Augšupejošas spēka līnijas

2011. gada 29. jūlijs 00:00

Rundāles pils muzeja direktoram, mākslas zinātniekam un gleznotājam Imantam Lancmanim šodien, 29. jūlijā, ir dzimšanas diena. Viņam paliek 70 gadu. Vairāk nekā četras mūža desmitgades Imants Lancmanis ir veltījis baroka mākslas nozīmīgākā pieminekļa – Rundāles pils ansambļa – atjaunošanai. Pirms jubilejas pils muzeja direktors «Bauskas Dzīvei» stāsta par sava mūža misiju.Ja būtu jāuzglezno abstrakta kompozīcija, kādus toņus jūs izvēlētos Rundāles perioda atainošanai?– Četras desmitgades Rundāles pils un manā dzīvē patiesi varētu iztēloties kā abstraktu gleznojumu virkni apvienojumā ar grafiskām līknēm, zīmēm, simboliem. Bet tām gan jāpievieno arī pirmā, nepilnā desmitgade, laiks starp 1964. gadu, kad Rundāles pilī sāka darboties Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle, un 1971. gadu, kad iznāca Ministru padomes lēmums par patstāvīga Rundāles pils muzeja dibināšanu. Zaļā krāsa labi iezīmētu apstrādājamā lauka zaļos dēstus, savukārt zilais piestāvētu gan kā nedrošības viļņu simbols, gan kā cerību krāsa. 1971. gada pašās beigās Rundāles pilī parādījās pirmie restauratori, Lielajā galerijā un Baltajā zālē pacēlās pirmās stalažas.Kādas krāsas visprecīzāk raksturotu Rundāles pils atdzimšanas sākumposmu – pagājušā gadsimta 70. un 80. gadus?– 70. gadi būtu attēlojami zaļganā tonī, jo darbi izvērsās vienlaikus visos virzienos pils ārpusē un iekšpusē, tika pirkti eksponāti, rīkotas ekspedīcijas uz Latvijas muižām un baznīcām, kas muzejam deva plašas Latvijas senās mākslas kolekcijas. Taču muzeja pirmā direktora Laimoņa Liepas nāve 1975. gadā to pārrāva ar platu, melnu sēru svītru. Šai desmitgadei gan ļoti piestāvētu arī pelēkā krāsa, precīzāk – dubļu tonis, jo gadiem ilgi pili ietvēra būvdarbu rakumi un haoss.80. gadi asociējas ar zaļo krāsu, ar priecīgām, dzeltenām saules svītrām. Darbi ne tikai gāja plašumā, 1981. gads atnesa arī pirmos grūtā darba augļus – tika atvērta Baltā zāle, Porcelāna kabinets un trīs mazie kabineti pie Baltās zāles, Mazā galerija, austrumu puses parādes kāpņu telpa. 300 tūkstoši apmeklētāju gadā rādīja, cik Rundāles pils ir ļoti gaidīta; tagad no šī apmeklējumu skaita mēs varam sa-sniegt tikai pusi. Arī man pašam šī desmitgade bija nozīmīga, jo izrādījās, ka drīkstu atsākt gleznot un pils no tā necieš.Cilvēki pat nenojauš, ka Atmodas pirmie gadi Rundāles pilij bija nopietnu pārbaudījumu laiks.– 90. gadi nesa atbrīvošanos Latvijai, bet diemžēl ne veiksmi Rundāles pilij. Šai desmitgadei teorētiski piestāvētu dzeltenā vai oranžā līksmes krāsa, taču atmiņu gleznu nāktos arī iesvītrot ar violetām skumju līnijām. 1992. gadā apsīka restaurācijas valstiska finansēšana. Darbus pilī nācās pārtraukt, pils ziemā divas sezonas netika apkurināta. Kopš 1994. gada viss lēnām un smagi atsākās tajās robežās, ko varēja atlicināt no muzeja nopelnītās naudas un nedaudzajiem sponsoriem. Uzņēmēju Borisa un Ināras Teterevu parādīšanās 1997. gadā nāca kā prieka vēsts. Viņi kopš tā laika palikuši uzticīgi pilij.Kāds tonis piestāv jaunās tūkstošgades sākumam?– Jaunais gadu tūkstotis droši vien drīkstētu tikt iekrāsots sārtā rītausmas tonī, ko šķērso augšupejošas spēka līnijas. Katrā ziņā muzejs jau bija pielāgojies jaunajai situācijai un spēja sabalansēt izdzīvošanas budžetu ar nepieciešamību no tā izdalīt daļu ne tikai pils tālākajai restaurācijai, bet arī parka rekonstrukcijai un rožu dārza izveidošanai.Tad 2004. gadā līdz ar manas sievas Ievas Lancmanes nāvi iestājās lūzums. Šo desmitgadi pāršķērsoja melna lente, kas pilnīgi nevar izzust nekad, toties jo dziļāk es apzinājos uzdevuma nopietnību, upuru neizbēgamību, pienākumu iesākto paveikt līdz galam.Nu esam iesākuši jaunā gadsimta otro desmitgadi. Krāsosim to visās varavīksnes krāsās! Tai jābūt izšķirošai lielajā un garajā pasākumā. Ja neradīsies kādi neparedzēti šķēršļi, 2014. gadā līdz ar hercoga bibliotēkas atklāšanu ir jābeidz Rundāles pils ansambļa grandiozā un ilgā atdzimšanas epopeja.Vai jūs ir iespaidojuši pasaules diženie domātāji, rakstnieki, mākslinieki, komponisti? Precīzāk – vai jums ir autoritātes?– Pasaules lielajos domātājos es negribētu ietilpināt tikai filozofus un tādus zinātniekus kā Einšteins. Man, protams, imponē Imanuels Kants, kura «Tīrā prāta kritiku» piespiedos izlasīt, taču nedomāju, ka tas ietekmēja manu skatu uz pasauli.Tā kā dzīvi uztveru diezgan emocionāli, lielāku ietekmi uz mani atstājuši rakstnieki, taču jānodala tie dižgari, kuri raisa apbrīnu, no tiem, kas mani daudz tiešāk iespaido. Es cienu Dostojevski, savukārt stila un izteiksmes veida ziņā vairāk esmu guvis no Anatola Fransa, Stendāla, Marsela Prusta darbiem. Šekspīrs ir ģēnijs, toties no šķietami necilā Džilberta Čestertona var mācīties tēlojuma maģiju un kāpināto izteiksmes romantismu. No latviešiem literatūras laukā visvairāk cienu Blaumani. Mākslinieku vidū kā ģēnijus vērtēju Leonardo da Vinči un Mikelandželo, toties tiešā veidā mani ietekmējuši nebūt ne viņi, bet gan Vermērs van Delfts, Karavadžo, Engrs. Arhitektu vidū mana lielākā autoritāte ir Andrea Palladio.Nebūšu oriģināls arī komponistu izvēlē – Mocarts, Bahs, Hendelis. Nav grūti pamanīt, ka visi minētie vārdi pieder diezgan tālai pagātnei, neviens netuvojas pēdējai simtgadei. 20. gadsimts ir gan devis nenovērtējamus ieguvumus demokrātijas attīstībai, taču tas ir gājis rokrokā ar garīgās dzīves, kultūras un mākslas noplicināšanos. Man nav atsevišķa literāra darba, bez kā nevarētu iztikt, mani iespaido katra autora daiļrade kopumā.Zinu, ka daudzi gribētu, lai jūs uzrakstītu grāmatu par Rundāles pils atdzimšanu savās un laikabiedru atmiņās. Vai esat apsvēris šo ideju?– Grāmatu par Rundāles atdzimšanu, kāda tā varētu būt manās un laikabiedru atmiņās, uzsverot procesu, cilvēciskos likteņus un notikumus, daudzi droši vien uztvertu ar lielāku interesi nekā pamatīgu monogrāfiju par Rundāles pili. Mans uzdevums tomēr ir vispirms pabeigt noteiktu publikāciju programmu.Jau ir iznākusi liela grāmata par Rundāles pils muzeja kolekcijām un pirms diviem gadiem arī albuma veida monogrāfija par pili kā mākslas vērtību. Tagad man vēl ir jāuzraksta divas līdzīga apjoma grāmatas; viena par pils vēsturi un būvvēsturi, bet otra – par pils ansambļa atjaunošanu. Abām ir jāiznāk 2014. gadā vienlaikus ar pils ansambļa restaurācijas pabeigšanu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Augšupejošas spēka līnijas

Kategorijas