Ar naktsputniem var sadzīvot

2011. gada 13. jūlijs 00:00

Iecavas senās svētvietas Dievdārziņa kopēji lūguši padomu ornitologam, jo iedzīvotāji pauduši bažas, ka zāles pļāvēja un motorzāģa troksnis iztramdījis piekrastes kokos mītošās pūces.Pūču pētnieks Andris Avotiņš mierina – šie plēsīgie naktsputni ar troksni vien nav iztramdāmi, jo arvien biežāk apmetas pie lauku mājām un pilsētā, kur atrodami veci, dobumaini koki. Taču drošības pēc var ievērot dažus vienkāršus nosacījumus un ar pūcēm gluži labi sadzīvot.Pūcēni zālēPēc jūnija sākumā notikušās Iecavas upes krasta nogāzes tīrīšanas ar motorzāģi un zāles pļaušanas ar trimeri tuvējo māju iemītnieki ievērojuši divus pūču mazuļus, kas sēdējuši zālē pie kokiem un šķietami bijuši pamesti, «Bauskas Dzīvei» stāsta Dievdārziņa projekta vadītāja Beāta Mīlgrāve. Pērn pēc pirmās trokšņainās talkas maijā novērots kas līdzīgs, turklāt toreiz putnēni, iespējams, gājuši bojā.Ornitologs mierina, ka pūcēnu pārvākšanās no ligzdas uz zariem vai zāli pavasara vasaras mijā ir normāla parādība – tad viņiem jāmācās lidot un medīt. Vecāki vēl kādu mēnesi bērnus pieskata, vakara tumsiņā tos pabarojot un apčubinot. Cenšoties atrastu pūču bērnu tūlīt stiept uz mājām vai nogādāt zoodārzā, var nodarīt lielāku ļaunumu, jo ir ļoti grūti cilvēkam izbarot aizkustinoša paskata, taču plēsīgu radījumu.Nepļauta zonaSamērīgi lietots trimeris īpašu ietekmi uz pūcēm nevar atstāt, pat ja tās nedaudz iztraucēs, jo tās labi pielāgojas, teic A. Avotiņš. «Pūces veiksmīgi ligzdo kokos, zem kuriem stumda mašīnas un stiprina mehānismus,» novērojis ornitologs. «Ja zina koku, kurā ligzdo pūce, ap to var atstāt piecu metru nenopļautu loku, lai netrokšņotu koka tiešā tuvumā.» Galvenais ir strādājot neskarties pie ligzdas koka, jo pūce uz to parasti reaģē, paskatoties ārā no dobuma – ziņkārīga!Dievdārziņam līdzās esošo māju iedzīvotāja Valentīna Ērgle stāsta, ka pūces vecajās liepās dzīvo jau sen. Vakaros tās lidinās pa tuvējiem dārziem un ķer peles – kaķiem jāiet medīt citur. «Skaisti, kad tās lidinās gaišajās naktīs,» priecājas Valentīna, «no mums nebaidās – sēž uz siltumnīcas šķērskokiem un sasaucas.»Gada putns«Tā simtprocentīgi ir meža pūce – Latvijas Ornitoloģijas biedrības šogad nosauktais Gada putns,» pēc apraksta secina A. Avotiņš. Nosaukums gan vairs īsti neatbilst īstenībai, nosmej ornitologs. «Pūcei mežā vairs nav, kur ligzdot, jo nav tik vecu koku – tajos dobumi veidojas pēc 100 – 150 gadiem,» skaidro A. Avotiņš. Meža pūces, tāpat kā mājas apogs un plīvurpūce (angliski – «barn owl» jeb ‘šķūņa pūce’ – red.), tagad ligzdo pie mājām, viensētām, vasaras atpūtas vietām, kur tradicionāli saglabājušies veci ozoli un liepas.Bauskas pusē labprāt ligzdo ausainā pūce, kur tai ir ļoti piemēroti apstākļi, stāsta putnu zinātājs, kurš mūspusē šīs lietas pētījis. To var atšķirt pēc raksturīgā mazuļu sauciena dienā. Ja ausainā pūce vienu gadu dzīvo pie jūsu mājas, bet nākamvasar nav manāma, – nevajag uztraukties, skaidro ornitologs: «Tā ir klejotāja, kuras apmešanās vieta atkarīga no peļu populācijas. Tiklīdz grauzēji savairosies, ausainā pūce būs klāt. Pūces un cilvēki var sadzīvot ļoti labi.» UZZIŅAIPŪCES LAUKOS UN PILSĒTĀSNo 13 Latvijas pūču sugām pie mājām visbiežāk ligzdo meža pūce.Pūces izvēlas vecus, dobumainus kokus – liepas, ozolus, ēkas pamestās viensētās.Par ligzdu liecina spalvas un atrijas pie kokiem.Paskrāpējot koku, pūce parasti paskatās ārā pa dobumu.Pūces ir aktīvas stundu pirms un pēc saulrieta un saullēkta, dažas var dzirdēt arī dienā.Ap putnu izvēlēto koku var atstāt piecu metru nepļautu loku.No aprīļa līdz jūnijam pūcēni atstāj būri un nereti novērojami tā apkārtnē.Atrastos mazuļus nevajag aiztikt, nest mājās vai vest uz zoodārzu.Par ligzdojošām pūcēm var ziņot mājaslapā lob.lv un dabasdati.lv.Avoti: Ornitoloģijas biedrība, dabasdati.lv, Rīgas zoodārzs

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar naktsputniem var sadzīvot

Kategorijas