Simbolizēs kristiešu vienotību

2011. gada 22. jūlijs 00:00

Katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs 16. jūlijā Bruknas muižā vadīja Svēto apustuļu kapelas pamatu iesvētīšanas dievkalpojumu.Tas notika ārā līdzās jaunā dievnama nesen ieliktajiem pamatiem. Svētajā misē piedalījās daudzi baušķenieki, kaimiņu novadu iedzīvotāji, ciemiņi no Kurzemes, Latgales, Rīgas. Arhibīskapa vizītes mērķis bija arī Kalna svētību kopienas darbības iepazīšana. Oriģināls atrodas Turcijā Svēto apustuļu kapela – kupolveida akmens celtne – atradīsies pakalnā aiz Bruknas muižas saimniecības ēkas. Dievnams ir projektēts pēc 10. gadsimta armēņu baznīcas parauga. Oriģināls atrodas Karsā – pašreizējā Turcijas teritorijā valsts austrumos pie robežas ar Armēniju un Gruziju. Tālā senatnē šis reģions bija armēņu apdzīvotās Urartu valsts sastāvdaļa.Bruknas kapela ir Karsas katedrāles samazināta kopija. Doma būvēt dievnamu agrīno viduslaiku stilā radās Kalna svētību kopienas kapelānam un Saldus katoļu draudzes priesterim Andrejam Mediņam. Tas ir ekumenisks projekts, kas simbolizē kristiešu kopīgās vērtības, saikni starp pagātni un nākotni, cieņu pret armēņu nāciju. Atgriešanās pie kristietības dziļākām saknēm arvien biežāk ir vērojama arī liturģijā, ko dievkalpojumos praktizē Andrejs Mediņš, kā arī citi garīdznieki. Pamatos iemūrē kapsulu Svēto apustuļu kapelas ideja tika plaši apspriesta, diskusijās iesaistot kopienas darbiniekus, arhitektus un būvinženierus. «Neviens no mums Karsā nav bijis, taču interneta portālos ir materiālu bagātīgs klāsts. Mēs studējām Karsas reģiona, katedrāles celtniecības vēsturi, bet būvnieki pētīja armēņu dievnama stilistiku, dažādu materiālu pielietojumu. Karsas katedrāles veidols kopš 10. gadsimta ir saglabājies nemainīgs. Daudzu gadsimtu laikā tika pārveidots vienīgi saturs. Katedrāle ir bijusi gan musulmaņu mošeja, gan pareizticīgo baznīca, muzejs un pat benzīna noliktava. Tikai nesen Karsas katedrāle tika nodota armēņu draudzei,» skaidro biedrības «Kalna svētību kopiena» brīvprātīgā palīdze Terēzija Lasmane.Jaunās kapelas iesvētīšanas ceremonijas noslēgumā speciālā kapsulā tika ievietots un pamatos iemūrēts vēstījums nākamajām paaudzēm. Teksta autors ir arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, kurš ar savu parakstu apliecināja dokumenta autentiskumu. Zem vēstījuma teksta autogrāfus atstāja arī Kalna svētību kopienas iedzīvotāji, kapelāns Andrejs Mediņš, kopienas vadītāja Aiva Peniņberga, arhitekts Pēteris Ladusāns, projekta būvuzraugs Edgars Stikāns un sponsori. Dāvina dolomīta akmeņus Bruknā «Bauskas Dzīve» sarunājās ar būvinženieri Edgaru Stikānu. Viņš dzīvo un attīsta uzņēmējdarbību Riebiņu novada Sīļukalnā, netālu no Preiļiem. Latgalieša īpašumā atrodas dolomīta iegulas. Šo materiālu viņš ir nolēmis ziedot Svēto apustuļu kapelas būvei. Kalna svētību kopienas iedzīvotāji un Andrejs Mediņš šovasar vairākas nedēļas pavadīja dolomīta lauztuvēs, sagatavojot akmeņus pārvešanai uz Bruknu. Ar ekskavatora kausu no iegulām uzlauž milzīgus gabalus. To sadalīšana sienu mūrēšanai nepieciešamajā formātā ir smags roku darbs. Dolomīta šķembas īpašnieks pārdod ceļu būvētājiem.E. Stikāns ir beidzis Rīgas Tehnisko universitāti, piedalījies Ugāles dievnama, Talsu katoļu baznīcas torņa celtniecībā, bet viņa brigāde nesen ir uzmūrējusi Rojas jaunās baznīcas pamatus. Ar arhitektu Pēteri Ladusānu būvinženieris ir pazīstams no studiju laika.Viņi bijuši kursabiedri. Pielietos citus materiālus Izstrādājot kapelas projektu, arhitekta Pētera Ladusāna pirmais uzdevums bija oriģinālā parauga – Karsas katedrāles – mēroga samazināšana. Bruknas dievnams būs neliels un kompakts, maksimāli atdarinot senās sakrālās celtnes siluetu un dekoratīvās apdares stilistiku, bet izmantojot atšķirīgus būvmateriālus.Karsas armēņu katedrāles sienas ir mūrētas no vietējā materiāla – tufa. Arhitekts vēl nav pārliecināts, vai Latvijas dolomīts būs pietiekami izturīgs un nedrups. Ja cerības neattaisnosies, ārsienas nāksies pārklāt ar apmetumu. Jumta segumam arhitekts iesaka izmantot kaparu, kas mitruma ietekmē apsūbē un iegūst senatnīgu niansi. Skulpturālie ciļņi, arkas un kāpnes tiks darināti no blietēta betona. Fasādi rotās skulpturāla grupa – 12 apustuļu figūras. Tos veidos jaunais tēlnieks Sandijs Aispurs – Saldus katoļu baznīcas altāra un interjera plastiskā risinājuma autors.Kapelas iekštelpas atbilstīgi oriģinālam būs ļoti askētiskas. Pēteris Ladusāns teic, ka Austrumu kristiešu dievnama līdzīgs paraugs Latvijā ir pirms vairākiem gadiem celtā armēņu draudzes baznīca Krasta ielā Rīgā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Simbolizēs kristiešu vienotību

Kategorijas