Negaidīti kļūst par «vecākiem»

2011. gada 1. augusts 00:00

Mīlulis. Par kaķi Filū jārūpējas kā par bērnu.Dāvis, pārceļoties uz savām jaunajām mājām Rīgā, pieļāvuma formā bija apsvēris domu ar laiku iegādāties kaķi. Viņš nebija gaidījis, ka tas notiks tik ātri, jo dienu pēc pārrunām par šo tēmu ar draudzeni dzīvnieciņš jau bija pārnests mājās. Lai gan pirmajā mirklī Dāvja acīs pavīdēja ne tās labākās emocijas, ātri vien pierē savilktās rievas nomainīja apslēpts smaids. Par tādu mazu, mīļu spalvu kamoliņu, kas jau bija paspējis ieriktēties tā rīta vēl nesaklātajā gultā, nevarēja dusmoties. Pirmo reizi mūžā jaunieti bija pārņēmušas tēvišķas jūtas.Kā jau ierasts reizēs, kad jaunie «vecāki» nonāk līdz vārda domāšanai mazulim, priekšroka tiek dota daiļā dzimuma izvēlei. Tā arī bija šoreiz, jo Dāvja izdomātie kaķa vārdi, kā Našķis vai Špicbuks, kādam šķita pārāk pompozi. Vienpersoniski tika izlemts – kaķēnu turpmāk sauks kādas gudras grāmatas varoņa Filū vārdā.Polidaktilis Drīz vien Dāvis pārliecinājās, cik Filū ir īpašs kaķis. Atklājās, ka mīlulis ir polidaktilis. Tas nozīmē – katrai ķepai ir pa vienam pirkstam vairāk nekā viņa sugasbrāļiem. Priekšķepas rotā seši, bet uz pakaļējām ir pieci pirksti. Šādu parādību dzīvnieku pasaulē, pie kuras piederam arī mēs, cilvēki, skaidro kā ģenētisku slimību, kas var būt gan pārmantota, gan arī gluži vienkārši nenokurienes uzradusies. Papildu pirksts parasti ir mazs gabaliņš no mīkstajiem audiem, dažreiz tajos ir arī kauli bez locītavas, retāk šie pirksti var būt veseli un funkcionējoši, daudz neatšķiroties no pārējiem.Veterinārstes ieteikums bija operācija, kas kaķi atbrīvotu no liekajiem pirkstiem, jo tie varētu ierobežot kustības. Ūsaiņa saimnieki, konkrētāk Dāvja draudzene, bija pret šādu rīcību, jo tas esot pret Dieva gribu.Pietiks ar vienuLai gan sākumā Filū pārvietojies diezgan neveikli, skrienot bieži vien paklupis vai lecot nožāvies uz visām četrām, ar laiku tas pie savām īpatnībām pieradis, un nu ir tikpat veikls kā ikviens medību instinktus neatmodinājis mājas kaķis. Patiesībā runčuks ne ar ko neatšķiras no maza bērna, jo arī Filū gandrīz vai katru nakti ar skaļu ņaudēšanu, kas drīzāk atgādina baurošanu, modinot mājiniekus. Savukārt dienas lielākā daļa sastāvot tikpat kā no vienīgām rotaļām un nemitīgas barošanās.Tā sanācis, ka par dzīvnieciņu lielākoties rūpējas Dāvis, kamēr draudzene jau pēta nākamos kaķus, ielu bērnus, ko labprāt vēlētos pārnest mājās. Tā kā Dāvis skaidri un gaiši pateicis, ka vairāk iemītnieku šajās mājās nebūs, nekas cits neatliek kā apraudāt mazās, noplukušās un žēlabaini raudošās radībiņas, kam nav paveicies nākt šajā pasaulē labvēlīgākā vidē.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Negaidīti kļūst par «vecākiem»

Kategorijas