, lai ieraudzītu attēlošanas objektus. Īpaši izraudzīts rakurss katru vietu padara neatkārtojamu un pievilcīgu.Jānis Anmanis stāsta par Kurmenes katoļu baznīcā pavadīto dienu: «Draudzes pārstāvis bija ļoti ieinteresēts, veltīja mums daudz laika. Jebkurā pasaules vietā dievnams ir garīguma šūpulis. Mani ļoti iespaidoja kurmeniešu attieksme pret baznīcu. Esmu pārliecinājies, ka no tās atkarīga jebkuras apdzīvotas vietas noskaņa, koptēls. Vide veidojas garīgās vertikāles – baznīcas – ietekmē. Kurmenē meklēju kolorītus vīriešu tipus. Baznīcas fonā jaunieši ir attēlojuši savas iztēles un reālus personāžus. Pēc baznīcā pavadītās dienas man radās ideja par monumentālās glezniecības vairāku darbu veidošanu».» Svētku izjūta Katrā Latvijas reģionā ir ļoti atšķirīga noskaņa, spriež pasaules intuitīvās uztveres jomā pieredzējušais Jānis Anmanis. Viņaprāt, Kurmenē ir smalka, trenētām maņām izjūtama inteliģences aura. «Cilvēkos ir alkas pēc garīguma, skaistuma, viņi to ir gatavi uzņemt. Ja mēs, mākslinieki, to pamanām šķietami tik tālā nostūrī, mūsu uzdevums ir dvēseles prasības apmierināt, radīt jaunas iespējas. Uz vakara nodarbībām visi ierodas smuki saģērbu-šies – gluži kā svētkos. Tas ir bezgala aizkustinoši. Taču Kurmenes cilvēkiem ir tāds kā vāciņš uzlikts, jo viņi atrodas nomalē, bet to neizrāda. No savas ilggadējās pieredzes zinu, ka vāciņu var atvērt. Pastāvīgas radošas vietas izveide Kurmenē, kas sezonas starplaikā nu jau slēgtajā skolā turpinātos kā vietējo iedzīvotāju pieprasīto mākslas aktivitāšu centrs, būtu ideāls variants,» uzskata gleznotājs.Attīstības brīvība Mūsu sarunā meistars vairākkārt min audzēknes Madaru un Diānu. Madara Meijere ir Jelgavas Spīdolas skolas šī gada absolvente. Viņa pavisam noteikti ir nolēmusi studēt mākslas vēsturi. Jāņa Anmaņa studiju Rīgā Madara apmeklē no četru gadu vecuma. Viņa pateicas vecmāmiņai, kura izvēlējās māk-slas studiju alternatīvu metodi.Jānis Anmanis izsenis ir sava ceļa gājējs. Mākslas izglītības oficiālajai sistēmai viņš piedāvā alternatīvu neveidot visus talantus «pēc viena ģīmja un līdzības». Talantīgā Madara Kurmenē ir pirmo reizi. Savukārt aromterapeite Diāna ir Jāņa Anmaņa brāļa meita, kura beigusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu, bet izvēlējusies citu ceļu. Bērnībā, kā uzskata Jānis, Diāna bijusi absolūts tīrradnis. Gleznotājs Anmanis nav labvēlīgi noskaņots pret mākslas izglītības oficiālo iestāžu metodiku un principiem.Diāna Anmane uzskata: «Plenērs ir ļoti labs, jo dalībniekus saista viena ideja, radīšanas process un noteikta dienas kārtība. Kļuvu par Mēmeles fani, jo katru rītu peldos. Kurmeni agrāk nezināju, bet Vecsaulē esmu mantojusi dzimtas māju. Pagaidām tur neviens nedzīvo.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Klusuma osta pie Mēmeles

Kategorijas