BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: latvijā gatavojas vēlēšanām

2011. gada 22. jūlijs 00:00

55
Komentāri: latvijā gatavojas vēlēšanām

Kā vērtējat jaunu partiju dzimšanas bumu? Ko šis process dod sabiedrībai?Veicina konkurenci Iveta Kažoka, «Providus» politoloģe:Jaunu partiju veidošanās ir pozitīva parādība. Kopš 10. Saeimas vēlēšanām aizvadītie mēneši parādīja, ka Latvijas politikā trūkst konkurences. Jau vairākus vēlēšanu ciklus partijas bija tikai pārgrupējušās un mainījušas nosaukumus, bet neviens ietekmīgs principiāli jauns politisks spēks Latvijas politikā neienāca. Tādēļ vecās partijas, zinot, ka vēlētājiem šā vai tā nebūs cita «mazākā ļaunuma», jutās drošas par savām pozīcijām un bija gatavas kompromisiem pat principiālos vērtību jautājumos. Jaunu partiju rašanās motivē arī vecās partijas iekšēji mainīties.Jaunas partijas ļauj politikā ienākt iepriekš pietiekami neuzklausītām idejām un jauniem cilvēkiem, kas negrib notraipīt savu vārdu, iestājoties sevi iepriekš diskreditējušās partijās. Pašlaik redzam, ka Zatlera Reformu partija nāk ar mērķi veikt sāpīgās, sabiedrībā nepopulārās reformas, kuras citas partijas īstenot nebija uzdrošinājušās. Turklāt Zatlers, nodibinot jaunu partiju, vecajām pierādīja, ka kaut kas tāds principā ir iespējams, pat tik īsā termiņā.Nevar vēl prognozēt, cik labi vai slikti jaunajām partijām veiksies vēlēšanās, bet jaunas sejas Latvijas politikā ir ļoti laba parādība gan no vēlētāja, gan no politiskās kultūras viedokļa. Katram savu partijuUĢIS ZELTIŅŠ, bijušais TP biedrs:Ilgus gadus biju Tautas partijas (TP) atbalstītājs, tad kļuvu par biedru, izstājos no tās vēl pirms likvidācijas. Izskaidrojums savai, arī citu rīcībai man ir šāds – aktīvi cilvēki vienmēr meklēs iespēju darboties, lai īstenotu savas ieceres. Ja nevar izpausties citādi, jāstājas partijā. Lai kā man arī tas nepatiktu, sistēma mūsu valstī ir tieši tāda uzbūvēta. Katru reizi, ejot uz vēlēšanām, man bijušas savas nostādnes, solījumi, kurus esmu arī izpildījis. Neesmu drošs, vai to būtu izdevies izdarīt, neesot nevienas partijas biedram vai atbalstītājam. Topošās Zatlera partijas izveide man nav īsti skaidra, jo finansētāji ir tie paši, kas «Vienotībai». Abu partiju idejiskie uzstādījumi arī ir vienādi. Man pat šķiet, spilgtām personībām, veidojot partijas, izpaužas viņu latviskā rakstura iezīme – katram savu kaktiņu, stūrīti zemes, katram savu partiju. Nevaru par to nevienu vainot, jo tāda ir sistēma. Protams, labāk būtu, ja Latvijā būtu divas partijas: viena – izteikti labēja, otra – kreisi centriska.Pats tagad nevienā politiskajā spēkā nedomāju iesaistīties. Taču apzinos arī pašreizējo realitāti – ja neesi iekšā procesā, tu to nevari ietekmēt.Mērķi – līdzīgi Lauris Kundziņš, topošās partijas «Brīvais saraksts» valdes priekšsēdētājs:Jaunas partijas izveide mūsu kustībai nav pašmērķis, taču gan mums, gan arī citiem, kas to dara, šis solis paver iespēju nākotnē kaut ko mainīt valstiskā mērogā. Likums paredz, ka šādā veidā var iekļūt Saeimā un ietekmēt varas institūciju lēmumus. Tas ir arī mūsu mērķis, ko vēlamies realizēt. Ja to nedarīsim, nav cerību, ka kaut kas mainīsies. Partijas patiesībā tiek radītas visu laiku, un tas ir normāls process. Ja cilvēkiem ir kopīga ideja, ko viņi vēlas realizēt, tad šis politiskais veidojums ir iespēja, kā to panākt. Tāpēc sabiedrībai par jaunu politisko struktūru rašanos nebūtu jābrīnās. Protams, ka Latvijas problēma ir lielais partiju skaits, un jaunu dibināšana to nemazinās. Mūsu izstrādātais modelis ir kaut kas jauns, ko vēl neviena politiskā organizācija līdz šim nav piedāvājusi, tāpēc mēs nevaram izvēlēties iestāties kādā no esošajām partijām. Toties jau dibinātajām partijām un arī citām jaunajām pro-grammas un mērķi ir ļoti līdzīgi. Mēs savā partijā uzņemam ikvienu, kas vēlas darboties, bet citas no potenciālajiem biedriem pieprasa jau esošo dalībnieku ieteikumus un rekomendācijas. Šāda sistēma rada izjūtu, ka šīs partijas ir veidotas tāpēc, lai ievērotu tikai biedru intereses. Tas mūs neapmierina, tāpēc dibinām savu politisko spēku.