Bizness ar rūsas plankumiem

2011. gada 20. jūlijs 00:00

Metāla cenu kāpums pasaules tirgū tā savākšanu un nodošanu padarījis par ienesīgu ienākumu avotu, kura netīrā puse – tehnikas, ielu un ēku aprīkojuma, sadzīves priekšmetu, pat baznīcas trauku un kapu zvanu zādzības – met ēnu uz godīgajiem uzņēmējiem. Viņi apgalvo, ka sadarbojas ar policiju un zagtas mantas nepieņem. Tiesībsargi par šo jomu runā negribīgi, un apzagto piedzīvotais liek domāt – vieglāk izlikties problēmu nemanām nekā tērēt laiku un degvielu zagļu ķeršanai.Dzelži nebūs mūžīgi«Pieaugušajiem metāllūžņu nodevējiem prasām personu apliecinošu dokumentu, nepilngadīgos bez vecāku klātbūtnes neapkalpojam,» tā «Bauskas Dzīvei» paziņo SIA «Fero-M» pārstāvis Aigars Blaščinskis, kura pārziņā ir metāla pieņemšana Bauskas novada Īslīces pagasta Rītausmās, Iecavas novadā, kā arī pārējā bijušā Bauskas rajona teritorijā. Uzņēmums pērk metāllūžņus, piedāvājot demontāžas brigādes, mašīnas ar manipulatoru un konteinera pakalpojumus. Savākto, tāpat kā vairākums starpnieku, nodod nozares līderim SIA «Tolmets».A. Blaščinskis metāllūžņu biznesā pieredzi krājis septiņus gadus, taču par tā ienesīgumu ir nerunīgs, aizbildinoties ar augošo konkurenci no Lietuvas puses. Karstākais darba laiks esot pavasarī un rudenī, kad lauksaimniecības firmas nodod veco tehniku. Vasarā klienti lielākoties ir privātpersonas un ražotnes.Laba peļņaPilnu servisu klientiem piedāvā arī uz savu roku strādājošie metāla savācēji, no kuriem ar «Bauskas Dzīvi» anonīmi aprunāties gatavi bija divi jelgavnieki, kas šajā biznesā vairāk nekā gadu rosās arī mūspuses novados. Andris Bērziņš (vārds mainīts) ir kāda Rīgas uzņēmuma darbinieks, kārto grāmatvedību un klientiem izsniedz čeku. Godīgi strādājot, metāllūžņu uzpircējs nopelna 10 – 30 procentu no apgrozījuma, biznesa pievilcību atklāj Andris.Lielāko daļu peļņas veido servisa pakalpojumi, nevis metāla tālākpārdošana, lēš vācējs. Pašlaik augstākā metāla cena ir 160 – 180 latu par tonnu, vēl jāpierēķina metāllūžņu apstrāde – tehnika, strādnieku darbs, kā arī degviela transportēšanai. Andra klientu loks ir plašs un raibs – no dzīvokļu īpašniekiem un zemniekiem līdz uzņēmumiem un pašvaldībām. Taču darbs lielajā teritorijā – bijušais Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Rīgas rajons – prasa teju nemitīgu atrašanos ceļā, dienā nobraucot piecas sešas stundas līdz pat 300 kilometriem.Nelegālis ar krosa mociSavukārt bijušais mūzikas skolotājs Ēriks (vārds mainīts), arī no Jelgavas, metāllūžņu savākšanā radis risinājumu dižķibeles dēļ sarukušajiem blakusienākumiem. Vairākums puiša draugu strādā ārzemēs un negrasās atgriezties, bet viņš cer, ka ar ģimeni noturēsies dzimtenē.Pašlaik ar lūžņu uzpirkšanu Ērikam izdodas nopelnīt tikpat lielu algu kā «treknajos» gados. Viņš atdevis parādus, var samaksāt rēķinus, kredītu par mājokli, finansēt bērna ārpusskolas nodarbības un uzturēt krosa motociklu izklaidei brīvdienās. Naudu zeķē atlikt gan nesanākot, daļa peļņas jāiegulda apgrozījumā, bet vienam Ēriks atliek – pamazām iegulda mūzikas instrumentos, lai izveidotu mājas ierakstu studiju un ieskaņotu sen sacerētus skaņdarbus. Šovasar vācēju konkurence ap Dobeli, Jelgavu un Bausku gan esot pieaugusi.Puisis sācis ar mazumiņu – personisko kravas mikroautobusu un 200 latiem par metāla griezēja komplektu. Darbs gan esot fiziski smags un traumatisks, jāmāk griezt metālu, daudz jātērē degvielai – ap 600 latiem mēnesī, lauku ceļos bieži jāremontē arī transports. «Braukājot redzu, cik skaista ir Latvija, bet cilvēki dzīvo nabadzīgi. Viņi rok kabeļus, griež vadus, lai varētu nopirkt maizi. Citiem vajadzīgs degvīns,» biznesa raibo seju apraksta vācējs.«Dzelži nebūs mūžīgi. Pēc tam jāizgudro kaut kas jauns,» praktiski secina rosīgais darbonis, kas gada laikā nav legalizējis savu darbību – nezinot, kā to izdarīt. «Bauskas Dzīve» noskaidroja, ka Ērikam un citiem reģistrēt izdevīgāko saimnieciskās darbības veidu palīdzēs Jelgavas inovāciju centra biznesa inkubatorā. Tur konsultācijas sniedz bez maksas, telpas ar aprīkotu datortehniku izīrē par simbolisku cenu, informē Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītāja Arta Kronberga. Ienesīgā rūpala ēnas puseNepieskatīta manta un metāla augstā cena tā savākšanas procesā negodīgus cilvēkus piesaista no abām pusēm, liecina «Bauskas Dzīves» veiktais pētījums.Pašlaik, pēc likuma, privātpersona, nemaksājot ieņēmumu nodokli, gadā var nodot metāllūžņus 2160 latu vērtībā. Tā ir pietiekami vilinoša summa, lai sarosītos ne tikai zagļi, bet arī pa draugam sarunāti pieskatītāji.Darbojas pārliecinošiMazākus bleķus var aizvest ar privāto auto vai ķerru, pēdējo piemetot uzpircēja svērumam. Uzņēmīgi ļaudis lielāku gabarītu dēļ nebaidās arī riska. Vecumnieku novadā par leģendu kļuvis stāsts par Stelpes pienotavu, pie kuras pēdējā darbības posmā ar iekrāvēju piestājuši pārliecinoši rosīgi puiši un ar vietējo strādnieku palīdzību gandrīz aizveduši alumīnija piena tvertni.Palikusi bez pieskatīšanas, no motoriem, slaukšanas iekārtām, kannām, caurulēm un pat eņģēm atbrīvota ne viena vien ferma. Kādā kaltē Rundāles novadā metāla iekārtas līdz pat motoriem pakāpeniski zagtas vairāku gadu gaitā, taču policija vien noplāta rokas – neesot resursu pārdrošo zagļu meklēšanai.SIA «Bauskas alus» valdes loceklis Vladimirs Barskovs stāsta, ka bijušajā sulas koncentrāta ražotnē Gailīšu pagastā «aiznests viss, ko var aiznest» – kanalizācijas aku vāki, krāsainais metāls, kabeļi. «Ļoti nepatīkami, ka to dara mūsu vietējie iedzīvotāji un metāllūžņu uzpircēji pieņem zagto. Tā ir problēma visā Latvijā.»Tiesībsargi mazrunīgiSIA «Fero-M» pārstāvis Aigars Blaščinskis atzīst, ka reizēm cilvēki atnes kanalizācijas aku vākus, lietusūdeņu notekcaurules, kājslauķu restītes, kas rada aizdomas par nelegālu ieguvi, taču uzņēmums šādus priekšmetus nepieņem.Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāve Diāna Purviņa atzīst, ka reizumis anonīmi metāla uzpircēji par iespējamu zagtu mantu brīdina tiesībsargus. Taču grūti vērtēt, ko šāda sadarbība dod, jo precīzus datus par metāla zādzībām policija sniegt nevar – visas nelietības tiekot uzskaitītas vienoti.Iecavas novada kārtībniece Lūcija Muceniece «Bauskas Dzīvei» teic, ka šad un tad metāla zādzībās pieķer nepilngadīgos, ir ierosināti kriminālprocesi, dažs pēc tiesas sprieduma strādājis piespiedu darbu. Pēdējā laikā gan Iecavā šādi gadījumi neesot bieži.Līdzīgi ir Vecumnieku novadā, saka saimniecības «Liepas» īpašnieks Agris Veide, secinot – kas ņemams, jau paņemts. «Tagad oficiālā cena ir pietiekami augsta un nelegāli strādāt vairs nav izdevīgi,» domā A. Veide, «saimniekam akurāt no degunpriekšas vairs nezog.» Viņa saimniecībā visu lieko metālu ik pa laikam savāc un nodod oficiāliem uzpircējiem.Jāsargā pašiemVēl pirms pāris gadiem kāds nelegāls metāla uzpircējs ar svariem bijis teju katrā ciematā, stāsta nozares dalībnieki. Lai arī īstu konkurenci tas neradīja, jo piegādātāji bijuši vietējie deklasētie elementi, tas bojājis legālo uzpircēju tēlu. Sarežģīti esot gadījumi, kad palicēji aizgājēja mantu mēģina iztirgot pirms formalitāšu nokārtošanas vai arī nolīgts tehnikas pieskatītājs bez saimnieka ziņas nolemj no tās atbrīvoties, pie viena nopelnot, stāsta metāla savācējs no Jelgavas Andris Bērziņš (vārds mainīts).SIA «Bauskas alus» ražošanā vairs nevajadzīgas lietas regulāri nodod metāllūžņu uzpircējiem, sagaidot pēc iespējas augstāku metāla cenu, informē V. Barskovs.Savukārt Rundāles novada SIA «Pīlādžlauki» saimnieks Māris Leitlants «Bauskas Dzīvei» teic, ka nevajadzīgo tehniku cenšas pārdot vēl strādātspējīgu, nenovedot līdz lūžņu stadijai. Viņa saimniecībā reiz zagļi aizveduši tonnu degvielas, taču tehnika zemniekiem jāsargā pašiem – jāliek signalizācija, jāalgo apsardze, viņš uzskata. Saimnieka īpašumā labi sargi ir lieli suņi. Kā vērtējat metāllūžņu vākšanas biznesu?DAINIS ZAĶIS, strādnieks:– Personiskās pieredzes man nav. Taču no tā, ko esmu dzirdējis, man šķiet, ka tas nav īpaši godīgs bizness.VLADIMIRS PROKOPČUKS, bezdarbnieks:– Laukos mums ir aplasīts viss, ko var aplasīt. Un vēl joprojām brauc un vaicā, vai nav dzelžu. Esmu pārliecināts, nekas godīgs tas nav.INGA VASIĻEVSKA, apkopēja:– Mums lūžņu vācēji dārzā vannu nozaga. Aizdevāmies uz uzpirkšanas punktu, tur solīja, ja tāda vanna parādīsies, mums paziņos. Nekas nav ziņots. Tas nav bizness, tas ir bezcerībā nodzītu cilvēku vienīgais veids, kā izdzīvot. AIVIS GŪTMANIS, datorspeciālists:– Ir firmas, kas strādā godīgi, ir tādas, kurās kriminālie elementi atmazgā naudu. KATRĪNA PALMA, audzina dēliņu:– Nodevām metālu, to nenosvēra, pateica, ka ir daudz nederīgu piemaisījumu, un samaksāja daudz mazāk, nekā bijām cerējuši. Tāds nu ir tas bizness.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bizness ar rūsas plankumiem

Kategorijas