Mežu īpašnieki apsver kooperāciju

2011. gada 3. augusts 00:00

Kooperācijā vairāk ieinteresēti mazie mežu īpašnieki, savukārt lielākie patlaban tam izdevīgumu neredz, secināja pagājušajā piektdienā Vecumnieku novada Bārbelē no visas Latvijas sabraukušie mežu saimnieki.Ar kooperācijas paņēmieniem daļēji strādājošo biedrību pieredzes stāsti 29. jūlijā noslēdzās ar meža īpašnieku apvienības «Bārbele» kopīgi iegādātās tehnikas – pārvietojamā malkas skaldītāja «Bilke» – demonstrāciju.Tehnika atmaksājasBārbeles mežsaimniekiem ir laba pieredze kopīgā tehnikas, programmatūras, navigācijas un meža kopšanas iekārtu iegādē ar Eiropas fondu atbalstu, secina biedrības vadītājs Jānis Folkmanis. Labas sekmes ir darbā ar pārvietojamo malkas zā-ģi – skaldītāju «Bilke», kas iegādāts ar LEADER programmas atbalstu.Demonstrācijā Ilgvars Burkovskis stāstīja, ka skaldītāja jauda ir pat lielāka nekā ražotāja norādītā, tas bez īpašas piepūles tiekot galā ar 22 centimetru ozola baļķēniem, mīkstās priedes un bērzi tam ir «špicka», un tievākie bomji jāliek iekšā pa divi.«Bārbeles» biedri plāno kopīga traktora iegādi, kas vajadzīgs skaldītāja darbināšanai, lai malkas sagatavošanu piedāvātu kā pakalpojumu. Patlaban Lietuvas ražotājs «Agroforteka» pieregulē īpaši bārbeliešiem par LEADER naudu uzbūvēto mazgabarīta meža traktoru, kuru arī iecerēts demonstrēt interesentiem.Mazajiem izdevīgiBārbeles biedrības īpašnieku sadarbība rit raiti, jo tajā apvienojušies saimnieki ar vidēji septiņu hektāru meža platību. Līdzīgu pieredzi aprakstīja Valērijs Drozdovs no mežsaimnieku apvienības «Krāslava», kā klupšanas akmeni kooperatīva veidošanai minot mazo mežsaimnieku reto vajadzību pēc pakalpojumiem: «Vienā gadā mežu uzmērīs un nocirtīs, pēc tam desmit gadus neko nevajadzēs.» Meža īpašnieku biedrības (MĪB) vadītājs Arnis Muižnieks gan norāda, ka kooperatīvs var palīdzēt arī atjaunot un kopt mežu, nodrošinot pastāvīgu pakalpojumu plūsmu vairākos novados.Savukārt Rūjienas meža īpašnieku biedrības vadītājs Madars Kalniņš, vairāk nekā 1500 ha meža īpašnieks, atzina, ka pagaidām neredz papildu ieguvumu kooperatīva dibināšanai, jo faktiski kontrolē meža izstrādes tirgu divos Vidzemes novados.A. Muižnieks atzīst, ka patlaban lielāka interese apvienoties biedrībās un veidot kooperatīvus ir mazajiem meža īpašniekiem, jo tā var kopīgi izmantot tehniku, apvienojot lētāk pirkt pakalpojumus un par labāku cenu pārdot kokmateriālus. Kā piemēru viņš min Zviedrijas un Somijas 100 gadu kooperācijas vēsturi, kas mežsaimnieku apvienībām «Sodra» un «Metsaliitto» ļāvis sa-sniegt nākamo pakāpi – kļūt par ražošanas uzņēmumu saimniekiem.Traucē vēstureBārbeles saimniecības «Grantskalni» un meža īpašnieks Aivars Auziņš atgādināja bēdīgo 90. gadu kooperācijas pieredzi ne tikai mežsaimniecībā, bet arī lauksaimniecībā, kad likumā tika noteiktas pārmērīgas prasības mazajiem kooperatīviem, tos faktiski iznīcinot.Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) izpilddirektore Linda Bille gan pārliecināja, ka patlaban likumdošana ir daudz labvēlīgāka kooperatīvu darbībai, uzsverot galveno priekšrocību – kooperatīva saimnieciskā darbība nes labumu visiem tā biedriem, kas turklāt ir vienlīdzīgi. Viņa atzina, ka labāk strādā tie kooperatīvi, kuru biedriem ir līdzīga lieluma saimniecības un spēcīgi, vislabāk no malas pieaicināti vadītāji. A. Muižnieks pro-gnozē, ka pirmie mežsaimnieku kooperatīvi Latvijā varētu izveidoties jau drīz, izmantojot LLKA pieredzi un atbalstu.Seminārs Bārbelē tika rīkots ar MĪB iniciatīvu Valsts lauku tīkla programmā «Pieredzes apmaiņas braucieni Latvijā».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mežu īpašnieki apsver kooperāciju

Kategorijas