Sikspārņu nakts mistērijas Ķemeros

2011. gada 15. jūlijs 00:00

Ķemeru nacionālajā parkā rīt, 16. jūlijā, jau desmito reizi notiks «Sikspārņu nakts». Pēc saulrieta eksperti vadīs neparastu ekskursiju, kurā varēs vērot savdabīgos lidoņus.Ekskursija – daudziem tas varētu būt arī iztēli rosinošs piedzīvojums, jo neviena zīdītāju suga nav izpelnījusies tik plašu ievērību dažādu tautu folklorā un mitoloģijā. Sikspārnis ir minēts pat Johana Štrausa populārās komiskās operetes nosaukumā. Kur nu vēl daudzie fantāzijas romāni, kuros šis dzīvnieciņš ir teju vai obligāts simbols. Kļūst par «Gada dzīvnieku» Izglītojošo sarīkojumu organizē Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Pierīgas reģiona administrācija. Par ekskursiju maksa netiks iekasēta. Arī dalībnieku iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama, informē DAP pārstāve Ilze Vanaga. Viņa atgādina, ka apmeklētājiem ir jāizvēlas piemērots apģērbs naksnīgām pastaigām mežā un jānodrošinās ar kukaiņu atvairīšanas preparātiem.Latvijas Dabas muzejs par 2011. gada dzīvnieku ir nominējis sikspārni. Turklāt mūsu valstī ir uzkrāta sikspārņu pētīšanas ievērojama pieredze. Latvijā ir sastopamas 15 sugas. Tās visas aizsargā likums, bet astoņas ir iekļautas arī Latvijas Sarkanajā grāmatā.Pasaulē ir reģistrēts ap tūkstoš sugu. To vidū ir arī Dienvidamerikā mītošie vampīrsikspārņi, kas pārtiek no sīku kustoņu asinīm. Droši vien tādēļ par sikspārņiem ir radies maldīgs priekšstats. Biologi atzīst, ka daudzus pārsteidz Latvijā mītošo nakts lidoņu ēdienkarte. Pelēm līdzīgie, spārnotie zīdītāji pārtiek no kukaiņiem, bet citos pasaules reģionos mītošie – no ziedputekšņiem, nektāra, augļiem. Tikai dažas sugas ir gaļēdāji. Cilvēkus izbrīna arī fakts, ka sikspārņu mātes savus mazuļus baro ar pienu. Tikai retais zina šīs sugas fenomenālo spēju ar ķermeņa daļām uztvert pašu izstarotos skaņu viļņus, kas palīdz noteikt attālumu starp priekšmetiem un atrast ceļu tumsā. Šis mehānisms darbojas kā radars. Pārvietojas kā gājputniPagājušā gadsimta 80. gados sikspārņu pētniecībā tika ieviesti ultraskaņas detektori, lai noteiktu to atrašanās vietu un sugas piederību. Metode izrādījās ļoti efektīva, jo arī Latvijas zinātniekiem izdevās atklāt vēl četras iepriekš nezināmas sugas. Sikspārņu apgredzenošana, kas jau ilgi tiek veikta Papes ornitoloģiskajā stacijā, palīdzēja atklāt to migrācijas īpatnības. Izrādās, ka arī dažas Latvijā mītošās sugas, gluži kā gājputni, dodas pārziemot uz Viduseiropu. Tomēr vairākums paliek ierastajās mājvietās, pārziemojot māju pagrabos, bēniņos, citās drēgnās un tumšās vietās. Sikspārņi guļot ieņem ļoti dīvainu pozu: ar nadziņiem turoties pie sijas vai kārts, tie karājas ar galvu uz leju. Zināšanas maina attieksmi Sikspārņu vislielākais ienaidnieks ir cilvēks, uzskata bioloģijas zinātņu doktors Gunārs Pētersons – viens no pazīstamākajiem šīs sugas pētniekiem. Vardarbīgas rīcības iemesls visbiežāk ir zināšanu trūkums un māņticība. Īstenībā vajadzētu priecāties par tādiem mājas «kaimiņiem» kā sikspārņi, jo tie iznīcina odus, mitrenes, simtkājus. Salīdzinājumā ar ķermeņa svaru, sikspārņu uzņemtās barības daudzums ir iespaidīgs. Tāpat kā citiem sīkiem zīdītājiem, tiem ir paātrināta vielmaiņa.Gan «Sikspārņu nakts», gan citas aktivitātes, ko 2011. gadā rīko vides valsts un nevalstiskās organizācijas, ir veltītas sabiedrības izglītošanai. Ikvienam būtu jāzina, ka Latvija ir pievienojusies konvencijai par sikspārņu populāciju aizsardzību Eiropā un citiem starptautiskiem līgumiem.Rītvakar Ķemeru nacionālajā parkā ir paredzētas arī citas nodarbības. Bērni varēs iesaistīties leļļu teātra izrādes veidošanā un izspēlēt sikspārņu dzīvi, apmeklēt radošo darbnīcu, lai uzzinātu sikspārņu paradumus. Rīkotāji atgādina, ka dalībnieku pulcēšanās pie Ķemeru «Meža mājas» ir paredzēta pulksten 19. Tradīcijas «Sikspārņu nakts» dibinātājs ir biologs Viesturs Vintulis.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sikspārņu nakts mistērijas Ķemeros

Kategorijas