Meklē unikālo

Aizraušanās. Iemūžina to, kas «acij kārs».Bauskas novada Mežotnes iedzīvotājs Arvīds Roziņš ar fotografēšanu aizraujas jau aptuveni 40 gadu. Kaut amatierim šī gada 15. septembrī būs jau 65. jubileja, viņš plaši izmanto jaunākās tehnoloģijas. Pensionāram tās apgūt bijis interesanti, vienīgā problēma – angļu mēle.A. Roziņš joprojām strādā, viņš ir vietējās pagasta pārvaldes šoferis. Entuziasta sapnis ir iegādāties uzlabotu aparāta modeli – spoguļkameru «Nicon D90». Tagad amatieris strādā ar digitālajiem fotoaparātiem. Abi ir «Olympus» firmas ražoti.Šis hobijs ir ļoti dārgs prieks. Vajadzīgs fotoaparāts, zibspuldze, statīvs, ja pielieto spoguļkameru, nepieciešami vairāki objektīvi, uzskaita amatieris. Turpretim ar digitālo rīku var darboties kurš katrs, kā mēdz teikt, – «ņem tik un spied».Vērtīgā mācībaPirmās iemaņas Arvīds guva bērnībā, apmeklējot kādreizējās Īslīces pamatskolas fotopulciņu. Nodarbības vadīja skolotājs Zenons Puntužs. Viņš mācīja fotografēt, apstrādāt filmiņu un taisīt bildes. Pedagogs bijis stingrs. Ja viņam attēls nepatika, uzreiz pateica: «Met ārā, nemuļķojies!» Toreiz jaunajam censonim tas likās cietsirdīgi, taču pašlaik A. Roziņam nav grūti kritiski vērtēt savu radošo veikumu: «Neizdevušās dzēšu ārā. Ja nav kontrasta, asuma un dziļuma, bilde ir nedzīva.»Pagājušā gadsimta vidū strādāja tikai ar filmiņām, digitālo fotokameru nebija. Mežotnieks joprojām atceras visas papīra un filmiņu markas, fotogrāfiju apstrādes «ķīmijas» (attīstīšanas, fiksāžas un balinātāju) nosaukumus. Skolēni ārpusstundu nodarbībās iemācījās pielietot virāžas, proti, ķīmisku reaģentu, kas melnbaltai bildei piešķīra zilganu, brūnganu vai citas krāsas toni. Tā saucamās «viņetkas» izmantotas, piemēram, ietvara jeb rāmīša izveidei uz attēla portretiem vai citiem skatiem.Dzīves gaitā Arvīds Roziņš izmantojis dažādus mirkļu iemūžināšanas rīkus – šaurfilmu (35 mm platas) fotoaparātu «Smena», «Zorkijs», «FED 2» jeb tautā saukto fediņu, platfilmu «Ļubiķeļ» (negatīva izmērs 6×6 cm) un «Moskva» (negatīva izmērs 6×9 cm). Armijā to sauca par «brūtes izmēru», kas bija krūšu kreisajā kabatā, tuvāk pie sirds, nēsājama foto lielums. Vēl viņš savulaik pielietojis spoguļkameru «Zenit E» ar maināmiem objektīviem.Nesen fotoamatieris internetā pārliecinājās par vienas klases atšķirīgu firmu ražotu fotoaparātu dažādo galarezultātu. Dažkārt rīkiem nesaskan objektīvu izejmateriāls, tie var būt no stikla vai plastmasas. Stikla ir labāks. Visgrūtāk ir bildēt cilvēkuArvīdam patīk fotografēt, jo viņš uz pasauli skatās citādāk – pamana visu, kas «acij kārs». Amatieris iemūžina to, kas pašam šķiet interesants. Tās ir ainavas, arhitektūras pieminekļi, muzeji, ziedi un dzīvnieki.Cilvēkus viņš fotografē mazāk, jo tam nepieciešama spoguļkamera. Protams, tai ir daudz funkciju, jāmācās apieties, taču augstā bilžu kvalitāte atsver pūliņus. Portretus var bildēt arī ar digitālo kameru, bet tad jāņem palīgā dators. Attēlus jāapstrādā papildus. «Visgrūtāk ir fotografēt cilvēku, tam vajadzīgs speciāls apgaismojums. Portrets jāapstrādā ar īpašām datorprogrammām, lai noņemtu vasaras raibumus vai kādu pumpu. Turklāt cilvēks saspringst, kad viņu nosēdina. Ļaudis vislabāk iemūžināt ir tad, kad viņi to nejūt, jūtas brīvi. Sarežģīti ir bildēt arī mazus bērnus, jo viņi ir kustīgi, taču foto ir pilni dzīvības. Ja mazuļi smejas, tad dara to no sirds. Dabu bildēt ir vienkāršāk – spied, un cauri. Protams, fiksējot vidi, jāievēro nosacījumi: kompozīcija, priekšplāns, labākās pozīcijas atrašana. Vienu un to pašu arhitektūras pieminekli var ļoti dažādi nofotografēt. Sarežģītāk ir iemūžināt saulrietu, zibeni, salūtu,» pārdomās dalās mežotnieks.Daļu paveiktā amatieris ievieto sociālā tīkla draugiem.lv bilžu galerijās. Viņš priecājas par izdevušos mirkļa iemūžināšanu, draugu komentāriem, pozitīvo vērtējumu. Viena no lielākajām uzslavām – ja skatītāji pateicas par notikuma klātbūtnes izjūtas radīšanu.Entuziasta meita Inga tēvu «strostē» par to, ka viņš personiskas bildes ievieto publiskai apskatei. Ja vectēvs sabildē mazmeitiņu Everitu vai mazdēliņu Gintaru, meita piekodina, lai viņš attēlus neievieto tīmekļa vietnē. A. Roziņš piekrīt, ka tuvinieku foto vieta ir ģimenes albumā. Kopumā mežotnieks jau izveidojis 2150 bilžu lielu arhīvu. Ik pa laikam viņš tās pārlūko un kavējas atmiņās, aizgājušā mirkļa burvībā.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»