BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar sportisku papu dēliem nav garlaicīgi

KRISTAPS ĀBELNIEKS

2011. gada 22. jūlijs 00:00

61
Ar sportisku papu dēliem nav garlaicīgi

40 gadu jubileju atzīmē Gunārs Naļivaika.Patlaban iecavniekam Gunāram Naļivaikam rit atvaļinājums, un to jubilārs izmanto, lai ceļotu, makšķerētu, sportotu, parušinātos dārziņā un, protams, lai vairāk laika pavadītu ar ģimeni. Šogad Gunāram iegadījušās divas apaļas jubilejas. Oktobrī apritēs 20 gadu, kopš patruļas darbinieks strādā akciju sabiedrībā «Latvijas Ceļa uzturētājs» Bauskas ceļu rajona Iecavas iecirknī.Izvēlas aktīvu dzīvesveiduAtskatoties uz pagātni, Gunārs stāsta, ka ģimenē bijis vienīgais bērns, taču tas nenozīmē, ka zēna gados viņam trūcis rotaļbiedru. «Visa Iecava bija mani draugi. Dauzījāmies apkārt, spēlējām kariņu. Ja tā pavēro, tad neko tādu šo laiku bērni vairs nedara. Tagad visi sēž pie datoriem,» secina jubilārs. Viņš gan kopā ar abiem dēliem brīvo laiku cenšas izmantot pēc iespējas lietderīgāk. Ģimene apmeklē gandrīz visus apkārtnē notiekošos pasākumus, daudz laika atvēl sportiskām aktivitātēm. Dēli iecienījuši basketbolu, taču kopā ar tēvu «uzrauj» arī hokeju.Iecavnieks priecājas par to, ka puikām nav neērti izklaidēties kopā ar papu: «20 gadu starpība jau nav nekas traks. Saprastu, ja man būtu kādi 60. Protams, agresīvi spēlēt uz laukuma es arī nevaru atļauties, jo ar traumām es nevienam darbā nebūšu vajadzīgs. Jaunākais dēls Artūrs – viņš gan savos 14 gados lielos večus gāž pret bortiem.» Runājot par otru, vecāko dēlu Robertu, jubilāram atmiņā palikuši vārdi, ko reiz jaunietis sacījis – viņš brīvo laiku labprātāk pavada aktīvi, nevis dzerstoties kopā ar līdzaudžiem.Fani tomēr ir draudzīgiGunārs allaž bijis liels hokeja fans – gan kā skatītājs, gan kā spēlētājs. No jaunības dienām prātā palikusi kāda Rīgas «Dinamo» spēle, kur mūsu klubs zaudējis pret vienu no «SKA» vienībām. «Bijām ļoti dusmīgi un gatavi pretinieku komandas fanus izprovocēt uz kautiņu. Lai gan viņu bija daudz, tas mūs nebiedēja. Pēc spēles pie arēnas vārtiem gaidījām, kad parādīsies «SKA» līdzjutēji, taču viņi laikam bija izspraukušies pa citurieni,» atceras iecavnieks.Protams, jaunības dullums ar laiku mests pie malas un sakāves vairs nav ņemtas tik ļoti pie sirds. «Sanācis būt daudzās spēlēs, tāpēc varu apgalvot, ka hokeja fani ir draudzīgi. Nevar salīdzināt ar futbola līdzjutējiem,» teic jubilārs.Pirms desmit gadiem Gunārs ar šo sporta veidu sācis nodarboties amatieru līgas līmenī. Viņš atzīst, ka šāds prieks nav no tiem lētākajiem, jo sezonā nedēļai aiziet savi 80 lati. Kā uzbrucējs iecavnieks ir spēlējis vairāku komandu sastāvā. Runājot par vienu no pēdējām, «Lico», viņš atzīst, ka pagājušais gads vienībai nav bijis no veiksmīgākajiem, tādēļ šajā sezonā varētu sagaidīt krasas pārmaiņas.DarbarūķiBūtu dīvaini, ja brīvajā laikā Gunārs un citi no ģimenes to vien darītu kā sportotu. Nē, Naļivaikas ir arī lieli darbarūķi, it īpaši viņiem patīk rušināties pa dārzu. Tajā tiek izaudzēti kāposti, burkāni, zirņi un citi dārzeņi, kas pēc tam ceļo uz tirgu. Gunārs neslēpj, ka šāds bizness ir nopietna «piešprice» ģimenes budžetam, jo kaut kā taču jāsedz hobiju izmaksas. «Lauku darbi man tuvi jau kopš bērnības, kad palīdzēju vecmammai. Ļoti patika, kā tantiņas, garām ejot, mani paslavēja. Tāpēc nevarēju vien sagaidīt, kad beigsies skola un varēšu steigties uz omes dārzu,» atceras jubilārs.Arī sieva Sandra un abi dēli ir lieli palīgi dārzā. «Agrāk, kad puikas bija vēl mazi, viņi talkā nāca brīvprātīgi, taču tagad jau ir kļuvuši gudrāki un prasa samaksu. Ir jau labi, jo kamdēļ viņiem vajadzētu strādāt pie kāda cita saimnieka. Šādi nauda paliek ģimenē,» uzskata Gunārs Naļivaika.