BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Iecavas 520 gadu jubilejā – krāšņums un pozitīvas emocijas

Uldis Varnevičs
Kultūra un izklaide

2012. gada 22. jūlijs 16:19

2120
Iecavas 520 gadu jubilejā – krāšņums un pozitīvas emocijas

Krāšņi, ar izdomu rotāta, ļoti daudziem pasākumiem piepildīta, 21. jūlijā, 520. dzimšanas dienā, Iecava sagaidīja gan iecavniekus, gan viesus. No deviņiem rītā līdz vēlai naktij visās malās virpuļoja dejas, skanēja dziesmas, ļaudis piedalījās viktorīnās, baudīja teātri un gluži vienkārši izklaidējās un priecājās. Svētkus nevarēja nedzirdēt un nemanīt. Iecavas ūdenstorni rotāja uzraksts «Iecava» un ciema ģerbonis. Lielgabals Rīgas un Edvarta Virzas ielas krustojumā bija tērpies adītā džemperī, bet gājēju tiltiņā pār Iecavas upi bija ieperinājies liels zirneklis, kas biedēja bērnus un priecēja pieaugušos. Skanēja lielgabalu dārdi.Pirmais iecavniekus no luterāņu baznīcas torņa modināja pūtēju kvartets «Shady Brass Q», pēc tam skanēja baznīcas zvani. Ļaudis pat veidoja rindas un sastrēgumus, lai uzkāptu luterāņu baznīcas zvanu tornī un no turienes vērotu apkārtni. Varēja apskatīt ne tikai Iecavas panorāmu, bet kādu laiku no augšas vērot «Gross Eckau» kaujas rekonstrukciju. Jāatzīmē, ka 1812. gadā, kad Krievijā iebruka franču ģenerāļa Napoleona karaspēks un pie Iecavas notika lielākā kauja Baltijā, baznīca bija nopietns patvērums iedzīvotājiem, jo no lodēm sargāja mūri, bet karavīri neaiztika tos, kas bija dievnamā. Vēsturiskas liecības vēstī, ka brīdī, kad sākušas svilpot lodes, mācītājs Kārlis Ernests Heinrihs Kīns svētījis trīs jaundzimušos. Paši kaujas rekonstrukcijas dalībnieki, kas pārstāvēja vairākus klubus no Baltijas Kara vēstures asociācijas, jau no paša rīta pierībināja Iecavu ar lielgabalu dārdiem un šauteņu šāvieniem. Svētku dienā karadarbība virzījās cauri visam ciemam gar Iecavas upi. Vispirms aktīva šaudīšanās notika pie luterāņu baznīcas, bet pati lielākā kauja – vecā stadiona teritorijā. Dūmi ātri vien pārklāja lauku, ik pa brīdim izklīstot un atklājot kaujas ainas. Grāfa laukumā un tā tuvumā visu dienu notika dažādas aktivitātes, kurās bija iesaistīti jaunieši. Pie sporta nama «Dartija» ritēja Iecavas novada ielu basketbola 3:3 turnīra «Solobasket Iecava 2012» 3. kārta. Māris Ozoliņš, viens no sacensību organizatoriem, pastāstīja, ka sportistiem bija iespēja izmēģināt jaunus grozus un vairogus. Grozi speciāli pasūtīti tādi, lai jaunieši, kam patīk bumbu triekt grozā no augšas, to droši varētu darīt – stīpa tikai nolocīsies saskarsmes brīdī un pēc tam atleks vietā. Pusdienlaikā mūzikas cienītāji varēja baudīt atraktīvās grupas «Labvēlīgais tips» koncertu, bet pulksten piecos sāka darboties jauniešu skatuve Grāfa laukumā. Koncertu vadīja Iecavas jauniešu padomes locekļi, bet uzstājās grupas «CanZone», «Gāzēts piens», «Arkādija», «Bildes no rītdienas», «Monro». Skatītājus izklaidēja deju grupa «Matrix», kura piedalījās arī kopējā gājienā. Vēlu vakarā jauniešiem bija iespēja baudīt grupas «Musiqq» sniegumu.Iecavas jaunieši trīs veidos vēstīja par sava ciema vēsturi. Jauniešu padome bija sagatavojusi vēstures taku, kuras malās bija izstādītas plāksnītes ar informāciju par Iecavas nozīmīgākajiem objektiem. Jauniešu iniciatīvas grupa organizēja nelielu vēsturisko orientēšanos. Tiem, kas vēlējās, bija jāatrod četri kontrolpunkti un jāsavāc četri zīmogi. Tad varēja iegūt balvās svētku atribūtiku. Ginters Plukass, Žanis Sevastjanovs un Ritvars Priede stāvēja pie otrā kontrolpunkta. Puiši atzina, ka interesentu bijis ļoti daudz – balvas beigušās ātri. Parka teritorijā tika izspēlētas trīs teatralizētas vēsturiskas etīdes – «Soliņš», «Buduārs» un «Ģimenes pikniks», ko sagatavoja Iecavas kultūras nama teātra sporta pulciņa dalībnieki. Vadītāja Valda Prokopenko sacīja, ka ideja par šādu teatralizētu etīžu spēlēšanu radusies svētku režisorei Dacei Liepniecei. Turpat netālu, pie Iecavas upītes, draiskojās vidējo paaudžu deju kopas, ģērbušās 20. gadsimta sākuma izejamos un pludmales tērpos. Svētku norise pulcēja tūkstošiem skatītāju. Šajā dienā Iecavā bija kā Rīgā – cilvēku pārpildītas ielas, sastrēgumi un nepārtraukta drūzma. Katrs atrada sev ko interesantu un baudāmu. Plašāk – «Bauskas Dzīves» drukātajā versijā 23. jūlija numurā.
Kategorijas

Kategorijas