Baltās naktis ziemeļu metropolē

2011. gada 22. jūlijs 00:00

Ceļosim! Sanktpēterburga kļūst par sakrālā tūrisma mērķi.Laikraksta «Svētdienas Rīts» organizētais ceļojums uz Sanktpēterburgu baušķeniecēm Ilgai Balodei un Olitai Dzelzkalējai šķiet vasaras jaukākais notikums. Tā nebija parasta ekskursija, kas nogurdina ar informācijas lavīnu un steigu, bet gan rimts un veldzējošs ceļojums ar mērķi iepazīt ziemeļu metropoli kā reliģijas un kultūras centru.Tautiešu viesmīlība Baznīcu, klosteru un svētvietu apmeklēšana, piedalīšanās dievkalpojumos, tikšanās ar Sanktpēterburgas latviešiem, mākslas un arhitektūras baudīšana bija ceļojuma galvenais mērķis. Brauciena iniciatori ir laikraksta «Svētdienas Rīts» redaktore Inga Reča un viņas domubiedri. Grupā, ko vadīja limbažniece Līga Pommere, bija tūristi no daudziem Latvijas reģioniem, viņu vidū – arī seši Bauskas luterāņu draudzes pārstāvji. Metropolē pavadītajās piecās dienās latvieši apmeklēja arī daudzus slavenus arhitektūras un mākslas objektus, piedalījās romantiskā braucienā ar kuģīti un iejutās balto nakšu noskaņās.Ilga un Olita spriež, ka ceļojums atgādināja viesošanos pie labiem draugiem, jo latviešu grupu sirsnīgi uzņēma Sanktpēterburgas Jēzus luterāņu draudzes priekšniece Ina Kārkliņa-Gorina un viņas vecākā meita Olga. Lieliskas naktsmājas savā jaunajā baznīcā piedāvāja igauņu luterāņu Svētā Jāņa draudze, kas atrodas pilsētas centrā. Dievnama rekonstrukcijas projektu finansēja Igaunijas valdība. «Igauņu draudzes viesu mītne ir skandināvu atturīgā dizaina ideāls paraugs. Mājīgajās «cellēs» jutāmies kā Dieva ausī. Bezgala aizkustinoša bija Inas Kārkliņas-Gorinas, Olgas Gorinas un citu Sanktpēterburgas tautiešu gādība un draudzīgā attieksme. Inas senči dzīvoja Īslīcē, bet jau trijās paaudzēs Kārkliņi ir pēterburdzieši,» teic Ilga Balode. Dievnamu īpašā aura Ceļojuma visspilgtākais iespaids Ilgai bija pareizticīgo svētās Ksenijas atdusas vietas apmeklējums Smoļenskas kapsētā Vasilija salā. Viņa dziļā pazemībā kalpoja Dievam līdzīgi kā Māte Terēze, rūpējoties par bezpajumtniekiem. Kapsētā bija tūkstošiem tūristu, bet valdīja dziļš, apskaidrots miers. Pat baloži uz kapenes krustiem tupēja nekustīgi kā kreļļu virtenes.Ilgāk nekā citos dievnamos Ilga un Olita uzkavējās Aleksandra Ņevska Lavrā. Tas ir sens klostera ansamblis. Stāsta Ilga: «Todien pareizticīgajiem bija Trīsvienības svētki. Garīdznieks senslāvu valodā vadīja liturģiju un svētīja klātesošos. Mēs kā apburti lūkojāmies uz mūku, kurš tornī atskaņoja zvanu simfoniju.Sanktpēterburgā mani izbrīnīja ārkārtīgi aktīvā dažādu konfesiju draudžu darbība. Katru dienu baznīcas ir ļaužu pārpilnas, notiek dievkalpojumi, lūgšanas, koncerti. Iesaku arī citiem apmeklēt Kristus Augšāmcelšanās katedrāli, kuras nosaukums krieviski ir «Spas na Krovi». Dievnams atrodas pie Gribojedova kanāla Ņevas prospekta sākumā. Restaurētais interjers ir fantastisks – viss vienās mozaīkās. Skiču autori ir 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma slaveni krievu mākslinieki. Mani mazāk iespaidoja Īzaka katedrāle, kurā bija grūti uztvert īpašo auru, kas piemita citām Sanktpēterburgas baznīcām.»Uz Ermitāžu un baletu Neaizmirstams pārdzīvojums bija piedalīšanās visu Baltijas valstu kopīgajā dievkalpojumā 14. jūnijā igauņu luterāņu baznīcā. Tas notika četrās valodās un bija veltīts represiju upuru piemiņai.Latvieši pavadīja skaistu dienu Pēterhofā, vērojot strūklakas, parku, klausoties marimbas virtuozu koncertu, fotografējoties. Viņi apmeklēja arī Katrīnas pili Puškinā. Daži devās uz Ermitāžu, bet citi – uz baleta izrādi slavenajā Marijas teātrī. Biļetes gan ir iepriekš jāpasūta internetā. Ieeja muzejos un citos kultūras objektos ārzemniekiem ir krietni vien dārgāka nekā vietējiem.Tematiskas ekskursijas laikraksts «Svētdienas Rīts» rīko ik vasaru. Šogad Sanktpēterburgu jau ir apmeklējušas divas sakrālā tūrisma grupas no Latvijas. Nākamgad ir paredzēts skatīt Ungārijas, Bulgārijas un Rumānijas dievnamus un klosterus.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Baltās naktis ziemeļu metropolē

Kategorijas